Agrā ziema 71

Donalds Tramps. Foto: Reuters-LETA
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Beidzas laiks, kad ASV drošības garantijas bija Latvijas neatkarības pamats

Labā ziņa par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā būtu tāda, ka cilvēce ir pārdzīvojusi dažādas katastrofas un pasaules gals rīt nepienāks tāpēc vien, ka Amerikā jauns prezidents. Varbūt arī parīt ne. Taču beidzas pasaule, kurā ASV drošības garantijas sabiedrotajiem Eiropā bija Latvijas valsts pastāvēšanas stingrais pamats.

Noteikti nevajadzētu steigties pareģot Latvijai vissliktāko nākotnes scenāriju, tomēr citu iespējamo izvēle pašlaik izskatās esam starp sliktiem un mazāk sliktiem.

Laikmetu maiņa
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess oktobra beigās Rīgas konferencē prognozēja Eiropas un Amerikas attiecību četru gadu «atvasaru», ja vēlēšanās uzvarēs Hilarija Klintone. Viņa būtu pēdējā ASV prezidente no aukstā kara politiķu paaudzes, kuras pasaules redzējumu veidoja eksistenciāla nepieciešamība skaidri novilkt robežu starp brīvību un komunistu melu impērijas ļaunumu.

Ziema iestājusies agrāk. Nebūs četru gadu laika bufera pret «brīnišķīgo jauno pasauli», kā totalitāro ideoloģiju uzplaukuma posmā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Oldess Hakslijs nodēvēja savu antiutopisko romānu, jeb pret jauno postliberālo pasaules kārtību, kurai arvien vairāk atbalstītāju virtuālajā interneta un Rietumu valstu reālajā vidē un kurā «patiesībai vairs nav nozīmes», kā secina Ilvess.

Hakslija dzimtā Lielbritānija un Savienotās Valstis bija brīvības un veselā saprāta bastions pret totalitārisma neprātu, kas bija pārņēmis kontinentālo Eiropu.

Tagad antiliberālā populisma smagākie triecieni nākuši šajās anglosakšu zemēs – referendumam jūnijā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības seko Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Nākamgad būs prezidenta vēlēšanas Francijā un Bundestāga vēlēšanas Vācijā, kuras kanclere Angela Merkele palikusi vienīgā pasaules mēroga līdere ar nepārprotami liberālu politisko programmu.

Krievijas finansētās Francijas Nacionālās frontes vadone Marina Lepēna pasteidzās apsveikt Trampu vēl pirms rezultātu oficiālas paziņošanas. Viņas partijas stratēģis tviterī līksmoja: «Viņu pasaule brūk. Mūsējā tiek celta.»

Francijas vēstnieks ASV Žerārs Aro tviterī ierakstīja: «Pēc breksita un šīm vēlēšanām viss tagad ir iespējams. Pasaule brūk mūsu acu priekšā.» Emocionālo ierakstu diplomāts vēlāk izdzēsa. Vācijas ārlietu ministra Franca Valtera Šteinmeiera vērtējums ir atturīgāks: «Mums būs jāpielāgojas faktam, ka ASV ārpolitika kļūs neprognozējamāka.»

Prognozējamais
Nevajag lolot ilūzijas, ka arī šoreiz, kā parasti, pasaulē nekas daudz nemainīšoties tāpēc vien, ka demokrātu prezidentu nomainījis republikāņu pārstāvis. Un ka viens cilvēks, pat ja tas ir ASV prezidents, nevarot radikāli mainīt globālo politiku. Un ka Trampa juceklīgais pasaules redzējums esot tikai priekšvēlēšanu retorika.

Daļa no tā var būt taisnība, varbūt īpaši daļa par ASV politiskajā sistēmā iebūvētajiem drošinātājiem pret izpildvaras vadītāja patvaļu. Taču šie atsvari būtiski ierobežo prezidenta iekšpolitiskos lēmumus un nav tik stingri ārpolitikā, kur prezidentam, vienlaikus arī bruņoto spēku virspavēlniekam, ir ievērojama rīcības brīvība. Vai tā būtu jaunā prezidenta ārpolitiskā nekompetence vai, ticamāk, tomēr apzināta vēlme noslēgties simboliskos «Amerika pirmajā vietā» mūros, kā bija solījis, Savienoto Valstu starptautiskās ietekmes mazināšanās un pat tikai citu valstu neziņa par ASV politikas virzienu izraisīs seku virkni, no kurām dažas var jau tagad prognozēt.

Pirmie cietīs jau daudz cietušie sīrieši, kuru zeme kļūs par neierobežotu Putina un Asada masu slepkavību lauku. Karš turpināsies un kļūs vēl nežēlīgāks. Līdz ar to gaidāmas vēl plašākas bēgļu straumes uz Eiropu, kas savukārt jūtami iespaidos arī mūsu kontinenta valstu politiku.

Nākamais acīmredzamais upuris būs Ukraina, kas vairs nevarēs rēķināties ar ASV atbalstu pret Krievijas agresiju.

Ar Ukrainu ir saistīts arī atskurbinošs piemērs tiem, kuri cer, ka ASV Kongress un Senāts būs nepārvarams šķērslis mēģinājumiem mainīt ASV ārpolitiku. Trampa vēlēšanu kampaņas štābs jūlijā panāca, ka Republikāņu partija izslēdza no savas politiskās platformas tēzi par palīdzību Ukrainai, kas šķita aizvainojoša Krievijai. Republikāņi tagad kontrolēs ne tikai Balto namu, bet arī abas ASV parlamenta palātas.

Ar vai bez «Jaltas 2.0» jeb vienošanās par ietekmes sfēru sadalīšanu Trampa novēršanās no Eiropas nozīmēs bijušo PSRS republiku ”de facto” nonākšanu Krievijas ietekmes zonā. Gruzija, Moldova, arī Baltkrievija paliks aci pret aci ar Kremli.

Putins varētu neizaicināt sev ģeopolitiski jau tāpat labvēlīgo likteni ar tiešu agresiju NATO valstīs Baltijā. Taču Kremlis turpinās irdināt aliansi no iekšpuses, uzpērkot Eiropas valstu politiķus un pastiprinot propagandas un dezinformācijas straumes. Jau decembrī dzirdēsim arvien skaļākas balsis par Krievijai noteikto ASV un ES sankciju atcelšanu. Nākamgad pirms vēlēšanām Vācijā droši vien pieredzēsim tikpat labi izplānotu Kremļa kampaņu pret Merkeli kā nupat pret Klintoni.

Neskaidrība par ASV atbalstu liks līdzšinējiem sabiedrotajiem un partneriem pastiprināti domāt par alternatīvu savai drošībai.

Japāna un Dienvidkoreja varētu apsvērt iespēju iegūt kodolieročus. Tuvajos Austrumos var atkal uzsprāgt daudzie gruzdošie konflikti. Izraēla droši vien apņēmīgāk kārtos attiecības ar palestīniešiem. Irāna, Irāka, Afganistāna – krīžu iespējamo uzliesmojumu sarakstu var turpināt, ja jau ASV «nav tiesību pamācīt» citas valstis, kā uzskata Tramps.

Premjerministrs Ušakovs?
Tramps ir apšaubījis Baltijas valstu neatkarības stiprāko balstu – NATO sniegtās drošības garantijas. Jūlijā viņš paziņoja, ka nesteigtos «automātiski» aizstāvēt ASV sabiedrotos Krievijas uzbrukuma gadījumā, papriekš izvērtētu, vai agresijas upuri ir «izpildījuši savas saistības pret mums». Viņa tuvākais līdzgaitnieks Ņūts Gingričs tolaik paziņoja, ka neriskētu ar kodolkaru, ja Putins izlemtu rīkoties Igaunijā jeb «Pēterburgas priekšpilsētā» līdzīgi kā Ukrainā.

Ja nevaram paļauties uz NATO galvenās valsts ASV gatavību bez šaubīšanās un priekšnoteikumiem aizstāvēt sabiedrotos militāra iebrukuma gadījumā, ir apdraudēta mūsu valsts pastāvēšana. Drošības alternatīvas nav spožas. Ir pašapmāns cerēt uz pašlaik fiktīvo ES armiju kā alternatīvu NATO. It īpaši, ja par to lemtu prezidente Lepēna Francijā vai līdzīgi promaskaviski politiķi Vācijā.

Baltijas valstis izjutīs arvien lielāku spiedienu izvēlēties «pragmatiskas» attiecības ar Krieviju jeb ”finlandizāciju” – savas politikas pakārtošanu Maskavas interesēm. Ironiski, ka arī šajā ziņā Igaunija ir mums priekšā. Trešdien Igaunijas parlaments izteica neuzticību Tāvi Reivasa valdībai, bet par jaunās valdības vadītāju varētu kļūt promaskaviskās Centra partijas jaunais priekšsēdētājs Jiri Ratass, ilggadējā partijas vadītāja Edgara Savisāra lietas turpinātājs.

Nav grūti iedomāties Latvijā «šprotu ārpolitikas» meistaru «zaļo zemnieku» un ”Saskaņas” valdību jau pašreizējās Saeimas laikā.

Nacionālā apvienība tēlotu opozīciju un provocētu konfliktus, kuru nolīdzināšanai būtu jāvienojas ar Maskavu par nākamajiem «kompromisiem». Visiem izdevīgi.

Trešdien promaskaviskā deputāte Jūlija Stepaņenko pastāstīja Latvijas radio, ka «konservatīvo vērtību» aizstāvji Saeimā cits citu apsveikuši ar Trampa uzvaru. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks tvītoja gandrīz identisku vēsti, cik aplami esot bijis Latvijā kritizēt kandidātu Trampu. Nudien, ņemot vērā jaunievēlētā prezidenta hipertrofēto egocentrismu, varbūt stratēģiski pareizāk būtu sākt slavēt viņu kā visskaistāko brīvās pasaules vadoni ar apbrīnojami lielām rokām?

Būs vēl svarīgāk atvēlēt aizsardzībai vismaz minimālos 2% no IKP.

Gan tāpēc, ka Latvijai jāvar sevi aizstāvēt arī pašai, ja ceram uz citu atbalstu krīzes brīdī, gan diemžēl arī tāpēc, ka ASV jaunais prezidents merkantilizējis NATO kolektīvās aizsardzības principus līdz apsardzes firmas pakalpojumiem.

Diemžēl nav garantijas, ka Latvijas aizsardzības finansējuma palielināšana Trampam šķitīs svarīgāka nekā viņa līdz šim nemainīgi siltās jūtas pret Putinu, bet mūsmāju politiķiem nebūs tikai pērkamas gatavības «palikt savās vietās» aizbildinājums. Politiķi gan mums, gan amerikāņiem ir tādi, kādus paši ievēlam.

Komentāri (71)

Austras koks 14.11.2016. 07.42

Es jau nu ar tik kategoriskiem uzstādījumiem kā – beidzas ASV drošības garantijas – nestartētu. 2% no IKP un nebūs problēmu. To Tramps ir uzsvēris vairākkārt – gan atbildot uz jautāumu par Baltijas drošību (ja viņi pilda savas saistības, tad viņiem nav par ko uztraukties), gan uzstājoties ASV poļu kongresā vai kaut kādā līdzīgā poļu pasākumā – ka poļiem nav par ko uztraukties, jo viņi savas saistības pilda.

Savukārt, par populistiem ir jādēvē nevis tie, kas vēlēja par Trampu un Brexitu, bet gan tie visi Eiropas politiķi, kas mūžīgi populistiski ir skandinājuši, ka viss ir droši, samazinājuši Eiropā aizsardzības izdevumus un faktiski noziedzīgi mazinājuši Eiropas valstu aizsardzības spējas paļaujoties, ka gan jau amerikāņi NATO 5. panta ietvaros aizsardzību nodrošinās un par visu samaksās. Tai skaitā tādi noziedzīgi populisti ir bijuši visi mūsu aizsardzības ministri.

+27
-10
Atbildēt

6

    Miervaldis > Austras koks 14.11.2016. 14.59

    Ja Tramps vienreiz izdomā atrunas saistību nepildīšanai, kāpēc jums liekas, ka viņš tādas atrunas neizdomās otru, trešo, simto reizi?

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    fretka > Austras koks 14.11.2016. 09.35

    acīs skatoties, runāt vienu, domāt citu, bet darīt vēl ko citu

    ———-

    Kurš Latvijas politiķis tā nerīkojas?

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    DikembeSakamoto > Austras koks 15.11.2016. 23.47

    Populisti ir bijuši visas koalīcijas partijas, kuru galvenā rūpe pēdējos 20 gadus ir bijusi partiju sponsoru mantkārība. Zog, zog un nevar apstāties. Atņēma skolotājiem, policistiem, glābējiem algas, aizbildinoties ar krīzi.Klāt tam visam paņēma vairāku miljardu aizņēmumu, bet nu izrādās, ka viss ir izpļekarēts partiju sponsoru interesēs. Vienotība uzdāvināja 100 miljonus eiro biodegvielas ražotājiem. Subsīdijas iztērētas un biodegvielas ražošana ir izbeigusies. Lielu daļu no tiem 100mio saņēma Kurzemes oligarha paspārnē esoši uzņēmumi. Pie varas bija Valdis Dombrovskis. 2% no IKP aizsardzībai? Kur lai ņem? Jābaro oligarhi!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > Austras koks 14.11.2016. 17.12

    “Le Journal du Dimanche” raksta:

    La victoire de Donald Trump ébranle la gauche française

    (Trampa uzvara sagrauj franču kreisos)

    Après l’élection de Donald Trump à la tête des Etats-Unis, Jean-Luc Mélenchon et Arnaud Montebourg accusent Hollande de “clintonisation”.

    >>> Pēc Trampa ievēlēšanas par ASV galvu, [Kreiso frontes līderis] Melanšons un [populārākais Sociālistu partijas iespējamais [ja Olands atteiksies] prezidenta kandidāts] Montebūrs apsūdz Olandu “klintonizācijā”.

    “La social-démocratie fait du clintonisme depuis trente ans. Le premier partisan a été François Hollande. Il y a une réalité nouvelle dans le monde : le peuple. Si vous lui coupez la route à gauche, il va à droite”, estime le fondateur du Parti de gauche. Lequel prêche donc pour sa paroisse : “Avec la France insoumise, rejetez les Clinton français : vous vous éviterez la honte d’être les fourriers des Trump locaux!”

    >>> “Sociāldēmokrati īsteno klintonismu jau 30 gadus. Pirmais sekotājs bija Olands. Pasaulē ir jauna īstenība: tauta. Ja jūs pārgriezīsit ceļu uz kreiso nometni, tauta aiziet pie labējiem” – vērtē Kreiso partijas dibinātājs [Melanšons]. Un reklāmē tâtad sevi: “Ar “Nepakļauto Franciju” atsakieties no franču Klintones, tad jūs izvairīsities no kauna būt par franču Trampa pakalpiņiem.”

    “La clintonisation de la gauche officielle française est une réalité. Avec l’abandon en rase campagne des classes moyennes et populaires, .., la collusion avec le système financier incarnée par la Commission européenne et les banques, nos électeurs des classes populaires passent par wagons entiers au FN.”

    >>> “Franču oficiālo kreiso [Sociālistu partijas] klintonizācija ir reālitāte. Vidusšķiras un strādnieku pamešana, .., slepena vienošanās ar EK un banku inkarnēto finanču sistēmu, un mūsu vēlētāji veseliem vagoniem aiziet pie FN” – [Montebūrs]

    Savukārt, sociālisti ar Olanda 4% reitingu [gluži kâ Vienotībai] turpina saukt pie vienotības.

    Interesanti, ka franči lieto vārdu “klintonizācija”, turklāt ļoti nelabā nozīmē. Un to lieto tieši kreisie.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > Austras koks 14.11.2016. 13.25

    Frančiem ir optimiskāks skats:

    Biznesa laikraksts “La Tribune”:

    – 9 novembre 2016, le jour où le XXIᵉ siècle a commencé (09.11.2016. – diena, kad 21.gadsimts ir sācies)

    – Donald Trump peut être un bon Président des Etats Unis (Tramps var būt labs prezidents Amerikai)

    – Trump promet d’expulser trois millions de clandestins (Tramps sola izraidīt trīs miljonus nelegālo imigrantu)

    “Le Figaro”:

    – Donald Trump : quand les électeurs donnent des leçons aux donneurs de leçon (Tramps: kad vēlētāji dod mācību mācību devējiem)

    – Élection de Trump: une chance pour l’UE selon Boris Johnson (Trampa ievēlēšana ir izdevība Eiropas Savienībai, Džonsonaprāt

    “Le Monde”:

    – Non, Donald Trump ne veut pas voir Nicolas Sarkozy en prison (Nē, Tramps negrib, lai Sarkozis nonāktu cietumā)

    “Le JDD”:

    – Trump entre fermeté et apaisement pour sa première interview de président élu (Tramps starp stingrību un nomierināšanu savā pirmajā intervijā pēc ievēlēšanas)

    Inflexible sur l’avortement ou les armes à feu, il s’est montré moins “dur” sur d’autres sujets, comme le mariage entre personnes de même sexe.

    >>> Nelokāms attiecībā uz abortiem un šaujamieročiem, viņš bija mazāk “stingrs” attiecībā uz citām lietām kâ viendzimuma laulībām.

    “Le Monde” par to rakstīja mazliet precīzāk: abortu jautājumu nodos pavalstu izlemšanai, lai katra pavalsts izlemj, ieroči ir ierakstīti satversmē, tāpēc iecels tādu Augstākās tiesas tiesnesi, kas ir lojāls ameriešu satversmei, bet geju laulību jautājumu jau ir izlēmusi Augstākā tiesa – jautājums ir slēgts.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    traductrice > Austras koks 14.11.2016. 09.23

    viss jau būtu labi, ja vien par Trampa izteikumiem varētu teikt “vīrs un vārds”. Taču es esmu piesardzīga šādā vērtējumā. Tramps ir jau apliecinājis, ka tas, ko viņš teicis vakar, vairs nav spēkā šodien, vai tas, ko viņš teicis vieniem, neattiecas uz otriem. Trampu var salīdzināt ar putleru tādā ziņā, ka abi var, acīs skatoties, runāt vienu, domāt citu, bet darīt vēl ko citu.

    +15
    -4
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 14.11.2016. 09.34

Tas, ka “agrā ziema” ir skārusi kultūrmarksistu izsapņoto pasauli, tam jāpiekrīt un pirmais par to Latvijā sāka runāt Hermanis . Vai tas nozīmē arī to, ka Rietumu pasaule atteiksies no cīņas pret savu bīstamāko pretinieku Kremli. To redzēsim kaut kādās pirmajās simts dienās.

+16
-7
Atbildēt

2

    atrium > rinķī apkārt 14.11.2016. 09.50

    rinķī apkārt

    Vai tas nozīmē arī to, ka Rietumu pasaule atteiksies no cīņas pret savu bīstamāko pretinieku Kremli.

    Retorika!!! Varbūt tas drīzāk nozīmē, ka Rietumu pasaule beidzot adekvāti attieksies pret absolūto ļaunumu un pārtraucot to balstīt, beidzot to izbeigs? Bez vairākiem tūkstošiem bruņojuma rūpnīcu, kuras Krievijā, pateicoties Rūzvelta administrācijai, tika saceltas trīdesmitos gados, WWII būtu nonsens.

    Nekādas lielas piepūles: saglabāt un stingri ievērot sankcijas energo, militārās un augsto tehnoloģiju nozarēs, ieviest stingras sankcijas pret bankām visā pasaulē, kuras finansē naftas “fjūčerus”, vai piešķir kredītus Krievijai vai uzņēmumiem, kas ar to sadarbojas, veicināt visa veida energoresursu ekonomijas pasākumus un beidzot izvākt karaspēku no Afganistānas.

    Kā rāda Reigana laika veiksmīgā pieredze, kas labi ASV, tas ir labi civilizētai pasaulei.

    p.s. Pozitīvas pārmaiņas jau ir sākušās, spriežot pēc normālās Trampa bildes, ko ievotojis Vienotības centrālais orgāns.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    lohotrons > rinķī apkārt 15.11.2016. 14.59

    Kultuurmarksistu gvarde izsludinaajusi mobilizaaciju:

    http://www.politico.com/story/2016/11/democrats-soros-trump-231313

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

lno 14.11.2016. 12.19

Ozoliņa rakstam tāda pati kvalitāte kā rietumu sociologiem, kuri garantēja Klintones uzvaru. Vai kāds pārsteigums, ka Šķēles slavinātājam tuva korumpētā Klintone? ASV un ES kopprodukts gandrīz vienāds, kādēļ tad ASV jāsedz > 70% NATO izdevumu?

+9
-5
Atbildēt

2

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu