Teikt, ka bez dzīvniekiem cirks nevar pastāvēt, nozīmē visus pārējos cirka māksliniekus uzskatīt vien par piedevu varmācībai pret dzīvniekiem.
Jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirkā no piketiem pārcēlies uz Saeimu. Te nu vajadzētu tikt vaļā no vienkāršotiem piketu saukļiem. Vispirms būtu nozīmīgi atgādināt tās sākuma pozīcijas, par ko vispār ir strīds un Saeimas lemšana. Juridiskā nozīmē likumprojekts paredz tikai savvaļas sugu dzīvnieku apmācīšanu un izrādīšanu kā publisku atrakciju dalībniekus. Ja jautājumu skatām morāli filozofiskā nozīmē, tad runa ir tikai par vienu solīti, lai nedaudz ierobežotu varmācību pret dzīvniekiem cilvēkbērna prieka un izklaides dēļ.
Ja Saeimā vairākums nobalsos par likumprojekta tālāku virzību, tad varam sagaidīt arī stingrākus aizliegumus. Taču šobrīd ir arī daudz pretinieku jelkādiem ierobežojumiem izmantot dzīvniekus cirkū. Viņu uzvara nozīmētu pārtraukt jebkādas diskusijas. Centienos apslāpēt likumprojekta tālāku virzību tiek izmantoti vairāki banalizēti argumenti. Minēšu četrus populārākos.
Pirmais. Tikšot ierobežotas iespējas bērniem redzēt dzīvniekus un priecāties par tiem. Būtībā šis arguments atsaucas uz prieku par rezultātu, kas panākts ar varmācību. Cik daudzi vecāki būtu gatavi iepriecināt savus bērnus, parādot viņiem, kāds ir zvēriņu dzīves ceļš līdz izrādei arēnā?
Otrais. Argumentācija, kurā parasti ir vārdi “tad jau arī…”, un sākas stāsti par to, kas notiek zooloģiskajos dārzos, ar zirgu izmantošanu sacīkstēs utt. Tad jau tur arī daudz ko vajagot aizliegt. Jā, pienāks arī tam laiks. Taču princips “visu vai neko” ir demagoģisks paņēmiens, lai nobremzētu jebkuru pārmaiņu uzsākšanu.
Trešais. Dzīvnieki esot tradīcija, stūrakmens, bez kura cirks vienkārši sabrukšot. Taču cilvēces vēsture rāda, ka tradīcijas dzimst kā tikumi, bet ar laiku mirst kā mokoši netikumi. Lai gan korridai joprojām ir daudz apjūsmotāju (lūk, tagad arī sievietēm esot ļauts publiski arēnā nogalināt vēršus), domājams, ka arī šī varmācības bauda tiks izspiesta no publisko atrakciju sfēras, tāpat kā savulaik gladiatoru cīņas.
Teikt, ka bez dzīvniekiem cirks nevar pastāvēt, nozīmē visus pārējos cirka māksliniekus uzskatīt vien par piedevu varmācībai pret dzīvniekiem.
Runas par iespējamo cirka bankrotu aprobežojas ar šauru biznesa skatījumu uz aizliegumu izmantot dzīvniekus izrādēs. Tas ir pieņēmums, ka visam noteicošais kritērijs ir bizness vai nedaudz labākā gadījumā — tautsaimniecība un materiālā labklājība. Izteikti materiālistiska pieeja dzīvei.
Sabiedrībā, kur tik daudz varmācības starp pašiem cilvēkiem, patiešām ir grūti, pat neiespējami runāt par varmācības pret dzīvniekiem ierobežošanu. Vienkārši nesaprot vai negrib saprast, par ko te vispār runa, vai valstī nav citu problēmu, ja jau deputātiem jāsāk taisīt cirks ap cirka dzīvniekiem. Bet šeit arī derētu aizdomāties, kāpēc mums tik daudz problēmu savstarpējās attiecībās un arī tautsaimniecībā. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka nekādi negribam pavirzīties vismaz nieka solīti uz priekšu, lai mēs kļūtu savstarpēji iejūtīgāki un saprotošāki, nevis nemitīgi karojoši, savstarpēju aizdomu un naida pilni. Pamatā jau jautājums nav par dzīvniekiem, bet gan par cilvēkiem.
Vienīgais tautsaimnieciskais un labklājības aspekts, kas būtu jāņem vērā, ja gadījumā šo likuma izmaiņu rezultātā mūsu līdzcilvēki zaudē darbu vai pat paaudžu paaudzēs tradicionālu nodarbi, tad mums (valstij un sabiedrībai) par šiem cilvēkiem jārūpējas. Viņus nedrīkst sodīt, pametot likteņa varā. Bailes par savu turpmāko dzīvi viņiem liek nostāties pret pārmaiņām. Mums būs jāmaksā (tiešā un pārnestā nozīmē), lai šie cilvēki savā nākotnē redzētu arī pozitīvas pārmaiņas.
Zināma cilvēciska iejūtība nepieciešama arī no dzīvnieku aizstāvju puses. Citādi dzīvnieku aizstāvība būs vien savu it kā progresīvo uzskatu egoistiska demonstrācija, “krokodila asaras” par dzīvniekiem komplektā ar nespēju būt iejūtīgiem pret cilvēkiem.
Atskatoties vēsturē, redzam, ka cilvēces apziņa virzās uz no dzīvnieciskā ego uz visu jūtošo būtņu mīlestību. Tāls ceļš vēl ejams. Gadās smagi atkritieni. Notikumi ap konkrēto likumprojektu parādīs, cik tālu mēs šajā ceļā esam tikuši.
Ilmārs Latkovskis ir Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK).
Komentāri (84)
west 29.03.2017. 08.56
Cirks, patreizējā izskatā, ir atliekas no aizpagājušā gadsimta bārdaino sieviešu izrādīšanas un “zvēru dīdītāju” izdarībām.
No paša bērnības cirka labākās atmiņas saistās ar klauniem, burvju māksliniekiem, akrobātiem un visu pārējo, ko darīja cilvēki.
Pa perimetru uzstādītais metāla būris un tajā salaistie zvēri neko citu,izņemot žēlumu un satraukumu nekad nav izraisījuši. Savvaļas zvēriem tur nav vietas.Izņēmums var būt mājdzīvnieks suns, jo tam šādas atrakcijas patīk. Par kaķiem un zirgiem māc dziļas šaubas.
Ja cirks nesēj izdzīvot bez meža zvēriem, tad lai beidz pastāvēt vispār.
0
zanE. 29.03.2017. 10.22
…paldies Velgai Vītolai par viedokli…iesaku izlasīt:
http://m.delfi.lv/versijas/article.php?id=48676255
0
zanE. 29.03.2017. 09.51
…cirka apmeklētājs redz tikai “smuko” pusi, bet…kādos apstākļos tas dzīvnieks izdzīvo savu dzīvi aizkulisēs?…pāris metru krātiņš, krātiņš pārbraucot no vienas vietas uz otru, dresūra, izrāde un atkal krātiņš…mūža ieslodzījums…saules gaismu un brīvus vējus var ieraudzīt vien krātiņu iekraujot mašīnā vai lidmašīnā…cik ilgs ir tāda dzīvnieka mūžs?….eksistence…mocības…
…tāpēc pārsteidz Daiņa Īvāna žults izvirdums delfi.lv, aizstāvot dzīvnieku mocīšanu mirkļa izklaidei…
6
+13
-17
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+12
-9
Atbildēt
+11
-8
Atbildēt
+13
-7
Atbildēt
+15
-8
Atbildēt
@J.Biotops > zanE. 29.03.2017. 10.30
Lēnām pār tiltu.
Bērnībā, ceļojošā cirkā pirm reizi ticis, noskatījos lāčus, kam bija uzvilkts kaut kas līdzīgs bumbierenēm, pļurzīgas, pie tam diezgan tumši baltas. Viens, laikam aizrāvires ar priekšnesumu, apslapinājās, darbs, protams, turpinājās – grandiozo iespadu nespēa glābt ne citi zvēri, ne krieviski runājošie klauni. Par izturēšanos pret kustoņiem un dresūras metodēm arī nav ilūziju. Bet par to mūžu, brīviem vējiem un saules gaismu es ik kategorisks nebūtu.
Daudzas sugas (nezinu droši, cik) cirkā nodzīvo krietni ilgāk, kā brīvā dabā, ēst dabū regulāri un iespējams, pat ar mazākām pūlēm, kā brīvībā. Tiesa, zvēru dārzā arī dzīvo ilgāk un šķietami mierīgāk. Mums nav iespējams uzzināt, ko aizstāvētie paši izvēlētos, tikuši pie tādas izvēles. Meža zvēru dzive brīvā dabā tikai no malas izskatās skaista. Kamēr nav jāizbauda paša regulārais bads un reizi dzīvē arī kāda stiprāka kustoņa bads.
0
edge_indran > zanE. 29.03.2017. 11.51
———-J.Biotops:”..Piekrītu tālākajam „Ķīps”komenam, ka šī nav Latvijas likumdevējiem tā neatliekamākā problēma.”
========================================================================================
NA latkovskieši labāk gadiem risina cirka dzīvnieciņu problēmas, lai kaut kā izvairītos no EK komisāru ieteikumu izpildīšanas:
” EP cilvēktiesību komisārs mudina Latviju nodrošināt dzimumu līdztiesību un strādāt pie iekļaujošas sabiedrības veidošanas ”
http://www.irlv.lv/upload/image_file/name/2016_12/86625/let_14137751-media_large.jpg?1481640418
http://www.irlv.lv/2016/12/13/ep-cilvektiesibu-komisars-mudina-latviju-nodrosinat-dzimumu-lidztiesibu-un-stradat-pie-ieklaujosas-sabiedribas-veidosanas
0
J.Biotops > zanE. 29.03.2017. 12.59
WAT – par manu saprašnu noteikti no malas labāk redzams, bet te runājam par dzīvniekiem un to realitātēm.
Vārda „brīvība” nozīme ir atšķirīga dažādās civilizācijās un pat tuvu tautu valodās. Ko tāds jēdziens nozīmē dzīvniekam, nevienam no mums nav lemts zināt. Didelnieku brigādi „dzīvnieku brīvība” kā autoritāti taču neapspriedīsim?
Ai, tagad beigšu, jāiet atvērt durvis runcim, kurš pēc pamatīgi izbaudītas brīvības žēli ņaud, ka gribot atpakaļ vedzībā.
0
J.Biotops > zanE. 29.03.2017. 11.27
nomale – zināt, kā dzīvi beidz tie valstu ģērboņos apjūsmotie zvēru karaļi? Padzītus no praida pēc ilgstošas badošanās novārgušus tos noplēš sīkāki plēsoņas.
No zālēdājiem tas, ko cilvēkiem sauc par dabisku nāvi, paredzams tikai pašiem lielākajiem (ziloņi, degunradži, nīlzirgi…), arī tad ne vienmēr un pēc mokošas badošanās. Dzīvniekam tā brīvā dzīve nav labāka par mokām cirkā, bet ar to nesaku, ka man patīk cirks un lācis slapjās biksēs. Ir lietas, kur cilvēkam jāiejaucas pēc iespējas mazāk.
Piekrītu tālākajam „Ķīps”komenam, ka šī nav Latvijas likumdevējiem tā neatliekamākā problēma.
0
WAT > zanE. 29.03.2017. 12.37
Biotop, Tev laikam nesaprast nozīmi BRĪVĪBA
0
nomale > zanE. 29.03.2017. 10.56
J.Biotops – Tava argumentācija ir piemērota modernam zoodārzam, bet noteikti ne cirkam. Lauvas cirkā visu mūžu nodzīvos pāris kvadrātmetru lielā krātiņā ar retām pastaigām arēnā. Moderns zoodārs šiem pašiem dzīvniekiem nodrošinās pushektāru lielu āra laukumu ar papildus šim dzīvniekam domātām nodarbēm un izklaidēm.
0