Latvijas politiskai elitei un sabiedrībai kopumā būtu sev jāuzdod vairāki jautājumi par Latvijas kā pilntiesīgas starptautiskās sabiedrības dalībnieces lomu.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir vienīgi klubiņš, kurā cilvēki sanāk kopā, sarunājas un labi pavada laiku — ASV Prezidents Donalds Tramps. / The Telegraph, 2017. gada 19. janvāris.
Donalda Trampa kļūšana par Amerikas Savienoto valstu prezidentu un viņa inaugurācijas runā liktais uzsvars — Amerika vispirms — ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas politiskai elitei un sabiedrībai kopumā būtu sev jāuzdod vairāki jautājumi par Latvijas kā pilntiesīgas starptautiskās sabiedrības dalībnieces lomu. Ieklausoties ASV ekspertu komentāros par jaunās administrācijas iespējamo ārpolitiku, bieži dzirdēts viedoklis par ASV lomas mazināšanos principos balstītas pasaules kārtības veidošanā. ASV mediji ziņo, ka Baltais nams gatavo prezidenta rīkojumus, lai samazinātu ASV atbalstu ANO un citām starptautiskajām organizācijām un pārskatītu daudzpusējos līgumus. Tajā pašā laikā tiek plānots viens no radikālākajiem militārā budžeta pieaugumiem ASV vēsturē. Šie ASV plāni jau ir izsaukuši reakciju citās pasaules lielvalstīs. Atbilstoši mediju informācijai, Ķīna ievērojami palielinājusi savas valsts izdevumus starptautiskajām organizācijām un sadarbības projektiem, savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir izteicis aicinājumu veidot jaunu — “pēcrietumu” pasaules kārtību. Šie procesi notiek situācijā, kad 2016. gadu varētu nodēvēt par vienu no krīžu sabiezējuma gadiem gan ar starptautisko pārkāpumu eskalēšanos Sīrijā, gan ar Brexit un samērā biežiem teroraktiem, nemieriem dažādās valstīs un dažādos kontinentos, un visbeidzot ar vairāku epidēmiju uzplaiksnījumiem. Pasaules šī brīža kārtība nosaka to, ka krīzes, kas var ietekmēt šo kārtību, pēc iespējas risina pieejamo starptautisko daudzpusējo formu ietvaros, pamatojoties uz daudzpusējo līgumu normām. ANO un tās Drošības padome ir mehānisms starptautiskā miera apdraudējumu novēršanai. Pasaules kārtība, kas īpaši aktīvi tika veidota pēc Aukstā kara beigām, balstījās idejā, ka būtu jāpilnveido un jāstiprina starptautiskas organizācijas, kuru ietvaros lēmumu pieņemšanai ir citāds raksturs un, iespējams, izdevīgāks tieši mazām valstīm, nekā tas ir divpusējo attiecību formātā.
Pēc Aukstā pasaules kara beigām valstu attiecības raksturo īpaši straujš to starptautisko saistību, starptautisko strīdu risināšanas mehānismu skaita un īpaši starptautisko tiesu ietekmes pieaugums. ANO Drošības padome laika posmā līdz 1989. gadam varēja vienoties tikai par 22 rezolūciju pieņemšanu. Savukārt laikā no 1989.—2013. gadam tā pieņēma 570 rezolūcijas [1]. Neskatoties uz kritiku un skepsi, starptautisko tiesību attīstība un šīs tiesību sistēmas nostiprināšanās ir viens no 21. gadsimta pasaules kārtības stūrakmeņiem. Noteikti sava daļa taisnības būs tiem, kas teiks, ka tāds progress valstu uzvedības regulējuma nostiprināšanā pēc 1989. gada bija iespējams tādēļ, ka bipolāro starptautisko realitāti jeb ASV un PSRS konfrontāciju nomainīja ASV dominances periods. Tomēr pirmās jaunā prezidenta dienas Baltajā namā ir parādījušas, ka visdrīzāk ietekmes pasaulē mainās un ka periods, kurā dominēja viena lielvara — ASV —, kura iestājās par starptautisko tiesību principiem un tiesiskuma stiprināšanu valstu attiecībās, pārdzīvo transformāciju. Jautājums ir par to, vai apstākļos, kad vairākas lielvalstis piesaka pretenzijas uz ievērojamu ietekmi starptautiskajā politikā, pastāv mehānismi, kas varētu nodrošināt līdzsvaru šajā plurālismā, īpaši situācijā, kad viena svarīga spēlētāja ietekme kļūst neskaidra?
Katrā ziņā valstu sadarbība, balstīta tiesību normās un starptautisku organizāciju ietvaros, ir pašreiz pieejamā atbilde. Nedomāju, ka tai ir alternatīva. Starpvalstu attiecību veidošana atbilstoši kopīgiem tiesiskiem risinājumiem ir bijis viens no sarežģītākajiem cilvēces uzdevumiem visā tās attīstības gaitā un turpina tāds būt arī šodien. Interesanti, ka tikai 2012. gadā ANO pieņēma deklarāciju par tiesiskumu starptautiskajās tiesībās [2]. 80 valstu vadītāji uzskatīja par uzskatīja par iespējamu un nepieciešamu akceptēt tiesiskuma principa nostiprināšanu starptautiskajās attiecībās kā mērķi.
Tomēr zīmīgi, ka tiesiskums starptautiskajās attiecībās šajā deklarācijā tiek cieši saistīts ar tiesiskuma nostiprināšanu valstu iekšienē.
Deklarācija pat uzskaita tos elementus, kuriem tiesiskā valstī būtu jābūt, kā, piemēram, labai pārvaldībai, neatkarīgai tiesai un cilvēktiesību ievērošanai. Tas, cik labi vai slikti šie elementi katrā atseviškā valstī darbojas, ir lielā mērā saistīts ar demokrātijas attīstības pakāpi, taču nav noslēpums, ka problēma ar tiesiskuma principa ievērošanu ir pat attīstītās demokrātijās. Latvija šajā ziņā nav izņēmums, jo arī Latvijā vēl arvien caurskatāmas, atbildīgas, loģiskas un paredzamas politikas un tiesību aizsardzības sistēmas veidošanā, citiem vārdiem — Latvijas kā tiesiskas valsts izpausmēs — vēl aizvien ir problēmas. Vienlaicīgi vietā būtu apgalvojums, ka tieši tiesiskai valstij raksturīgo principu nostiprināšanās valstu iekšienē un valstu attiecībās ir bijis viens no būtiskiem miera, drošības un attīstības veicinātājiem. Tas, ka miers, drošība un attīstība nav pašsaprotamība uz planētas, parāda ne tik daudz to, ka problēma būtu tiesību normās un tiesību mehānismos, bet gan to, ka demokrātiska un tiesiska valsts iekārta nav perfekta.
Pieaugošā krīžu un multipolārā kontekstā katrai balsij ir nozīme. Turklāt katrai balsij jābūt ne tikai formālai, bet blastītai apņēmībā paveikt ko reālu, lai nosargātu un stiprinātu pasauels kārtību. Pozitīvi ir tas, ka Latvijas valsts vadītāji ne reizi vien izteikušies par atbalstu tiesiskuma principa stiprināšanai starptautiskajās attiecībās. No 2017. gada perspektīvas nebūtu nekāda pamata šo nostāju mainīt. Tieši otrādi, viss norāda uz to, ka demokrātiskās pasaules vērtības, tostarp, cilvēktiesības šajā gadā tiks pakļautas īpašiem izaicinājumiem. Patiesībā arī Satversmes ievads sniedz pamatvirzienu Latvijas ārpolitikai, jo tas paredz, ka “Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību”.
Pasaules ilgtspējīga un demokrātiska attīstība balstās tajā, kas uz šo brīdi ir sasniegts pasaules tiesiskās kārtības veidošanā.
Kādā veidā Latvija plāno sekmēt šo attīstību, kas citstarp ir Latvijas nacionālo interešu jautājums. Latvija ir izvirzījusi mērķi stiprināt Eiropas Savienību un sekmēt tās globālās lomas palielināšanos. Tomēr tiek teikts, ka Latvijai derot visi pieci iespējamie ES turpmākās attīstības scenāriji. Šāds viedoklis ir apšaubāms, ja skatāmies uz ES kā vienu no balstiem pasaules kārtības saglabāšanā. Latvijai šobrīd būtu jāīsteno pietiekami ambicioza darba kārtība, veicinot Eiropas un pasaules attīstību. Šobrīd uz pasaules demokrātiskām valstīm jau atkal gulstas liela atbildība. Ja Latvijai šādu ambīciju nav, tas ir saistīts ar iekšējām barjerām, jo veids un kvalitāte, kā valsts darbojas starptautiski, atspoguļo tās stiprās un vājās vietas iekšpolitikā.
Tiesiska valsts ir labklājības valsts. Sociālā nevienlīdzība, korupcija un nedrošība ir proporcionālā problēmam ar tiesiskumu valstī. Pasaules līmenī nav daudz citādāk. Tādēļ ANO Ilgtspējīgas attīstības darba kartība, kas īpaši uzsvērta arī Latvijas ārpolitikas plānā, nav vienkārši kārtējā ideja, tā ir kļuvusi par nepieciešamību, lai mēģinātu novērst krīzes to saknē. Tomēr šīs darbakārtības īstenošanai ir jāstiprina tiesiskums un atbildība valstīs un to attiecībās un jāstiprina ANO un starptautisko organizāciju sadarbības ietvars. Šo kopsakarību izgaismošana varētu būt centrālā tēma Latvijas ārpolitikā. Lai Latvijai būtu atbilstoša reputācija, kas liek citiem tajā ieklausīties, ir jāpabeidz savs mājasdarbs tiesiskas valsts principam atbilstošas politikas un personu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
[1] J. Crawford, Chance, Order, Change; The Course of International Law, The Hague Academy of International Law, 2013. 409. lpp.
[2] United Nations General Assembly, Declaration of the High-level Meeting of the General Assembly on the Rule of Law at the National and International Levels, A/RES/67/1, 30.11.2012.
Ineta Ziemele ir Rīgas Juridiskās augstskolas profesore.
Komentāri (132)
rinķī apkārt 30.03.2017. 10.01
Cik daudz savu līdzekļu demokrātiskie Rietumi ieguldīja aukstā kara laikā, lai sagrautu PSRS? Diez vai kāds to spēs pateikt, bet daudz. Rietumi savu panāca, PSRS sabruka, bet tad šie paši Rietumi Kremli atkal reanimāja, jo bez ļaunuma jau cilvēce nespēj dzīvot :) Šie ir tie galvenie faktori, kuri regulē pasaules kārtību, bet ne ANO. Tā kā šinī gadījumā Trampam ir taisnība un pareizi viņš rīkojas, kad iegulda līdzekļus savas valsts aizsardzībā.
Un arī pasaules drošība šobrīd atrodas Trampa rokās, bet ne ANO. Ja Tramps turpinās ASV ārpolitiku jau ierastajā vērtību rāmī, tad pasaule būs drošībā. Ja Tramps sāks bīdīt “savus projektus” un koķetēs ar krieviem, tad pieredzēsim mēs “vakaru uz ezera”. Pēc tam, kad krievi atkal okupēs Latviju, ANO, droši vien, centīsies pieņemt kārtējo rezolūciju, taču Krievija to nobloķēs, jo šādas okupācija nav notikusi, tie visi ir meli. :) Tā pat kā meli ir par nogāzto pasažieru lidmašīnu un karu Ukrainā.
6
Anonīms > rinķī apkārt 30.03.2017. 16.07
nelokies, kā noķērts čūskulēns, ra – atkāpies ar godu !
tātad , pēc tavas logikas iznāk, ka ja PSRS nebūtu iesaistījusies bruņošanās sacensībā, tā nebūtu sabrukusi ?
Atbildi ātri, tieši un konkrēti !
Un protams, mana interesīte par krievu jauno okupaciju nav zudusi – stāsti visu, ko zini,ka tā rakstīji!!!
0
Anonīms > rinķī apkārt 30.03.2017. 17.39
ra, atbilde nav pieņemta , tukša bakstīšanās ar dakšām pa debesīm
laikam AUSTRAS KOKS lika teikt, ka jāstrādā – nu cirks ar tiem nacikiem , nu visīstākais cirks
0
Anonīms > rinķī apkārt 30.03.2017. 10.09
kādus murgus tu raksti ra?!
Nu kā var viens adekvāts cilvēks uzrakstīt, ka PSRS sagrāva Rietumu propaganda?
Labi, lai nebūtu tāda bezjēgas apsaukāšanās ka ar lno – ra, uzraksti saviem apgalvoumiem pamatojumus.
Arī par to, ka Rietumi reanimēja kremli.
Un kas tev ļauj apgalvot, ka krievi okupēs Latviju?
0
Es > rinķī apkārt 30.03.2017. 15.59
RA
Piekrītot rakstītājam, piebildīšu, ka naftas cenas arī “pielika roku” psrs sagrāvei…
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 30.03.2017. 16.15
Skaisle PSRS sabruka, jo nobankrotēja. Bankrota ārējos cēloņus uzskaitīju. Varu pielikt vēl klāt – iekšējie bankrota iemesli – Kremļa “sociālisms”.Хау, я всё сказал :) Man pusdienas laiks beidzies, jābrauc atkal strādāt :)
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 30.03.2017. 15.53
Skaisle..Nu kā var viens adekvāts cilvēks uzrakstīt, ka PSRS sagrāva Rietumu propaganda? +++ es nerakstīju, ka PSRS sagrāva Rietumu propoganda. Es rakstīju:
“Cik daudz savu līdzekļu demokrātiskie Rietumi ieguldīja aukstā kara laikā, lai sagrautu PSRS?”
Aukstais karš, tā jau nav tikai apsaukāšanās :) Viena no galvenajām Aukstā kara iezīmēm ir , ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība, pareizāk sakot – pretstatīšana. Šādas “izklaides” dārgi maksā un beigu beigās izraisīja PSRS bankrotu.
Tu taču nemēģināsi te kādam iestāstīt, ka Gorbočovs savu “glastnosķ” un “perestroiku”uzsāka tikai tādēļ, ka bija iemīlējies demokrātijā. Vai arī, LR atguva savu neatkarību tādēļ, ka Kremlis nokaunējās un palaida mūs brīvībā ? :)
Notika kaut kas prātam neaptverams – Kremlis izveda savu karaspēku no okupētajām Baltijas valstīm, pieļāva to, ka Baltijas valstis iestājas NATO. Gribi teikt, ka krievus uz mirkli bija pārņēmis nekontrolējams altruisms ? :) Jeb, kas tie bija par spēkiem, kuri piespieda Maskavu šādi rīkoties? Taču ne marsieši …:)
0
Austras koks 30.03.2017. 13.23
Izskatās, ka daži te ir vai nu atvaļinājumā, vai arī komentāru rakstīšana ir viņu darbs :)
4
Es > Austras koks 30.03.2017. 15.07
Čau! izbaudām liegto augli…
https://www.youtube.com/watch?v=CsrfovOPcjk
0
Anonīms > Austras koks 30.03.2017. 14.51
man atkal izskatās, ka austras koks parteigensossēm grib palīdzēt , bet īsti nezin kā … tad nu vecais joks ar nestrādāšanu – ja man ļautu lamāties – es nu gan tevi nolamātu, bet arī to vairs nedrikstu , pat šo prieku nogrieza !
0
Es > Austras koks 30.03.2017. 18.09
labi maksā… Nāksit strādāt?
0
Austras koks > Austras koks 30.03.2017. 18.02
Divi pieteicās!! :))
Cik ta maksā par to komentāru rakstīšanu?
0
lno 30.03.2017. 10.19
Skaisle. Kur tu atradi, ka PSRS sagrāva rietumu propoganda? Es tev visā nopietnībā iesaku uz laiku pievērsties citai nodarbei – tu sāc drukāt neadekvātus tekstus.
7
+5
-7
Atbildēt
+3
-5
Atbildēt
+5
-5
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+5
-5
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
@fretka > lno 30.03.2017. 10.36
Skaisle, R.A. te neraksta, ka Rietumi sagrāva PSRS ar propagandu. To tu pati izdomāji :)
0
lno > lno 30.03.2017. 11.02
Skaisle. Nu redzi, pret šo tekstu man iebildumu nav. Neviena vārda par propogandu.
0
Anonīms > lno 30.03.2017. 11.14
o jā – šito es saproptu – šitādu muldēšanu jau tikai čekistu rūdījums var dabūt gatavu
Tad tagad tomēr ne aukstā kara propaganda , bet bruņošanās sagarāva PSRS ? Tiešām? a nu ka pamatojumus uz galda – tirlini sasodītie! Mani te tramdīs, bet paši raustīs valodu?!
0
edge_indran > lno 30.03.2017. 21.55
—————-
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē.
Ņemot vērā, ka pasaule no jauna sapinas finanšu attiecību tīklos, nebūtu jābrīnās, ka karš atkal kādam var šķist labs problēmas risinājums, lai attīrītu laukumu.”
Maija Kūle, filozofe ( LVportāls, 17.09.2013.)
======================================================================================
Eirooptimiste Kūle pēc Brexit un Trampa ievēlēšanas vairs nesmaida – droši vien gatavojās….Ja Pekinas forumā 15.maijā Puķins nevienosies ar Sji Dziņpinu, bet Francijā vēlēšanās vinnēs Le Pena, tad…
Will Washington Risk WW3 to Block an Emerging EU-Russia Superstate
http://www.4thmedia.org/wp-content/uploads/2017/03/IIII.jpg
http://www.counterpunch.org/2017/03/23/will-washington-risk-ww3-to-block-an-emerging-eu-russia-superstate/
0
Anonīms > lno 30.03.2017. 12.48
eūūū – naciki – jūsu pīppauze ievilkusies lien nu laukā no migām. zvaniet Iesalniekam ja ti ilgi nevariet izdomāt , ko man atbildēt
0
Anonīms > lno 30.03.2017. 10.49
ra skaidrā latviešu valodā raksta, ka Rietumi ieguldīja līdzekļus( nesaskaitāmi lielus) , lai sagrautu PSRS un savu panāca.
Ko es te vēl varēju izdomāt? Iztēloties, saprast nepareizi? Te pat nav metaforas, te ir tiešā runa.
0
Anonīms > lno 30.03.2017. 10.31
labi, lno -spēju padoties un pakļauties – iztulko man ra rakstīto? Spēju pat lūgt piedošanu un esmu to darījusi , kaut arī nav patīkams pasākums – nu uz priekšu !
“Cik daudz savu līdzekļu demokrātiskie Rietumi ieguldīja aukstā kara laikā, lai sagrautu PSRS? Diez vai kāds to spēs pateikt, bet daudz. Rietumi savu panāca, PSRS sabruka, bet tad šie paši Rietumi Kremli atkal reanimāja, jo bez ļaunuma jau cilvēce nespēj dzīvot :) “
0