Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Foto: Edijs Pālēns, LETA
15% no visām ātrās palīdzības brigādēm strādā nesertificēti speciālisti.
Izmantojot likumā dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificētie ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā, taču šo pieredzējušo ārstu iztrūkumu nav izdevies aizpildīt, tāpēc sertificētu ārstu vietā dažviet strādā Medicīnas koledžas studenti, kuri vēl apgūst zināšanas nepieciešamā sertifikāta iegūšanai, laikraksta "Latvijas Avīze" vēstīto atstāsta LETA.
Atbilstoši likumam izdienas pensijā var doties, ja sasniegts 55 gadu vecums un neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbi niekam - ārstam vai ārsta palīgam - noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
