Somu rakstnieces Sofi Oksanenas romāns Norma – feminism noir
Pēc Sofi Oksanenas romāniem Attīrīšanās, Staļina govis un Kad pazuda dūjas Igaunijas 20. gs. vēstures stāsts jaudīgi (un aptverot plašas auditorijas) ielauzās arī Rietumu pasaules lasītāju apziņas zonā. Tomēr radās sajūta, ka vēl kāda šī pagātnes posma «izstrāde» rakstnieces versijā gan būtu par daudz.
Minētajos darbos Oksanena aktualizē nobēdzinātas vai pieklusinātas morāliskas paradigmas saistībā ar PSRS totalitārisma vērtējumu, apliecina spēju pārstrādāt plašu arhīvu un dzīvesstāstu materiālu profesionālā prozas tekstā, tādēļ romānus ir aizraujoši lasīt un tie nepavisam nav pēc vienas piegrieztnes štancēti. Un tomēr tiem nepiemīt tāds svars, domu un valodas nianses, kādu – pateicoties mūsu izcilajiem tulkotājiem – esam radināti saņemt no igauņu un somu rakstniecības apcirkņiem. Toties mūslaiku «mehānisko» prātu īpašniekiem un konstrukciju cienītājiem tieši Oksanenas vēsais aprēķins un stāstījuma veids, iespējams, ir vispiemērotākais vismaz informatīvai vēstures procesu uztverei.
Ar zināmu skepsi šķīru vaļā viņas jaunāko romānu, kas klajā nācis 2015. gadā, latviski – šopavasar, un patīkami vīlos. Norma liecina par rakstnieces «otro elpu» pēc vēstures romānu rakstīšanas. Ziemeļu valstu kritiķi šo darbu nodēvējuši par feminism noir.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.