Aizspriedumu dēļ vien 10% Latvijā ražotā paliek vietējā tirgū
Ja man iedotu 1 eiro par katru reizi, kad kāds saka, ka nebūvēs koka māju, jo tā ir tikai pagaidu un ilgi nestāvēs, man būtu iespēja uztaisīt lielu koka būvniecības reklāmas kampaņu visos Latvijas medijos. DNB bankas veiktā sociālā pētījuma dati liecina – vairāk nekā 23% iedzīvotāju uzskata, ka koka mājām ir īsāka dzīve nekā cita veida mājām.
Tas, ka koka apbūve ir mūsu vēsturiskā apbūve, nevienam nav noslēpums. ”Senākās koka mājokļu paliekas Latvijā atrastas Lubānas līdzenuma arheoloģiskajos izrakumos un attiecināmas uz mezolīta un neolīta laikmetu (no 9.gadu tūkstoša līdz 2.gadu tūkstotim p.m.ē.). Tās bijušas stāvkoku būves ar akmens pavardiem,” raksta Juris Emsiņš 2014.gada grāmatā ”Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē”.
Brīvdabas muzejā koka ēkām ir 400 gadu vēsture, un tās stāv kā bildes.
Jāņem vērā, ka Brīvdabas muzeju gadā apmeklē vairāk nekā 100 000 cilvēku, šīm mājām ir liela slodze, un tās nekalpo par dekoratīvu izkārtni vai neaizskaramu vēstures pieminekli.
Kā ģēniji, ko dzimtenē nesaprot
Kopš laikiem, kad būvētas mājas, kuras joprojām kalpo par Brīvdabas muzeja eksponātiem, koka būvniecībā ir mainījies teju viss, izņemot pašu pamatu – koks tiek izmantots mājas nesošo konstrukciju pamatā. Cilvēki ir iemācījušies aprēķināt slodzes, lietot modernus materiālus un racionāli tos plānot. Ir radusies būvfizika. Visi priekšnoteikumi ļauj mūsdienās projektēt un būvēt modernas, racionālas un ilgmūžīgas mājas, kuras pārdzīvos visus eksponātus.
Jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā attīstās koka būvniecības nozare, kura vēsturiski savu produkciju ir pārdevusi ārpus Latvijas. Iespēju loks, kurā strādā Latvijas koka māju ražotāji un būvnieki, ir no mazām piebūvēm līdz daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Ārvalstīs kvalitāti novērtē, un nozare uzrāda stabilu pieaugumu, rodas jauni ražotāji un jauni risinājumi. Vienīgi pašu patērētājs uz to turpina skatīties ar skepsi un no Latvijā saražotajām mājām mazāk kā 10% paliek vietējam tirgum.
Izkustēšanās no nulles punkta
Labas attīstības pazīmes koka izmantošanā rāda Latvijas armijas interese par koka risinājumiem ēkām karavīru izvietošanai un jauno arhitektu degošās acis, koku redzot kā ļoti interesantu, modernu un ilgtspējīgu materiālu, kā arī gan vēl nenotikušās, bet ļoti gaidāmās izmaiņas Latvijas būvnormatīvos, kas dos zaļo gaismu vairākstāvu koka apbūvei.
Arī politiski esam ieraudzījuši nelielu izkustēšanos no nulles punkta – partijas ”Vienotība” Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis ir publiski paudis atbalstu koka būvēm kā ilgtspējīgam risinājumam, kas vienlaikus atbalstītu vietējo ekonomiku. Partija ”Latvijas attīstībai” veselu sadaļu savā pirmsvēlēšanu programmā veltījusi koka būvniecības atbalstam. Šīs partijas nav pie varas Rīgā, bet, citējot neseno Nobela prēmijas ieguvēju literatūrā, ”For the loser now will be later to win/Cause the times they are a-changing”.
Ja nu kādam vēl koka būve asociējas ar Maskavas forštates krāsmatām vai vecmāmiņas šķūnīti, kam viens stūris ir nopuvis, jo kaimiņu Janka to alkohola reibumā ”nošķīla” ar traktoru, aicinu apskatīt fotogalerijas. Te redzamas Latvijā ražotas, latviešu būvētas mājas no koka, kas savus iemītniekus priecē Norvēģijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs.
Gatis Zamurs ir Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors.
Komentāri (23)
west 22.11.2016. 09.06
Koka mājas ir ilgmūžīgas, siltas, skaistas un tajās ir patīkami dzīvot. Gandrīz katrs normāls cilvēks labprāt dzīvotu tādās, nevis skaidu plākšņu- vates- ģipškartona būvēs.
Diemžēl, tā pagaidām ir dārga ekstra. Paradokss, jo koku visapkārt ir milzums un tie nav jāimportē. Ja Latvijas māju būvniecība būtu vērsta tieši uz koka apbūvi, kas ir dabiski, tad arī cenas pamatīgi kristos. Arī daži protekcionisma pasākumi par nāvi nebūtu.
Bet kam tas brīnumzemē interesē ?
5
Miervaldis > west 22.11.2016. 11.53
No protekcionisma pasākumiem tomēr nāksies atturēties, jo nav tādu ekonomisko sankciju, uz kurām nebūtu iespējamas kontrsankcijas. Tas pirmkārt. Otrkārt, mūsdienu atvērtajā ekonomikājūs nepiespiedīsiet patērētāju maksāt dubultā tikai tāpēc, ka esat vietējais.
Ar celšanu pašam ir grūtības, jo reti kurš var atļauties uz ilgu laiku pamest darbu, lai pats sev strādātu par bezalgas celtnieku. Priekšrocība ir tāda, ka, ja paša celtā māja sabuks pašam uz galvas, tad citi nebūs vainīgi. Tikai pats.
0
Miervaldis > west 22.11.2016. 17.13
Es vēl saprotu ruņas par protekcionismu valstī, kur jāaizstāv industrija ar miljardiem vērtu apgrozījumu. Ko mums aizstāvēt? Kaktu firmeles ar viena eiro kapitālu un idejiskos nodokļu nemaksātājus, kas raud, ka nevar stādājošajam samaksāt pat minimālo?
0
andrejs > west 22.11.2016. 16.45
Arī daži protekcionisma pasākumi par nāvi nebūtu
——-
tūlīt dabūsi pa mizu no vietējiem balti-baltajiem TIPP faniem…
0
ierados > west 24.11.2016. 05.31
Par to koka pieejamību un lētumu un dārdzību Latvijā. Gribas vilkt paralēles ar Zviedriju un tās tēraudu, kas bija valsts galvenais eksporta produkts un ienākuma avots. Ir gan viena būtiska atšķirība – zviedri, atšķirībā no mūsmāju gudriniekiem, no savas izejvielas prata izgatavot visu pieprasītus produktus un attīstīt mašīnbūvi, ko nevar teikt par Latviju un tās koku.
0
Anonīms > west 22.11.2016. 10.04
Tieši tā – cenas ir neadekvātas priekš valsts, kura tiek pasniegta kā ar mežiem bagātakā Eiropā. Ja cilvēks pats ceļ koka karkasa māju – izmaksas ~ 20 000 EUR (līdz iekšdarbiem). Ja ņem karkasa māju – izmaksas divreiz/trīsreiz lielākas.
LV kā parasti viss bizness tiek plānots īstermiņā – pelnīt jau rīt.
0
John 24.11.2016. 21.04
.. karavīriem ne tikai koka mājas, bet arī koka tankus!
0
Māra 23.11.2016. 11.27
Eksports ir šīm mājām, nevis tik liels, jo ārzemnieki koka mājas uzskata par vislabākajām. Ārzemnieki šīs mājas uzskata par lētajām un ātrajām. Latvieši salīdzinājumā ar ārzemniekiem koka mājas īsti nevar atļauties.
0