Arvīds un Faimja Turlaji meklēja vienkāršu lauku īpašumu Latgalē, bet atrada Arendoles muižu — rūpīgi slīpējamu arhitektūras dārgakmeni simtgadīgā parkā pie Dubnas upes.
Latvija ir viena no tukšākajām vietām Eiropā, gandrīz vienīgā valsts, kur galvaspilsētā nav saglabājies neviens pilsoņu dzīvoklis un laukos - neviena muiža ar seno iedzīvi un iemītniekiem. Tik skarba ir Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa diagnoze. Un tomēr ir muižas, kurās atkal dzīvo cilvēki. Ir vasaras ekspedīcijās dosies radošo industriju portāla Fold.lv redaktore Veronika Viļuma un LTV raidījuma Adreses autors Mārtiņš Ķibilds
Kad, piebraucot pie Arendoles muižas vārtiem, ieraugu uzrakstu «sovums», kas latgaliski nozīmē «privātīpašums», kļūst skaidrs, ka esmu nokļuvusi Latgales kultūras kopēja Arvīda Turlaja namā. Vārtus atver viņa sieva Faimja Turlaja un pasmaida, ka bruģēta piebraucamā ceļa te neesot. Nav arī greznu strūklaku un parka gaismekļu, kādus pierasts redzēt smalkajās villās, kas atvēlētas luksusa nakšņošanai, spa procedūrām, kāzu un koncertu rīkošanai. Toties ir dižas liepas, svaigi pļauts mauriņš, Dubnas upe pie kājām un pati historisma stila muiža ar romantisku tornīti.
