Reģionālo slimnīcu stundas braucienā nevar sasniegt Alūksnes novada ļaudis, rāda reformu karte
Pasaules Banka (PB) kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai secinājumos pēc izpētes iesaka veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu pirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā, vēsta aģentūra LETA.
PB ir izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap Alūksnes novadu, kurš neiekļaujas stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām reģionālajām slimnīcām.
Pirmdien konferencē “Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas” Pasaules Bankas konsultants, “Sanigest Internacional” prezidents Džeims Serkons stāstīja par PB ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kā norādīja eksperts, svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu laikus pieejami visiem iedzīvotājiem, tomēr ne visos reģionos tas jau tagad ir iespējams.
Saņemot kritiku par kartējumu, Serkons norādīja, ka, raugoties nākotnē, Alūksnes reģionā dzīvos ap 12 000 iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām, kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.
Eksperts iesaka – jāstiprina primārā veselības aprūpe, tas ir, ģimenes ārstu dienests. Viņš skaidroja, ka Latvija ģeogrāfiski ir neliela, tāpēc jādomā par tā dēvētajiem ekselences centriem, kur sarežģītus pakalpojumus saņemtu visi Latvijas iedzīvotāji. Serkons gan teic, ka par PB secinājumu ieviešanu ir jālemj pašai Latvijai. PB ieteikumus izstrādājusi, pieņemot desmit gadu pārejas periodu.
Kā konferencē norādīja PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas fonda programmas menedžere un vecākā ekonomiste Alaka Holla, Latvijai jāuzlabo dažādas jomās, piemēram, cilvēkresursi, veselības aprūpes informācijas sistēma, kā arī veiksmīgāk jāpērk pakalpojumi no ārstniecības iestādēm un jārada klīniskās vadlīnijas par izplatītākajām slimībām.
Pēc PB secinājumiem, Latvijā ir pakalpojumi, kurus nepieciešams centralizēt, proti, sniegt tikai konkrētās vietās. Tomēr ir arī pakalpojumi, kas šobrīd jau ir pārlieku centralizēti, un tos vajadzētu nodrošināt vairāk vietu nekā patlaban.
Stratēģisku pakalpojumu pirkšanā PB aicina pāriet no iepriekš noteiktiem budžetiem, ieviešot jaunus pakalpojumu sniedzēju mehānismus, kas veicinātu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi uzlabojot kvalitāti. PB iesaka maksāt mazāk par mazvērtīgiem pakalpojumiem.
Holla norādīja, ka labāka pakalpojuma kvalitāte tiek nodrošināta tur, kur tie sniegti biežāk. PB pārstāve gan piebilda, ka ne visas problēmas ir saistītas ar cilvēkresursiem. PB secinājusi, ka Latvijā atsevišķās ārstu specialitātēs rodas pārpalikums nacionālā līmenī. Pārpalikums veidojas kardiologu, onkologu un atsevišķu psihiatrijas speciālistu starpā. Holla nenoliedza, ka atsevišķos reģionos speciālistu arī trūkst. PB norāda, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties.
Kā ziņots, pret PB ziņojuma iepriekšējo versiju asi iebilda slimnīcas, norādot, ka tajā izmantotie dati nav patiesi. Iepriekš pētījumā tika secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
Secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca valstī – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca – atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.
Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
Pasaules Banka norāda, ka minimālo standartu noteiktšana palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.
Komentāri (21)