Bez atlaidēm bandītiem

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ Saeimas Eiropas lietu komisijā teica, ka militāra uzbrukuma Latvijai nebūšot, taču esot “lielas bažas par mūsu spējām noturēties pret hibrīdapdraudējumu”. Tomēr šīs bažas jau tuvākajā laikā kliedēšot starpinstitūciju līmenī veidota stratēģija.

Militāra uzbrukuma nebūs, ja Krievijas vadoņi izrēķinās, ka par to nāktos pārāk dārgi samaksāt. Bet vienu stratēģijas iespējamo elementu “pirmās aizsardzības līnijas”, kā teica Rinkēvičs, stiprināšanai pret nemilitāriem apdraudējumiem nedēļu pirms tam mums pateica priekšā atkal jau igauņi. Igaunijas parlaments 8. decembrī pieņēma likuma labojumus, kuri ļaus valdībai liegt iebraukšanu valstī personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Līdzīgi iebraukšanas aizliegumi ir noteikti 2012. gadā ASV pieņemtajā Magņitska likumā, kura iemesls bija britu investīciju konsultāciju fonda “Hermitage Capital” pārstāvja Sergeja Magņitska nogalināšana cietumā Maskavā pēc tam, kad viņš bija atklājis vērienīgu krāpniecības shēmu, kuru bija īstenojušas Krievijas amatpersonas kopā ar organizētiem noziedzniekiem. Tā vietā, lai vērstos pret noziedzniekiem, Krievijas varas iestādes vērsās pret Magņitski, kurš bija ziņojis par šo noziegumu. Viņu aizturēja, gadu cietumā spīdzināja, un 2009. gada 16. novembrī viņš pēc kārtējās piekaušanas nomira.

Rīcībai jābūt sekām
Magņitska nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un tiklab oficiālas, kā arī neoficiālas korupcijas noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu Krievijā izmeklēšanas.

Vairākums no sarakstā iekļautajām personām, kurām liegta iebraukšana Savienotajās Valstīs, ir saistītas vai nu ar Magņitska nāvi, vai nu ar 230 miljonu nodokļu izkrāpšanas shēmu, ko viņš atklāja. Taču tajā pašā dienā, kad Igaunija pieņēma savu Magņitska likuma versiju, ASV Kongress atbalstīja Globālo Magņitska likumu, attiecinādams sākotnējā likuma normas jau uz visiem cilvēktiesību pārkāpējiem, lai arī kurā pasaules valstī viņi būtu izdarījuši pārkāpumus. Viņiem būs liegta iebraukšana ASV, un viņu kontus Amerikas bankās var arestēt.

Līdzīgus likumdošanas priekšlikumus pašlaik izskata arī Kanādas un Lielbritānijas parlamenti. Arī Eiropas Parlaments jau 2010. gadā aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis apsvērt iespēju aizliegt iebraukšanu ar Magņitska nāvi saistītajām Krievijas amatpersonām, bet 2012. gadā ieteica ES Padomei ieviest šādas sankcijas.

Igaunija tagad ir pirmā ES valsts, kas ar likumu noteikusi cilvēktiesību pārkāpumus kā iebraukuma aizlieguma iemeslu. “Šis vēsturiskais likums sūta skaidru vēsti cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē, ka viņi nevarēs izbēgt no savu noziegumu sekām,” vērtē “Hermitage Capital” vadītājs Viljams Brauders (William Browder), kas pēc kolēģa nāves sāka starptautisku kampaņu nozieguma izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.

Igaunijā pieņemtais likums, atšķirībā no ASV spēkā esošā, neparedz veidot sarakstu ar personām, kurām liegta iebraukšana, vai automātiski liegt iebraukšanu ASV “Magņitska sarakstā” iekļautajiem. Igaunijas likumdevēju ieskatā Eiropā efektīvs būtu tikai visai ES kopīgs saraksts. Valsts iestādes arī turpmāk iebraukšanas aizliegumu noteiks katrā individuālā gadījumā atsevišķi. Taču jaunās likuma normas veido tiešu un reālu saikni starp iebraukšanas liegšanas praksi un risku novērtējumu, kurā viens no apdraudējumiem turpmāk būs arī vērtējamo personu saistība ar cilvēktiesību pārkāpumiem viņu valstī.

Krievija ļoti asi reaģēja uz Magņitska likuma pieņemšanu ASV 2012. gadā. Krievijas Dome atbildēja ar aizliegumu ASV pilsoņiem adoptēt bērnus Krievijā. Magņitski tiesāja pēc nāves (tas bija pirmais šāds gadījums Krievijas vēsturē) un atzina par vainīgu naudas izkrāpšanā, bet Rietumos Maskava izvērsa viņa nomelnošanas kampaņu. Krievijai “nedraudzīgo” likumu Kremlis oktobra sākumā minēja kā vienu no iemesliem sadarbības apturēšanai ar ASV par atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija.

Magņitska likuma sankcijas apdraud Krievijas varenajiem vissvarīgāko — privilēģiju savā valstī zagt un valdīt, nerēķinoties ar starptautiski pieņemtām normām, bet nozagtā augļus netraucēti baudīt demokrātiskās Rietumu valstīs. Vēršanās pret šo privilēģiju ir tiešs apdraudējums Putina iedibinātajai feodāli kleptokrātiskajai varas sistēmai.

Iespēja liegt Krievijas amatpersonām tiesības iebraukt Igaunijā par cilvēktiesību pārkāpumiem ir arī politiski svarīgs solis. Krievijas propagandas gadu desmitiem ilgajai brēkšanai par it kā “krievvalodīgo cilvēktiesību pārkāpumiem” Baltijas valstīs tagad var likt pretī konkrētus aizliegumus konkrētiem cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā, kur šādi pārkāpumi tiešām notiek “masveidā”, kā Maskavas rupori un resori apgalvo par Baltijas valstīm.

Latvijā viss notiek klusiņām
Igaunijā pieņemtie likuma grozījumi gan skar tikai iebraukšanas ierobežojumus, taču ne cilvēktiesību pārkāpēju finanšu resursus bankās. 2012. gadā Igaunijas izmeklētāji atklāja, ka caur Igaunijas bankām legalizēti desmit miljoni ASV dolāru no Magņitska atklātajā krāpšanas shēmā nozagtajiem 230 miljoniem.

Ap to pašu laiku Magņitska kolēģi “Hermitage Capital” nosūtīja Latvijas Ģenerālprokuratūrai, KNAB, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai ziņojumu par shēmām, kurās caur Latvijas bankām bija atmazgāti vismaz 63 miljoni dolāru no šiem 230 miljoniem. Bet šoruden informēja Latvijas tiesībsargātājus par vēl 110 miljoniem no nozagtās naudas, kuri izgājuši caur Latvijas bankām. Latvija šajā afērā nepārprotami bija galvenais nozagtās naudas atmazgāšanas centrs.

Ģenerālprokuratūra pārsūtīja 2012. gadā saņemto informāciju Valsts policijai. VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pieņēma lēmumu nesākt kriminālprocesu. Ģenerālprokuratūra šo lēmumu atcēla kā nelikumīgu un nepamatotu. Šā gada novembrī ENAP priekšnieks Pēteris Bauska TV3 raidījumam “Nekā personīga” stāstīja, ka problēmu ar izmeklēšanu neesot — “visu, ko mēs saņemam, mēs analizējam, un likumā noteiktā kārtībā sniedzam atbildes”. Redz, nupat saņemti vēl 15 sējumi ar informāciju no “Hermitage”, nu tik “jāveic analīze, jāsaprot, vai šīs ziņas attiecas uz šo kriminālprocesu, varbūt jāsāk jauna izmeklēšana”. “Tātad policija strādā,” uzskata priekšnieks.

“Hermitage” vadītājam Brauderam citāds vērtējums: “No tā visa, ko es esmu redzējis, varu teikt, ka Latvija nav ne profesionāla, ne nopietna, veicot šo naudas atmazgāšanas izmeklēšanu.” Sadarbojoties ar prokuratūrām ASV, Šveicē, Lietuvā, Igaunijā, Kiprā, Francijā un Luksemburgā, viņš redzējis “kas ir īsta izmeklēšana”, bet “Latvija to līdz šim nav veikusi”. Viņš min, ka tā var būt Krievijas ietekme un “spiediens uz vairākiem cilvēkiem” izmeklēšanas iestādēs.

Latvijas tiesībsargātāju darbs ne tikai šajā lietā dara saprotamas Rinkēviča bažas par spēju noturēties pret Krievijas nemilitāriem apdraudējumiem, kuru klāstā korupcija un ekonomisks un politisks spiediens var būt pat nāvējošāki ieroči nekā propaganda un dezinformācija. Vai šīs bažas tiešām kliedēs starpinstitūciju līmenī veidota stratēģija, kurā prokuratūrai, policijai un KNAB līdzās valsts drošības iestādēm būtu jābūt vissvarīgākajiem uzdevumiem “pirmajā aizsardzības līnijā”?

Mūsu priekšstāvji Saeimā varētu paskubināt mūsu tiesību sargātājus un, sekojot Igaunijas deputātu piemēram, kādā atelpas brīdī starp diskusijām par tikumību un alus divlitrenēm ierosināt Igaunijā pieņemtajam līdzīgu likumu. Varbūt pat plašāku — arī ar sankcijām pret asinīm aptraipītas naudas pūriem Latvijā.