Ričarda Fomrata un Viktora Kurakina izveidotajā PlayGineering top unikālas programmatūras – sporta spēļu analītikai, videotiesāšanai un automātiskajai spēļu filmēšanai. Patlaban tās lieto jau 18 valstīs
Birojā Pārdaugavā visi «sporto». Vienā telpā datoru ekrānos redzama handbola spēle, otrā – hokejs. PlayGineering valdes priekšsēdētāja Ričarda Fomrāta kabinetā ir arī īsti sporta atribūti – kāpšļi kalnā kāpšanai, kas ir viņa aizraušanās. Blakusgalds kluss, jo kolēģis Viktors devies uz Davosu, lai ar PlayGineering iepazīstinātu Starptautisko Hokeja federāciju. Federācijas vadība esot sajūsmā par Latvijā radīto programmatūru, kas māk pēc videosignāla atpazīt hokeja ripu. «Viņi esot gadiem meklējuši šādu risinājumu un apgalvo, ka līdz šim tas nebija izdevies. Tātad esam unikāli,» smaida Ričards.
Iespējams, PlayGineering apkalpos nākamo pasaules čempionātu hokejā – ar spēļu statistiku un videotiesāšanu.
Jāklausās klientā
Uzņēmuma nosaukumu izdomāja Ričards un reģistrēja 2011. gada martā. Sākotnēji tajā darbojās kopā tikai ar Viktoru. Abi iepazinās, strādājot starptautiskā firmā, kas pārdod IT un video analīzes sistēmas. Tās ir lieli palīgi tiesnešiem: spēļu videoatkārtojumos var redzēt, vai ripa bija uz līnijas vai ne.
Ikreiz, kad Ričards ražotājam pastāstīja par to, kādus uzlabojumus klienti vēlētos, viņš neguva atsaucību. «Mēs ar Viktoru daudz runājām ar klientiem. Tā vietā, lai censtos par visām varēm pārdot produktu, uzklausījām viņu sāpi. Sapratām, kā pietrūkst, lai produkts būtu perfekts. Izlēmām, ka jārada tas pašiem,» atceras Ričards. Daudzi neticēja, ka tas iespējams, taču Viktors ar savu inženiera izglītību un Ričards ar diviem maģistra grādiem biznesa vadībā ticēja sev un produktam. Izdevās atrast labus programmētājus, un tapa pašu videotiesāšanas programmatūra. Smagi strādāja dienām un naktīm, atvainojās ģimenei, ka reti būs kopā brīvdienās.
Pirmais klients bija hokeja klubs Dinamo Rīga. «Viņi riskēja, paņemot mūsu produktu. Pilnīgi jaunu un maz testētu,» uzskata Ričards. Taču tas izrādījās labāks un lētāks risinājums par iepriekšējo, zviedru ražoto, kas maksāja bargu naudu. Dinamo joprojām ir PlayGineering klienti.
Programmu izmēģina vairāki bijušie klienti. Novērtēja, ka Viktors ar Ričardu ir elastīgi un īsā laikā papildina to ar vajadzīgajām funkcijām. Klubu menedžeri pirka tiesāšanas sistēmas, jo tā vienkārši bija prasība un vajadzība. «Nevarētu sūdzēties, ka produkts nebūtu pieprasīts, taču tas neaizgāja tirgū tādā mērogā, kā bijām domājuši,» stāsta Ričards un atceras 2013. gadu, kad apkopoja klientu vēlmes un intereses. Viena no tām – gribētos strādāt ar labāku un uzticamāku spēļu analītiku, lai pieņemtu efektīvākus lēmumus spēles taktikā.
Uzņēmums ķērās veidot analītikas sistēmu. Piemēram, kā izsekot vietu, no kuras katrs spēlētājs gūst vārtus vai veic piespēles. Tie ir noderīgi dati, jo spēles pārtraukumā treneris var planšetē parādīt atkārtojumus un katra spēlētāja kļūdas. «Sportists vairs nevar teikt «jā, bet es biju pārāk tuvu malai» vai «es tur nebiju». Video viss skaidri redzams un labāk nekā klātienē,» saka Ričards un parāda planšetē Latvijas un Dānijas handbola spēli no pasaules čempionāta, kas pērn novembrī notika Rīgā. Mainot programmas iestatījumus, redzams, kā latvieši vārtiem pietuvojas mazāk nekā dāņi: divās dažādās krāsās «pārklājas» piespēles un vietas, no kurām tās izdarītas.
«Treneriem tagad ir vieglāk. Un to vairs neviens neapšauba. Nesen kāds no NHL treneriem negatīvi izteicās par analītikas sistēmām, jo viņš labāk paļaujoties uz savu intuīciju. Viņu atlaida, sakot: ja neizmantosim analītiku, būsim pēdējie,» stāsta Ričards. Protams, sportisko veiksmi analītika nevar nodrošināt, bet paaugstināt palīdz gan.
Planšetēm programma ir basketbolam, handbolam un hokejam. Tagad top futbolam. Vairākiem produktiem jau reģistrēti, kā arī tiek kārtoti patenti.
Bez sensoriem
Latviešu produkts atšķiras ar to, ka reālajā laikā prot atpazīt ripu, bumbu un spēlētājus saspiestā video, tādēļ visu iespējams apstrādāt ar vienu serveri. Saspiests video ir tāds, kuram ir būtiski samazināts apjoms, bet vienlaikus saglabāta augsta kvalitāte, tāds pats ātrums un izšķirtspēja. Līdz šim tirgū pieejamie risinājumi prata strādāt tikai ar nesaspiestu video, kuru apstrādei nepieciešamas milzīgas serveru jaudas – aptuveni seši skapji, pilni ar serveriem.
Ričards lēš, ka tikai serveri vien izmaksā ap 150 000 eiro, kuriem konkurenti vēl pieskaita savu peļņu un programmatūras izmaksas, kā rezultātā šādu produktu cena beigās sanāk no 250 līdz pat 500 tūkstošiem eiro. To var atļauties NBA, NHL un citas pasaules turīgākās līgas. Tomēr arī zemākā vai vidējā līmeņa līgas un komandas vēlas iegūt pilnvērtīgu spēles analītiku jau spēles laikā. Piemēram, to tagad var atļauties arī neliels handbola klubs.
Analītika top bez raidītājiem, kas piestiprināti pie sportista apģērba vai apaviem. PlayGineering darbojas ar optisko izsekošanu. «Programmas algoritms ir izveidots tā, ka ar kameru signāliem prot atpazīt bumbu un spēlētājus. Dators to visu «zīmē» automātiski,» skaidro Ričards. Izstrādes procesā izmanto mākslīgā intelekta sistēmas, mašīnmācību un datorredzi: apvienojot trīs tehnoloģijas, programmatūra spēj noteikt un atpazīt, piemēram, ripu.
Pašas kameras, kas signālu raida, ir visparastākie dzelži. Kopumā analītikai virs laukuma vajadzīgas četras kameras, kas atpazīst spēlētājus, ripu, bumbu. Papildus četras kameras ap laukumu atpazīst numurus. Sistēma automātiski saliek šo informāciju kopā un ģenerē statistiku un analītiku reālajā laikā. Protams, kameras ir arī, piemēram, hokeja vārtos. Vēl ir papildu kameras dažādos svarīgos leņķos, kas būtiski videotiesāšanai.
Trešais un jaunākais pakalpojums, ko PlayGineering ieviesis, ir automātiskā spēļu filmēšana. Visa tās aparatūra satilpst vienā koferī, un robotu kameras tiek vadītas automātiski, pašas spēj raidīt video tiešraidē. Spēles laikā pie «kofera» nevienam pat nav jāsēž. Tas ir universāls produkts, kurš var darboties gan hallē, gan futbola laukumā dabā. Tāds «koferis» maksā ap 11 000 eiro. «Aptuveni tik, cik izmaksātu viena laba spēles filmēšana ar cilvēku vadītām kamerām,» Ričards lēš. Nupat šādu produktu iegādājušies klienti Karību reģionā, Gvadelupā. Priecīgi, ka var noskatīties un izvērtēt savu spēli, kas paaugstina katra spēlētāja sniegumu. Arī kāds Austrijas hokeja klubs novērtē, ka nav jāaicina puiši ar kameru un jāskatās uz trīcošu, ar roku filmētu video. Kameras strādā pašas. Un, kas svarīgi, kameras nesaslimst, nekavē.
Darbojas Ķīnas tirgū
PlayGineering šogad būs aptuveni divus miljonus liels apgrozījums, un viņi joprojām aktīvi apmeklē izstādes un uzrunā potenciālos klientus. Patlaban apzināts vairāk nekā 300 potenciālo klientu no 40 valstīm, kas izteikuši vēlmi veikt iegādi tuvāko trīs mēnešu vai divu gadu laikā. Patlaban PlayGineering piegādā 18 valstīm: Dānijai, Vācijai, Šveicei, Itālijai, Somijai, ASV, Ķīnai, Slovākijai, Ungārijai, Krievijai, Kazahstānai, Igaunijai, Lietuvai, Francijai, Dienvidkorejai, Čehijai, Horvātijai un Latvijai.
Uzstādīšanu lielākoties uztic vietējiem partneriem, jo tas jādara attiecīgās valsts valodā – viņi arī atrisina kultūratšķirību problēmas, kas latviešiem prasītu ilgu laiku. «Sadarbība ar Pekinu bija šausmīga. Apakšuzņēmēji bija no Krievijas, Indijas un Ķīnas, un daži aizbēga. Beigās paši braucām uzstādīt,» atceras Ričards.
Pirms pāris gadiem uzņēmums piesaistīja investīcijas pusmiljona apmērā, jo saprata, ka ar pašu nopelnīto neattīstīsies tik ātri. Tās jau ir atpelnītas ar uzviju. «Mēs esam tā sauktajā go-go stadijā. Tā ir straujākā izaugsmes stadija,» Ričards zīmē līkni un stāsta par Adizes metodi, pēc kuras uzņēmums darbojas. Tā radīta Izraēlā. Sveša nav arī Zilā okeāna stratēģija, kas radīta ASV.
Pašlaik uzņēmuma lielākā problēma ir nodrošināt kontrolētu izaugsmi, kas ir strauja. «Tātad kļūdīties ir ļoti viegli. Svarīgi, lai spējam piegādāt laikā un atbilstoši līgumiem,» saka Ričards. Šogad plānots uzstādīt vairāk nekā 50 sistēmu – vienā gadā tik daudz, cik visos iepriekšējos sešos gados kopā. Līdz šim visātrāk augošā struktūra bija programmētāji, bet tagad aktuālāki kļūst projektu vadītāji, instalāciju inženieri un tehniķi, kā arī mārketings un pārdevēji. Uzņēmums ik mēnesi pieņem jaunu darbinieku. Pašlaik tajā strādā 34 cilvēki divos birojos – Rīgā un Ventspilī.
Ričardam svarīgi, lai kolēģiem mirdz acis. Lai ir draivs. «Vispirms jau vadībai tām acīm jāspīd. Ja acis nespīdēs, tad komanda nenoticēs. Ja komanda redzēs, ka velti tam trīs stundas, viņi veltīs divas. Ja redzēs, ka sēdi naktīs, veltīs vairāk laika.» Un Ričardam acis tiešām spīd!
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Tas, ka paveicām neiespējamo. Daudzi uzskatīja – tas, ko vēlamies radīt, nav reāli, taču mums izdevās.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Tās pieļaujam regulāri, jo darām daudzas lietas, ko neviens nav mēģinājis. Ja kaut kas nesanāk, kā plānots, saucam to par skolu un pieredzi, ko apgūstam, un ejam tālāk.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Katru dienu paveikt vairāk, nekā plānots. Aizvest start-up līdz mērķim ir nenormāli grūti. Jāspīd acīm. Un jāatsakās no ļoti daudz kā mērķa dēļ.
Komentāri (27)