Mašīna strādā

Par rūpniecības izlaidi 2017. gada janvārī.

Sezonāli izlīdzinātajos apstrādes rūpniecības izlaides datos janvārī pret decembri ir reģistrēts nozīmīgs kritums jeb 2.8%. Taču iepriekšējais gads beidzās uz pietiekami augstas nots, lai gada griezumā izlaide augtu par 7.8%. Vidējais pieaugums šogad visdrīzāk būs mazāks, taču nav šaubu, ka ir gaidāms rūpniecībai labvēlīgs gads.

Apstrādes rūpniecības izlaide šogad attīstīsies apmēram kopsolī ar IKP (kas savukārt visdrīzāk kāps par 3.5-4.0%), varbūt nedaudz ātrāk. Ir cerības, ka 2018-2019. gadā ražošanas virzība augšup būs straujāka, kokapstrādei pārvarot vājā blakusproduktu pieprasījuma radītos sarežģījumus, bet mašīnbūves, elektronikas un farmācijas īpatsvaram palielinoties, tātad gūstot lielāku ietekmi uz kopējo izlaidi.

Nav šaubu, ka šis būs vēl viens ļoti labs gads metālapstrādei un mašīnbūvei. Izslēdzot no datiem metālu ražošanas nozari, kuras ķibeles joprojām pārspīlēti ietekmē priekšstatus par visu ar metāliem saistīto, pērn izlaide pieauga par 11.4%. Piesardzīgi vērtējot, kā jau bankas darbiniekam klājas, šogad pieaugums varētu būt ap par 9%, bet rezultāts var izrādīties labāks.

Metālapstrāde janvārī sasniegusi pēcpadomju ēras augstāko punktu (sezonāli izlīdzinātajos datos), tai šogad noietu gādās gan celtniecība, gan mašīnbūve. Janvārī panāktais kāpums gada griezumā par 16.9% ir ārkārtīgi cienījams rādītājs tik lielai, atsevišķu uzņēmumu rezultātu maz ietekmētai nozarei.

Atsevišķās mašīnbūves nozarēs janvārī pret decembri bija kritums, tas nepārsteidz, jo pērnā gada nogalē izlaides kāpuma temps bija sasniedzis galvu reibinošu līmeni, auto daļu ražošanā gandrīz 50%. Janvārī līdere bija iekārtu un mehānismu ražošana ar 35.4% gada kāpumu, elektrisko iekārtu ražošana auga par 20.3% un auto daļu ražošana ar 10.7%. Elektronika ar 14% vairs nav izaugsmes līdere, taču – jo smagāka sniega bumba kļūst, jo grūtāk to velt. Kokapstrādei šis gads, par spīti pašas nozares pārstāvju nebeidzamajām bažām, atkal sācies izcili, ar 11.5% pieaugumu gada griezumā, taču saglabājas raizes par blakusproduktu un granulu pārdošanas iespējām. Ja nozare šo problēmu tomēr atrisina, tad šogad apstrādes rūpniecības izlaides kāpums var, tā teikt, bez lielas piepūles pārsniegt 5%.

Izzūdot lielu uzņēmumu augstajam īpatsvaram nozares izlaidē līdz ar pašu izlaidi, no statistikas konfidencialitātes tumsas dziļumiem izpeldējusi metālu ražošana, bet to var knapi pamanīt. Janvārī ražošana bijusi vien 6% no 2010. gada vidējā līmeņa. Ja Metalurgs atsāks darbu, kas nešķiet neiespējami, ievērojot strauji augošās dzelzsrūdas cenas, tas būs tikai iepriecinoši, gaidāmajam rūpniecības izlaides kāpumam varēs pieplusot vēl dažus procentus. Taču šī nozare vairs nav risks, jo ražošanas samazināšanās no gandrīz nulles līdz nullei neko nemainītu.

Gads nav sācies labvēlīgi pārtikas nozarei. Reģistrēts dziļš kritums zivju un citur neklasificētu pārtikas produktu ražošanā. Svarīgās gaļas un piena pārstrādes nozares palikušas pērnā janvāra līmenī. Ja pārtikas pārstrāde augs straujāk, arī tas būs tikai apsveicami, taču pat vislabvēlīgākajos scenārijos tā nevarēs būt izšķirošs faktors rūpniecības attīstībai kopumā. Strauji augot gandrīz visam, kas saistīts ar metālu un mikroshēmām, kā arī mēģenēm, Latvijas rūpniecības struktūra pamazām tuvosies Eiropas bagātākajām valstīm raksturīgajai, bet tas būs ļoti ilgs process. Rūpniecība augs, bet tā nebūs 20% no IKP. Tuvojoties punktam, kad lielāko daļu preču ražo roboti, kurus savukārt ražo roboti, rūpniecības daļa drīzāk samazināsies, jo kādas nozares īpatsvaru ekonomikā pirmkārt nosaka daļa no cilvēku darba laika, kas nepieciešams, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc nozares produktiem. Taču tā vēl ir tālāka nākotne.

Runājot par nozarēm ārpus lielā trijnieka (koksne, pārtika, metāli un mašīnas), nesen ir izziņoti divu lielāko farmācijas uzņēmumu rezultāti, kas liecina, ka 2016. gadā nozares izlaides kāpums bija tuvs 20%. Audzis eksports uz Rietumiem, bet eksports uz Krieviju audzis vēl straujāk, pretēji iepriekšējiem gadiem. Arī prognozes 2017. gadam ir optimistiskas.

Šāds attīstības process ir uzskatāms par likumsakarīgu. Par spīti uz reģiona (Baltija, Polija, Ziemeļvalstis) fona augstajām elektrības cenām ražotājiem, kas nenoliedzami ir liela problēma atsevišķiem uzņēmumiem, esam ražošanas attīstībai piemērota zeme, pateicoties labajai darbinieku kvalifikācijas un izmaksu attiecībai. Jāpiebilst, ka mašīnbūvei, elektronikai un farmācijai elektrības cenas sagādā diezgan maz rūpju.

Tāpēc, ja ārējā vide rūpniecības attīstībai ir labvēlīga, tā attīstās. Krievijas pieprasījuma izmaiņas pamazām kļūst no negatīva par pozitīvu faktoru, kas jo īpaši jūtams farmācijā. Sarunas ar uzņēmumiem liecina, ka arī mašīnbūvē šobrīd pieprasījums tendences austrumos drīzāk pozitīvas. Latvijā netiek veidots t.s. PMI jeb iepirkumu vadītāju indekss, kas ir noderīgs rūpniecības prognozēšanas instruments. Taču ļoti augstos līmeņos šie indeksi ir Centrāleiropas valstīs – Polija, Čehija, Ungārija, kur tie signalizē par rūpniecības augšanu par gandrīz 10% gadā.

Ekonomistu starpā notiek spraigi strīdi par to, kas izraisījis pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanos. T.s. ilgstošās stagnācijas (secular stagnation) hipotēze strauji zaudē popularitāti. Iespējamie iemesli:

• Pasaules naftas cena stabilizējusies diapazonā, kas apmierina gan pircējus, gan pārdevējus. Investīcijas enerģētikā atkal pieaug.

• Galīgām un uzvarošām beigām tuvojas 2008-2009. gada finanšu krīzes pārvarēšana. Parādi samazināti, uzkrājumi palielināti, var atkal investēt. Jo īpaši krass šis pavērsiens būs Latvijā, bet arī pārējā pasaulē to jūtīs.

• Ķīnā paātrinājumu radīja politiski lēmumi. Uzņēmumu parādu līmenis šajā valstī ir patiešām draudīgs, ir pētnieki, kuri krīzi gaida jau vairākus gadus. Tā ir iespējama, bet vēl šajā gadā valdībai visdrīzāk izdosies panākt strauju izaugsmi.

• Risks noteikti ir arī akciju tirgu līmenis ASV. Kopš novembra akciju cenas strauji kāpušas, vairojot optimismu, bet sasniedzot ļoti augstu, līdz ar to nedrošu līmeni.