fbpx

Vīķe-Freiberga: Diskusijas par lielo finansējumu valsts simtgadei ir bezjēdzīgas 4

Vaira Vīķe-Freiberga. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Eksprezidente aicina līdz jubilejai sakārtot veselību, izglītību un tieslietu sistēmu

Latvijas simtgade ir ļoti nozīmīga, un diskusijas par nepieciešamību atvēlēt svinībām lielu finansējumu ir bezjēdzīgas, intervijā Latvijas Radio pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kā citē aģentūra LETA, bijusī valsts galva sacīja, ka nevajag “sākt strīdēties un ņaudēt par santīmiem”.

“Latviešiem tā ir slimība, padomju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nav tādas lietas kā brīvas pusdienas. Visam ir sava cena,” izteicās Vīķe-Freiberga. “Vēl arvien cilvēki nevar iedabūt sev galvā, ka, ja tu kaut ko dari, tas prasa pūles vai naudu, visbiežāk – abus kopā. Bez pūlēm un līdzekļiem neko taču nevar panākt,” uzsvēra eksprezidente.

Viņa pauda: “Drīz varēs teikt, ka varbūt elpot mums nevajag – tas mums prasa lielu piepūli jeb varbūt gaiss maksā naudu. Es nezinu. Tas nonāk līdz absurdam. Vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai necienām, vai mums neatkarība kaut ko nozīmē, vai nē.”

Vaicāta, ko līdz simtgadei valstij vēl vajadzētu pagūt izdarīt, eksprezidente uzsvēra, ka būtu jāsakārto izglītības un veselības sistēmas, kā arī jāturpina uzlabot tieslietu sistēmu. Viņa pauda, ka katru reizi, ieslēdzot radio, dzird par kārtējām reformām veselības vai izglītības sistēmā, vai abās uzreiz.

“Gadi iet un nāk, reformas arī. Būtu labi, ja varētu vienreiz uzvilkt zeķītes uz augšu, uzlikt biksēm štrumbantes un sakārtot šīs sistēmas,” pauda eksprezidente, piebilstot, ka relatīvi mazā valstī to izdarīt ir daudz vienkāršāk, nekā, piemēram, ASV. Viņa norādīja – prezidentes amatā interesējusies par tieslietu sistēmas darbību. “Viņa mums ir neatkarīga, bet tas nenozīmē, ka lieliska,” sacīja Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, daudz vēl šajā sistēmā ir uzlabojams.

Vīķe-Freiberga vēlētos, lai līdz valsts simtgadei tiktu sakārtotas “skaistās ēkas, kas ir arhitektūras mantojumā” Rīgā. Viņasprāt, Rīgas domei būtu jāgādā par to, lai šo ēku īpašnieki līdz simtgadei saved kārtībā fasādes tā, kā “jūgendstila arhitektūras pieminekļiem pienāktos”. “Man ir kauns katru reizi, kad es braukāju, nupat biju Maltā, pirms tam Varšavā, nekur neredzu tādas nolipušas krāsas un brūkošas fasādes kādas ir Rīgā. Tas ir kauns pa visu ģīmi,” izteicās eksprezidente.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021.gadam kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021.gadā varētu sasniegt 59 075 947 eiro. Ziņojumā teikts, ka 2017.gadā kopējais plānotais finansējums ir 12 696 847 eiro, 2017.gadā – 25 254 818 eiro, 2019.gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021.gadā svinību norisēm plānots tērēt 11 452 723 eiro.

Komentāri (4)

skaidrais 13.04.2017. 13.34

Uzmanīgi klausījos arī cienījamās Prezidentes interviju LR1. Piekrītu visiem 99% no teiktā. Attiecībā uz izdevumiem Simtgadei, manuprāt, netiek apšaubīta to nepieciešamība vispār, bet gan to samērīgums, mērķtiecīgums un izlietošanas godīgums. Bet Prezidenti var arī saprast- viņai jau nav, par laimi, mūsu 45 gadu “pieredzes” baroties pie kopējās siles.

+10
-4
Atbildēt

0

andrejs 13.04.2017. 11.24

Ko mēs svinēsim 20. un 21. gadā?

+5
-4
Atbildēt

0

Anonīms 13.04.2017. 12.51

kārtējais apliecinājums par to. ka tie , kas barojas no valsts siles vispār neapjēdz un viņus absolūti neinteresē , kas notiek ar cilvēkiem

Valsts, kurā kārtejo reizi skaistas ēkas un koncerti ir svarīgāki par cilvekiem – tā ir valsts, kurā jau valda nāves smaka

Tā kā svinēsim gan – reizē jubileju un bēres

Vismaz 20 gadus lasu saukli , ka vara domājot , kā mazināt sociālo netaisnību. Nu grūgalvji – sasodīts – kā nevar tā nevar izdomāt

+6
-6
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu