Patlaban Krimuldā desmit kilometru zonā ir reģistrētas 17 saimniecības, bet 20 kilometru zonā — viena saimniecība ar 1000 cūkām.
Krīzes vadības padome šodien nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajos Krimuldas un Ādažu novados, pēc padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis stāstīja, ka valdība rīt, 17. janvārī, lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu Krimuldas un Ādažu novados, ņemot vērā, ka steidzami ir jāutilizē 5000 cūkas. Pēc premjera teiktā, cūku likvidēšanai nepietiks ar esošajām jaudām, ko var nodrošināt pārstādes utilizācijas uzņēmumi, tāpēc nāksies nodrošināt cūku papildu dedzināšanu, kā rezultātā vairākos likumos būs jāmaina atsevišķas normas vai tās jāaptur, piemēram, Iepirkumu likumā, Dabas aizsardzības likumā un virknē citu normatīvo aktu.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) informēja, ka cūkas varētu utilizēt Ādažu poligonā, un šādu priekšlikumu atbalstījis arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). “Armija palīdzēs sagatavot cūku utilizācijai nepieciešamo teritoriju, iztīrīt piebraucamos ceļus, lai varētu piebraukt kravas automašīnas ar manipulatoriem, jo sivēnmātes nav vieglas — tās sver līdz pat 300 kilogramiem,” sacīja Dūklavs.
Cūku dedzināšanas pasākumiem būs nepieciešamas papildu finansējums vairāk nekā 100 000 eiro apmērā. Plānots, ka šo finansējumu piešķirs no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis stāstīja, ka pēc ĀCM uzliesmojuma mājas cūkās Krimuldā un tās apkārtnē uz gadu tiks noteikta stingrākā — trešā — zona, kas nozīmē aizliegumu pārvietot no šīs zonas dzīvas cūkas, kā arī ierobežos gaļas produktu izplatīšanu. “Apkārt Krimuldas novietnei, kurā tika konstatēts ĀCM, tiks noteikta aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona — desmit kilometru rādiusā. No abām zonām 42 dienu laikā nevarēs notikt cūku pārvietošana, bet septiņas dienas nevarēs pārvietot citu sugu mājlopus. Karantīna darbosies līdz otrajai dezinfekcijai, pēc kuras tiks noņemti ierobežojumi. Paralēli tam Eiropas Komisija ar lēmumu noteikts trešo zonu, kas skars teritoriju vismaz 20 kilometru rādiusā ap konkrēto novietni. Cilvēkus, kas netur cūkas, aizliegumi neietekmēs,” stāstīja PVD vadītājs. Patlaban Krimuldā desmit kilometru zonā ir reģistrētas 17 saimniecības, bet 20 kilometru zonā – viena saimniecība ar 1000 cūkām.
Ārkārtas situācijas zona ir plašāka nekā karantīnas zona, jo ārkārtas zonā ietverta ne tikai skartās, bet arī apdraudētās teritorijas pierobežā. Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu.
Iepriekšējā ārkārtas situācija saistībā ar ĀCM tika izsludināta 2014. gada 1. jūlijā, kad Latvijā pirmo reizi tika konstatēta šī sērga. Toreiz ārkārtas situācija tika izsludināta uz trim mēnešiem Latgalē — apmēram 5000 kvadrātkilometru platībā.
LETA jau ziņoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šogad pirmo ĀCM uzliesmojums mājas cūkām – slimība skārusi cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku ganāmpulku.
Noteikta arī karantīna — aizsardzības zona triju kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.
Cūku audzēšanas kompleksa apsaimniekotājs ir SIA “Ancers”, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Tajā teikts, ka “Ancers” šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bāzes. Uzņēmumam esot divi cūku audzēšanas kompleksi — viens Krimuldas pagastā sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī — gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums esot 8500 dzīvnieku.
Kā liecina “Firmas.lv” dati, “Ancers” dibināts 1994. gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 2 588 384 eiro, bet peļņa 254 524 eiro. Uzņēmuma īpašniece ir Dace Kalvāne. Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada 22.septembrī Gulbenes novada Rankas pagastā, kad slimības dēļ nācās likvidēt 119 mājas cūkas. Kopumā pagājušajā gadā slimība tika konstatēta trijās Latvijas saimniecībās. Slimības dēļ tika likvidētas 311 mājas cūkas.
ĀCM turpina izplatīties meža cūku populācijā. Šogad vīruss konstatēts 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.
Komentāri (22)
robotron 16.01.2017. 15.50
Nebūtu nekāds brīnums, ja cūku mēris būtu viens no krievu pasaules pret cilvēci vērstā hibrīdkara elementiem.
0
canoss 16.01.2017. 21.41
Un kāpēc jātērē vēl ir tūkstoši naudas dedzinot rukšus?
Ja vienkārši nokautos rukšus var norakt zemē. Nav jau rakt ar rokam.
Tam domāti ir ekskavators. Un izrok 3m. dziļu bedri saber rukšu miesas un zemi pāri. Un arī neticu ka visas cūkas bija jānokauj. Ja vienā fermas spārna ko atklāja, tad pietiktu ar tās upuriem.
Histerija nekad nav neko labu devusi.
Mani tikai satrauc bezjedzīga naudas izķērdēšana, lai no kāda fonda ta būtu ņemta. Un tagad vēl sārtu taisīs Ādažos, gluži kā vidus laikos :)
Un nosvilinas malciņu, kas tiks nņemta nabagajiem.
1
robotron > canoss 16.01.2017. 22.21
Vispār jau pastāv biogāzes tehnoloģijas un bioreaktorā 60 grādu temperatūrā, visi patogēni tiek iznīcināti. Dedzināšana, tas tiešām ir murgs. Ko lai dara, ja mūsu premjeri un ministri ir “superspeci” makroekonomikā, bet par mikroekonomiku nav pat dzirdējuši?
0