Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana, brīdina ornitologi

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām. Grozījumi, kuru sabiedriskā apspriešana noritējusi visai klusi un beidzas šodien, ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, tātad atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, kā arī kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, turklāt analizēti tikai tie meži, kas nepieder valstij. Prezentācija par pētījumu sniegta sanāksmē ministrijā. Tomēr šie aprēķini rāda, ka pēc mežizstrādes intensificēšanas nākamajos desmit gados mežu, kas sasniegs ciršanai atbilstīgu vecumu vai izmēru, kļūs mazāk, un vismaz nākamajos 230 gados to vairs nebūs tik daudz kā pašlaik.

Galvenās cirtes caurmēra samazināšana nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo attiecīgo izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma.

Iespējams, Zemkopības ministrija izvēlējusies formāli atstāt nemainītu ciršanas vecumu tāpēc, ka tas nozīmētu grozījumus Meža likumā, kas būtu jāpieņem Saeimai. Turpretī ciršanas caurmēra samazinājumu, kā rāda pieredze, visticamāk, bez būtiskas pretestības varēs izbīdīt cauri Ministru kabinetam.

Mežzinātnieki norāda, ka “ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vērtība”, taču Zemkopības ministrija, izstrādājot grozījumus un rēķinoties tikai ar saimnieciskajām interesēm, neņem vērā, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem. Samazinātais ciršanas caurmērs lielākajā daļā gadījumu būs mazāks nekā minimālais izmērs kokam, kādā dzeņi kaļ dobumus.

Lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru. Savukārt no melnās dzilnas un citu dzeņu kaltajiem dobumiem ir atkarīgas citas, tostarp īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs.

Melnajam stārķim ligzdas būvei nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bērzam un 45 cm eglei, bet plānotie grozījumi paredz šos kokus nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 cm diametrā.

Tā kā likums visiem ir viens, mainīsies arī valsts mežu apsaimniekošana.

Ietekmi uz valsts mežiem Zemkopības ministrija nav vērtējusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits. Pašlaik Latvijas Ornitoloģijas biedrība vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.

Mums nemitīgi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tātad tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm.

Ja tā tiešām ir, nav nekāda pamata mainīt ciršanas noteikumus un intensificēt mežu izciršanu.

Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem būtu jāatzīst, ka tie līdz šim sabiedrībai melojuši, un konstruktīvas sarunas par Latvijas mežu nākotni būs iespējamas tikai tad, ja šo lēmumu pieņēmēju vietā nāks tādi, kas sniedz sabiedrībai patiesu informāciju un ir ieinteresēti Latvijas mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Viesturs Ķerus ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.