Ziņas par OPEC varenību kārtējo reizi izrādās pārspīlētas

Pasaules izejvielu tirgi aprīlī kļuva patērētājiem draudzīgāki

Kopējais patēriņa cenu līmenis no 2012.gada marta līdz pērnā gada augustam Latvijā gandrīz nemainījās. Šī vairāk nekā četrus gadus ilgušā perioda beigās cenas bija tikai par 0.3% augstākas nekā sākumā. Turpretim no augusta līdz aprīlim cenu līmenis pieauga par 3.8%.

Laika posmā no septembra līdz decembrim cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi ik reizi ievērojami pārsniedza pēdējo desmit gadu vidējo tempu.

Tāpēc gada inflācija strauji kāpa augšup. Liela mēneša inflācija bija arī februārī un martā, paceļot gada inflācijas rādītāju līdz 3.4%. Aprīlī tas tālāk vairs nepieauga, bet turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski samazināties, jo globālajos izejvielu tirgos kopš februāra kopējais cenu līmenis slīd lejup.

Naftas cenas aprīļa pirmajās dienās vēl kāpa, bet mēneša beigās jau bija zemākā līmenī nekā sākumā, savukārt 4.maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada novembra. Slānekļa naftas ražošanas izmaksu samazinājumi ASV ar nežēlīgu precizitāti kauj nost visas OPEC un citu naftas eksportētāju cerības uz cenu kāpumu.

”Brent” barela cena ir atgriezusies zem 50 dolāriem par barelu. Savukārt naftas patēriņa pieaugums šogad bremzējas, pirmo reizi kopš 2011.gada, par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme paātrinās.

Ekonomikas pieaugums ne vienmēr nozīmē dabas resursu patēriņa palielināšanos.

Aprīlī samazinājās arī metālu cenas, atgriežoties gada sākumā līmenī, kas galvenokārt saistīts ar Ķīnas valdības dvēseles svārstībām starp kredītu burbuļa mazināšanu un ekonomikas pieauguma uzturēšanu, šobrīd par labu pirmajam mērķim. Par metālu cenu ietekmi tik acīmredzami nevēsta lieli cipari ceļmalās, bet arī tā ir nozīmīga.

Pēc kāpuma pērnā gada nogalē samazinājušās starptautiski tirgojamo piena produktu cenas, tām bija jūtama ietekme uz patērētāju izmaksām pēdējā pusgada laikā, radot lēcienveidīgu svaigpiena cenu pieaugumu.

Pārtikas cenu gada inflācija augstāko punktu sasniedza janvārī: 6.8%, aprīlī tā noplaka līdz 5.5%. Transporta degvielu gada inflācija ir samazinājusies no 18.8% martā līdz 11.5% aprīlī. Mājokļos patērētās enerģijas, galvenokārt elektrības un gāzes cena no gada deflācijas zonas iznāca tikai martā, jo gāzes cenās naftas cenu kritums ir redzams pēc ilgāka laika. Iepriekš teiktais nenozīmē, ka inflācija atgriezīsies pie iepriekšējos gados ierastās nulles atzīmes.

Preču gada inflācija jau sākusi samazināties no 3.5% martā līdz 3.2% aprīlī.

Turpretim pakalpojumu inflācija aprīlī sasniedza augstāko punktu kopš 2009.gada augusta jeb apaļus 4%, mēneša laikā palielinoties par veselu procentpunktu. Darbaspēka izmaksu kāpums paātrināsies, taču tā ietekme uz kopējo cenu līmeni izpaudīsies daudz plūstošāk nekā izejvielu cenu svārstības.

Ja tiks apstiprināta inflāciju palielinošā nodokļu reforma, tā radīs jaunu izcilni cenu indeksa grafikā, taču varam sevi mierināt, ka citu nodokļu maiņa savukārt palielinās naudas daudzumu Latvijas iedzīvotāju kabatās, ar uzviju kompensējot akcīzes nodokļa ietekmi.