Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2017.gada maijā
Apstrādes rūpniecība pārliecinoši virzās uz iepriekšējā gada izaugsmes tempu pārsniegšanu, gada sākumā vēl šķita, ka ticamākais scenārijs ir mērena piebremzēšanās. Maijā šī nozare sasniedza līdz šim pārliecinoši lielāko izlaides apjomu. Pārtikas pārstrādē reģistrēts augstākais punkts kopš Krievijas ekonomisko sankciju un krīzes sākuma, tāpat sasniegts arī līdz šim labākais rezultāts metālapstrādē, abas ir ļoti svarīgas nozares.
Apbrīnojams sniegums jau vairākus mēnešus ir elektrisko mašīnu ražošanai, šoreiz pieaugums gada griezumā pārsniedzis pat 50%. Iespējams, ka tas ir saistīts ar diviem lieliem franču investoriem piederošiem uzņēmumiem, kurus varētu pieskaitīt arī elektronikai, to ražošanas procesu vērojot, bet ne jau tas ir svarīgākais, galvenais, lai aug nozares, kuras spēj maksāt augstas algas un ir ar labu tālākas attīstības potenciālu.
Pirmajā brīdī rūpniecības datos ir grūti atrast ko tādu, kas notiktu aplam. Šādos brīžos, protams, prātā iezogas bažīgais jautājums – vai tas nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība? Pat ar lielu piepūli nav saskatāmi faktori, kas situāciju rūpniecībā tuvākajā nākotnē varētu krasi pasliktināt. Nevienā no rūpniecības nozarēm maija rezultāts, tā teikt, “nelec ārā no konteksta” jeb neizskatās pēc nejaušības un sakritības.
Arī nozarēs, kurās rezultāts ir līdz šim vislabākais, tas izskatās pēc ilgstošas attīstības kulminācijas, nevis vientuļas virsotnes. Ārējā vide kļūst labvēlīgāka, Eiropā rūpniecības attīstība paātrinās, nostiprinās iekšējais pieprasījums.
Ievērojot celtniecībai paredzēto produktu lielo īpatsvaru (jo īpaši, runājot par kokapstrādi, nemetāliskajiem minerāliem, ķīmiju un metālapstrādi), iekšējais tirgus nākamo trīs gadu laikā izskatās tiešām daudzsološs.
Ja nav ļoti jābažījas par to, ka būs sliktāk, var domāt, kā sniegumu vēl uzlabot.
Šogad daudz ir pieminēts rūpniecības jaudu pietiekamības jautājums. Ne gluži bez pamata. Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētās aptaujas rezultātiem, 2.ceturksnī bija otrais augstākais jaudu noslodzes līmenis rūpniecībā, pārspējot burbuļa gadu rekordu. Taču šie dati ir diezgan brīvi interpretējami. Daudzas iekārtas pēdējo 10 gadu laikā ir nomainītas, padomju mantojuma jau ir atlicis ļoti maz, līdz ar to viens un tas pats jaudu noslodzes vērtējums (ap 75%) realitātē var nozīmēt kaut ko pavisam citu. Varbūt 2.ceturksnī uzņēmēju vērtētā noslodze (74.8%) jāsalīdzina ne tikai ar Latvijas līdz šim augstāko līmeni 2005.gada 3.ceturksnī (75.3%), bet arī ar ES vidējo rādītāju, kas šobrīd ir 82.4%.
Augstāka esošo jaudu izmantojamība tirgus faktiski pieprasīto preču ražošanai nozīmē, ka arī ar esošajām iekārtām vēl var ražot vairāk. Tas noteikti tā ir nozarēs, kuras šobrīd aug īpaši strauji un ar kurām ir saistītas lielākās nākotnes cerības – metālapstrāde un mašīnbūve. Lielā mērā pateicoties ES fondiem, ieguldījumi iekārtās te ir bijuši lieli. Daudzi uzņēmumi savās mājaslapās piedāvā izmantot to ražošanas pakalpojumus, tātad rezerves ir. Sarunas ar ražotājiem turklāt atklāj, ka viņi ražošanas jaudu noslodzi saprot ļoti dažādi – gan kā maksimāli paveicamo darbu gan vienā, gan vairākās maiņās. Starp visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem pieprasījums joprojām ir pats svarīgākais.
Ja jaudu tiešām trūkst, tad iespējas investēt uzņēmumiem ir. To noguldījumu apjoms nekad nav bijis lielāks nekā šobrīd, turklāt bankas uz nozares finansēšanu skatās labvēlīgi. Ja būs nepieciešams investēt, to uzņēmumi to sapratīs bez ekonomistu un politiķu padoma.
Taču ir faktori, kurus var ietekmēt ar publisku runāšanu un lemšanu, viens no svarīgākajiem ir enerģijas cenas. No visiem enerģijas veidiem rūpniecības izdevumu struktūrā pārliecinoši dominē elektrība, kas Latvijā ir dārgāka nekā galvenajās konkurentu valstīs. Līdz šim ir pievērsts daudz uzmanības obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ietekmei. Tas ir svarīgs jautājums, taču elektrības izmaksu trajektoriju nākotnē nozīmīgi ietekmēs arī lēmumi par investīcijām arī pārvades un sadales tīklos, no kvalitātes un izmaksu samērošanas šajā procesā. Nākotnes investīcijas rūpniecībā būs lielā mērā atkarīgas no elektrības izmaksu samērības un prognozējamības.
Savukārt jaunākie centralizēto matemātikas rezultātu eksāmeni atgādina, ka, spiežot izglītības politiku tēlot bezcerīgu reģionālo politiku, var nodarīt lielu kaitējumu labklājībai nākotnē. Nekoncentrējot resursus un neprasot lielāku atbildību no skolām par rezultātiem, darbaspēka pieejamības problēma rūpniecībā nākotnē saasināsies.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (29)