fbpx

IZM virzīs izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai tās rektoram nebūtu obligāti jāzina valsts valoda 92

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Foto: Zane Bitere, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Šadurskis uzskata, ka Pālsova vadībā augstskola var ļoti veiksmīgi funkcionēt, tāpēc IZM uzdevums ir sakārtot normatīvo bāzi, lai varētu virzīties tiesiskā ceļā un izdarīt visas lietas augstskolas attīstības labā. 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virzīs izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai tās rektors Andešs Pālsovs varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu, žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), ziņo aģentūra LETA.

Pēc tikšanās ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas prezidentu Māri Simanoviču Šadurskis pastāstīja, ka viņi pārrunājuši problemātiku, kas saistīta ar augstskolu tālāko attīstību, tai skaitā administratīvo vadību.

Ministrs uzsvēra, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas ir dibināta uz starptautiska līguma pamata un ir arī īpašs likums par Rīgas Ekonomikas augstskolu. Augstskolas dibināšana būtiski atšķiras no citu augstskolu dibināšanas tāpēc, ka tika gūta liela palīdzība no Zviedrijas puses, lai Latvijā ienāktu pasaules zinātne un augstākā izglītība.

Šadurskis pauda, ka IZM jau sen jūt, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas likums ir novecojis un tajā ir nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu augstskolas tālāku attīstību. Tā kā Rīgas Ekonomikas augstskola Pālsova vadībā ir ļoti veiksmīgi funkcionējusi līdz šim, IZM nav nekādas indikācijas, ka turpmāk varētu rasties problēmas augstskolai pilnībā iekļauties augstākās izglītības normatīvajā regulējumā un funkcionēt kā izglītības un zinātnes centram savā jomā.

Šadurskis uzskata, ka Pālsova vadībā augstskola var ļoti veiksmīgi funkcionēt, tāpēc IZM uzdevums ir sakārtot normatīvo bāzi, lai varētu virzīties tiesiskā ceļā un izdarīt visas lietas augstskolas attīstības labā. Jautāts, vai Pālsovam būtu jāpierāda savas zināšanas, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu, Šadurskis atbildēja, ka Pālsovs labi runā latviski un ir jāsakārto normatīvie akti, lai viņam tas nebūtu jāpierāda ar eksāmenu.

Ministrs norādīja, ka Augstskolu likumā ar grozījumiem būtu jānosaka minimālais kredītpunktu skaits lekcijām, kas jāpasniedz kādā no Eiropas valodām, jo nepietiek ar to, ka studentiem tiek mācīta svešvaloda kā priekšmets. Lai absolvents pilnībā varētu sekot līdzi zinātniskajai periodikai, kā arī būtu kompetents lietotājs visās specifiskajās datubāzēs, viņam ir arī speciālie priekšmeti būtu jāapgūst svešvalodā. Šadurskis uzsvēra, ka citādāk absolventi nebūs pietiekami kompetenti, lai strādātu.

Tāpat Augstskolu likumā esot jāpalielina maksimālais kredītpunktu skaits, ko augstskola drīkst pasniegt kādā no Eiropas valodām. Pašreiz likums paredz, ka tajās programmas, kurām nav sadarbības līgumu un kuras tiek pasniegtas valsts valodā, maksimālais kredītpunktu skaits, kurus var pasniegt Eiropas valodās, ir 20% no visām lekcijām. Šadurskis uzsvēra, ka augšējais slieksnis ir jāpaceļ, lai augstskolām būtu lielāka rīcības brīvība. Arī Simanovičs žurnālistiem pastāstīja, ka ir ļoti apmierināts ar tikšanās rezultātu. Tajā pārspriesti ne tikai Rīgas Ekonomikas augstskolas jautājumi un šī problemātika kopumā, bet arī izglītības nozīme vispār un starptautiski atzītas izglītības nozīme Latvijā, kas nodrošina, ka gudrie bērni paliek, mācās un vēlāk arī strādā Latvijā.

“Vienojāmies arī par to, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas juridiskais statuss, kā viņa ir cēlusies un ko tā Latvijai dod, ir jānodrošina arī augstskolas likumā. Likums zināmu iemeslu dēļ ir novecojis, un tas ir jāpilnveido atbilstoši esošajai situācijai,” pauda Simanovičs.

Komentāri (92)

tonijs 01.02.2017. 16.10

Šadurskis atbildēja, ka Pālsovs labi runā latviski un ir jāsakārto normatīvie akti, lai viņam tas nebūtu jāpierāda ar eksāmenu.

………

Ja jau labi runā latviski, tad arī eksāmenu nokārtos. Kur problēma? Kāpēc viņam būtu jādod atlaides un tādēļ vēl jāgroza likums?

+9
-2
Atbildēt

2

    Anonīms > tonijs 01.02.2017. 16.15

    Un vispār kas tas Pālsovs tāds ir? Nav kārtējais savā zemē ne ar ko neizcēlies laimes meklētājs, kurš iedomājas sevi par pācilvēku tikai tāpēc vien, ka ir Ārzemnieks? Un kas tā par vēlās PSRS valūtas prostitūtas attieksme no valsts puses, ka jebkura Ārzemnieka iegriba ir obligāti jāizpilda, bet likumi viņam nav rakstīti?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    robotron > tonijs 01.02.2017. 16.16

    tonijs

    Vai tad komisijām un Saeimai grūtāk sakārtot normatīvos aktus, nekā Palsovam nokārtot ekzāmenu? Jādomā kremļjaģas nerūpējas tikai par vienu Palsovu, viņu redzējums ir daudz tālāks nekā renģēdājiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Anonīms 01.02.2017. 16.52

NA latviešu tautu pazemoja LNO ielaižot kremļa lakstīgalu Krutoju

Vienotība mūs iegrūž ar seju dubļos pēc RES rektora lūguma , maza – allaž pārdoties gatava , nīkulīga tautiņa – kas tai ko neiespert – tieši sejā

– kā saka – interesanti līdz valsts simtgadei – kam vēl patiks mums noradīt īsto vietu šai pasaulē ?

+3
-1
Atbildēt

14

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 19.03

    ”Vai tu zini, kas es esmu???” stulbu beztalantu pēdējais arguments.

    LNO pārdevās. Tātad rīkojās kā… tālāk pēc teksta.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    tonijs > Anonīms 01.02.2017. 18.57

    Krutojs ir talantīgs komponists un organizators, bet nav kremļa lakstīgala, jo rezervēja Dzintaru koncertzāli Jaunajam vilnim vēl pēc tam, kad putins jau bija pieteicis ārzemes tādus pasākumus nerīkot,- acīmredzot cerēdams uz kādām izmaiņām savā valstī. LNO Krutoja sakarā nenosodu, bet milzīgo TvNetam uzlikto sodu gan.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 01.02.2017. 20.22

    gotinjteevs

    Vai tad tu nezināji, ka no Zviedrijas viedokļa, Baltijas valstis ir iekšejais tirgus? Vai esam protektorāts, nezinu gan, bet interešu zonā, paldies Dievam, esam.

    Es jau par Krutoju tikai tā. Saku tev, lai nelēc uz ecešām. Nav jēgas…

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 01.02.2017. 20.24

    gotinjteevs

    Šokolādes stāstam ir dubulta morāle, ja kas… Es saprotu, ka velc uz pašcieņas stāstu, bet, raugi, stāsts apakšā ir par tēlošanu, par teātri, slēpjot posta patiesos apmērus…

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 01.02.2017. 20.15

    gotinjteevs

    https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Ekonomikas_augstskola Zviedru augstskolas filiāle, kur 90′ sākumā atklāja Zviedrijas karalis vizītes laikā…

    Ar tām prostitūtām piesardzīgāk… Var snākt ķēpa ar reproduktīviem orgāniem!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    tonijs > Anonīms 01.02.2017. 19.44

    Nevis pārdevās, bet vienkārši izīrēja telpas pasākumam, lai nopelnītu. Ja pasākums būtu ar politisku, pretlatvisku ievirzi, tad man būtu iebildumi.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    robotron > Anonīms 01.02.2017. 23.23

    Skaisle

    NA latviešu tautu pazemoja LNO ielaižot kremļa lakstīgalu Krutoju

    Puķina kuce, Zatļers, pazemoja latviešu valsti, esot prezidenta amatā, piedalīdamies krievu bandītu, čekistu, mauku un pederastu “sabantujā”, “JV”. Cik saprotu, tas maukas bērns tādejādi bez apkaunojuma neko mūsu valstij neienesa, atšķirība no līdzekļiem, kuri ienācās Operas kasē par Krutojam izīrētām telpām.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    valdemir > Anonīms 01.02.2017. 17.34

    Ko vienotība? Prezidents nav no vienotības, premjers arī nē, Saeimā, tiesa, melns mākonis, bet tomēr, tikai 23 no 100.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 01.02.2017. 19.48

    Skaisle,

    Mīļā, ja tauta tiešām dabūtu ar seju braukāt pa dubļiem pēc katra lēmuma, kurš mums šķiet nelabs, tad tā “tautas seja” jau būtu zudusi caur dilšanu un šmuci. Bet tā tas nenotiek, jo lēmumi, lai kādi tie būtu, gan maina mūsu dzīvi vairāk vai māzāk, bet seju gan pa dubļiem nevazā. Un, ja reiz Šadurkis (Šadurkis – Melnais Kārlis!!!!!!) ir pārliecināts, ka tā vajag, tad gan jau ka vajag… Vajag, “Sadurkim, vajag vienotībai, vajag Zviedrijai vai vajag mums – Tautas sejai…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 20.09

    Prostitūta arī izīrē savus reproduktīvos orgānus, lai nopelnītu, bez kādas ideoloģiskas vai pret – … iskas ievirzes. Tātad joprojām nav skaidrs, ar ko nacionālās operas izīrēšana oligarha ”privātam pasākumam” atšķiras no prostitūcijas?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 20.17

    Nu karalis atklāja. Vai tas nozīmē, ka Latvija būtu kļuvusi par Zviedrijas protektorātu un likumi vairs nedarbojas?

    Par tām prostitūtām – pārdodoties ”krutojam” oligarham, operas funkcionāri ir apkaunojoši gan sevi personiski, gan operu kā iestādi, bet, tiesājoties pret vārda brīvību, ir sevi apkaunojoši divkārt. Sabiedrisks fui pērkamiem operas darbiniekiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 20.20

    PSRS laikos bija tāds pastāstiņš. 1940. gadu beigās kaut kādi ārzemnieki pasviež krievu pusaudžiem šokolādi, bet paši izvelk kameru un skatās, kas nu būs. Pusaudži saprata, ka no viņiem tūlīt taisīs paparaci šovu, kā viņi par šokolādi kaujas, un sāka ar to šokolādi spēlēt futbolu. Pasākuma iniciators iešāva pa ausi savam kolēgam, abi savāca kameru un aiztinās. Varbūt tāds notikums nekad nav bijis, bet stāstam ir morāle.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 20.26

    Un? Tas nozīmē, ka drīkst likt Nikolaju uz likumiem? Starp citu, kā pašiem zviedriem savā tēvzemē veicas? Nemaz nav satraukušies par pidžin ingļiš invāziju? Vai tomēr ir?

    Par prostitūciju, varu tikai atkārtot, ka operas pārdošana oligarha privātai ballītei apkauno gan operu kā šķiru, gan katru pārdevušos personiski. Bet tiesāšanās pret vārda brīvību viņus apkauno divkārt.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 01.02.2017. 20.08

    Ko vajag Zviedrijai? Lai zviedrs ar latvieti runā štruntīgā angļu valodā, kaut gan valoda ir katram sava? Un vispār kāda zviedriem teikšana par valodas likumu Latvijā?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 01.02.2017. 15.24

…Šadurskis uzskata, ka Pālsova vadībā augstskola var ļoti veiksmīgi funkcionēt, tāpēc IZM uzdevums ir sakārtot normatīvo bāzi, lai varētu virzīties tiesiskā ceļā…utt+++ tā tad likums tiek pārrakstīts, ja nemaldos, divu rektoru dēļ. Un, kas notiks tad, kad šie cilvēki aizies? Un ar ko vienas valsts iestāde atšķiras no otras? Piemēram, Ekonomikas augstskola un Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”… Abas valsts pārvaldībā. Tad kāpēc gan vienā iestādē ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas, bet citā ne?

Ja pārrakstīs likumu augstskolām, tad nākošais solis – tādas pašas atlaides citām iestādēm, un, ja vadītājs drīkst iztikt bez valsts valodas zināšanām, tad kāpēc gan valsts valoda ir jāpārzin viņa padotajiem, un tādā garā. Kāda jēga tad valodas likumam un vispār centieniem nepazaudēt latviešu valodu, ja “saprātīgāk” tādiem latviešiem sākt runāt “lielo tautu” valodās, kas praksē patiesībā arī notiek jau tagad.

+6
-4
Atbildēt

7

    west > rinķī apkārt 01.02.2017. 19.16

    Protams, latviešu valodu apdraud pāris angliski runājoši rektori, nevis pati šķīstā bāleliņu tauta, kura sāk vervelēt krieviski, tikko desmit cilvēku kompānijā parādās kaut viens krievs. Varbūt ir jāsāk ar pašcieņu tās pamata līmenī ?

    Un kā ir ar tiem nacionāli apbizotajiem, kuri Latvijas galvaspilsētu jau faktiski atdevuši moskaļiem ? Ko tālāk ?

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    west > rinķī apkārt 01.02.2017. 19.46

    r.a.

    Latviešu valoda neizmira pat intensīvas, apzinātas pārkrievošanas apstākļos.

    Vēl jo vairāk nepazudīs Europas nosacītās neatkarības laikā.

    Nekādi likumi to nespēs izmainīt. Valoda ir mūsu pašu galvās un nekur citur.

    Ja nebūs tur, tad arī vairs nebūs.

    Tad kāpēc nacionāli apbizotie atdod varu moskaļiem Rīgā ?

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    robotron > rinķī apkārt 01.02.2017. 23.09

    west

    Un kā ir ar tiem nacionāli apbizotajiem, kuri Latvijas galvaspilsētu jau faktiski atdevuši moskaļiem ?

    Čeka ir taisnīgi sadalījusi visas kriminālās sfēras SC un Vienotības starpā un tāpēc, lai nekas nemainītos, tiek bīdīti Bordāna, Daugavas racēju un lidzīgie čekas projekti.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 01.02.2017. 20.05

    Tātad ar latviešu valodu atkal jārīko mākslīgi eksperimenti, lai pārbaudītu tās spēju izdzīvot? Šoreiz kontaktā ar debiliem kosmopolītiem?

    Un ko nozīmē atdod varu? Pie mums Latvijā pašvaldības ievēl demokrātiskās vēlēšanās.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 01.02.2017. 20.12

    Ja valodu izspiež no iestādes, tad nav iespējams to lietot iestādē. Ja izspiež no uzņēmuma – nav iespējams lietot darbā. Ja agresīvi okupanti izspiež valodu arī no sadzīves, kur tad westiņš gatavojas šo valodu lietot? Sēdēt uz podiņa un dziedāt patriotiskas dziesmas?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > rinķī apkārt 01.02.2017. 19.27

    west … latviešu valodu apdraud pāris angliski runājoši rektori…+++ tā arī jaunajā likumā būs rakstīts – tikai angliski runājošiem rektoriem ir atļauts nepārvaldīt valsts valodu? 🙂

    Bet, kas attiecas par vervelēšanu krieviski, tad, ja valsts valoda tiks izspiesta no augstskolām uc valsts iestādēm, tad nepaies nemaz tik daudz gadu, kad latvieši sāks savā starpā runāt krieviski pat tad, ja starp viņiem nebū neviena krieva 🙂

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 01.02.2017. 19.32

    Speciāli westiņam paskaidroju – likumus neraksta vienam cilvēkam. Ja likums kaut ko atļauj vienam, tad atļauj visiem. Arī tiem 200 000, kas balsoja pret latviešu valodu kā vienīgo oficiālo. Bet latviski nerunājošais rektorelis drīkst pameklēt darbu savā tēvzemē, ja Latvijas valoda viņam par grūtu.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort