Drošākais veids, kā vērtēt cilvēkus, ir viņu darbi. Tomēr reizēm darbus labāk saprast palīdz vārdi, kas iezīmē kontekstu, argumentus, mērķus un vērtības. Gluži kā izstādē mākslas darbu no jauna liek aplūkot pārsteidzošs nosaukums, kas atklāj kaut ko vairāk par autora vīziju.
Šādi vārdi – kā zemsvītras piezīmes vai melnraksti darbiem – ir ietekmīgu politiķu sarunas viesnīcā Rīdzene, kuru būtiskos fragmentus Ir turpina publiskot šajā numurā. Šonedēļ tēma ir politika. Sava prezidenta ielikšana, jo vecais ir «uzmetis». Slepena koalīcija Saeimā un sadošana «pa rīkli» ģenerālprokuroram. Kukuļi ostā. Uz «svešas famīlijas» reģistrēts zemes gabals ministram. Un vēl un vēl.
Ja šīs sarunas skanētu televīzijā, ausīs grieztos daudzie skaļie «pīīī», ar ko ēterā parasti aizklāj lamuvārdus. Mēs atstājam tos necenzētus, jo ne jau rupjības ir lielākā nelaime šajā politiķu runu un darbu gūzmā. Lielākā problēma ir sabiedrības uzticības un varas izmantošana savtīgiem mērķiem un meli, lai šo krāpšanu piesegtu. Vairāki ietekmīgi sarunu dalībnieki ir politikā joprojām. Vai viņiem tur jāpaliek? Nē. Sapuvis ābols ir jāizsviež mēslainē, nevis jāliek galdā. Nezāle jāizrauj, nevis jālaista.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.