Karaliski mēteļi 39

Uzņēmuma Nemo īpašniece Zemdega-Grāpe smejas, ka nav nozīmes, kādu uzņēmumu vadīt — riepu tirgotāju vai alus ražotāju —, jo visur biznesa likumi ir vieni.
Zane Mače

Dānijas karalienei mētelis no Krāslavas – šāds virsraksts nesen apskrēja vai visus pašmāju portālus. Šūšanas uzņēmums Nemo jau divus gadus ir jaunu īpašnieku rokās, spējot apģērbt pircējus dažādās Skandināvijas zemēs

Gandrīz 25 gadus nostrādājusi algotu darbu, vadot gan Eiroaptieku, gan Aldara pārdošanas nodaļu, Inga Zemdega-Grāpe kopā ar vīru Oskaru Grāpi nolēma pievērsties savam biznesam un pirms diviem gadiem Krāslavā iegādājās šūšanas uzņēmumu Nemo. Ar tajā šūdinātu mēteli savu garderobi papildinājusi arī Dānijas karaliene Margrēte, taču Krāslavā top ne tikai mēteļi, bet arī virsjakas, kostīmi, bikses un kleitas.

Uzņēmums Nemo ir austo sieviešu un bērnu virsdrēbju ražotne, kas šuj gan pašu, gan citu firmu modeļus. Tā ir bijusī kombināta Latvija filiāle, kas dibināta 1971. gadā. Uzņēmēja stāsta – kopā ar vīru nolēma pievērsties uzņēmējdarbībai, kurā «mūsu misija ir nevis radīt skaistāku dzīvi pircējiem, bet dot cilvēkiem darbu». Uzņēmums šobrīd nodarbina gandrīz 250 darbinieku – šuvējas, konstruktorus. Šogad pēc uzņēmuma Nienhaus & Lotz bankrota Gulbenē Nemo tur izveidoja savu filiāli, dodot darbu 40 bez tā palikušajiem cilvēkiem. Zemdega-Grāpe stāsta, ka šogad Gulbenes filiālē ieguldīts ap 50 000 eiro, no kuriem 15 000 ir piemaksa darbiniekiem, lai kompensētu vēl nepietiekamo ražību. Pašlaik uzņēmumam Krāslavā ir sešas darbinieku maiņas, Gulbenē – viena. Maiņā ir divdesmit cilvēku, un dienā tā spēj sašūt 70 mēteļu.

Tomēr biznesa pirmsākumi nebija viegli. Zemdega-Grāpe smejas, ka nav nozīmes, kādu uzņēmumu vadīt – riepu tirgotāju vai alus ražotāju -, jo visur biznesa likumi ir vieni. Lai sāktu savu uzņēmumu, nepieciešami ieguldījumi. Ieguldīto investīciju apmērus viņa netklāj, taču savu līdzekļu nebija, un vajadzēja meklēt aizņēmumu. Sākumā klauvēja pie banku durvīm, taču nav apmierinājuši līguma nosacījumi, tāpēc nauda meklēta pie privātiem aizdevējiem. Viss aizņēmums gan vēl nav atdots, kādi 20 000 eiro vēl būšot jāatmaksā aizdevējam.

Uz Skandināviju

Šūšanas ražotnē Krāslavā uz gariem pakaramajiem rindojas vilnas mēteļi. Uzņēmēja rāda, ka tie ir plānie mēteļi, kas domāti Anglijas pircējiem. Gandrīz visa šeit saražotā produkcija tiek pārdota ārzemēs – Skandināvijā, Lielbritānijā, nupat pirmā fūre ar 700 mēteļiem nonākusi Vācijā kādā internetveikalā. Latvijā faktiski nekas netiek tirgots.

Sadarbība ar ārvalstīm nebija uzreiz tik gluda, to ietekmēja dažādi faktori. Pirmajā mēnesī, kad tikko bija pārņemta uzņēmuma vadība, kritumu piedzīvoja Krievijas rublis. Uzņēmēji saprata –  pasūtījumu no kaimiņvalsts sadarbības partneriem nav, un, vai būs, nav zināms. «50% no rūpnīcas tās ziemas kapacitātes apjoma vienkārši netika pasūtīta. Sitāmies kā traki,» Zemdega-Grāpe neslēpj.

Pirmais gads jaunajiem īpašniekiem pagāja klientu meklējumos, un izdevies daudzus arī piesaistīt. Uzņēmēja izmēģinājusi dažādus veidus, kā atrast klientus ārzemēs. Gan interneta pārlūkā Google meklējot Norvēģijas un citu valstu populārākos apģērbu zīmolus un tiem ar tieša e-pasta palīdzību piedāvājot sadarbību, gan izmantojot LinkedIn tīklu, ko mēdz dēvēt par profesionāļu Facebook. Taču ar šādām metodēm atbilde nāk tikai vienā procentā gadījumu. Tādēļ Nemo jaunie saimnieki vērsās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kuras uzdevums ir palīdzēt vietējiem uzņēmējiem. «Cepuri nost un kāju virsū,» par sadarbību ar LIAA iesaucas Zemdega-Grāpe, jo ar aģentūras palīdzību Krāslavas šuvējiem atvēries tirgus visā Skandināvijā. LIAA metode bijusi ļoti efektīva – zvanot Latvijas vēstniecības vārdā, uzrunāti Nemo interesējošie modes uzņēmumi konkrētajās valstīs, piedāvājot ierasties Latvijas uzņēmēju delegācijai. «Cita runa!» Zemdega-Grāpe devās uz noorganizēto starptautisko tikšanos ar savu prezentāciju, pakalpojuma cenām, katalogiem. «LIAA ir vienīgā struktūra Latvijā, ar kuras starpniecību var saņemt kaut nelielu, bet vismaz kādu atbalstu,» ar savu pieredzi dalās uzņēmēja.

Nemo lielākoties piedāvā šūšanas uzņēmuma pakalpojumus – Skandināvijā radīto dizainu sašuj Krāslavā. «Mēs šujam viņu zīmolam viņu dizainu, bet tās ir mūsu konstrukcijas,» skaidro uzņēmēja. Tieši konstruktora darbs noteiks to, lai modelis «sēž» uz auguma, kā nākas. Ar savu preci Skandināvijā Nemo nekonkurē. Savukārt, lai nonāktu ar pašu produkciju ārzemju veikalos, ir vajadzīgs aģents, kurš atradīs ieinteresētu tirgotāju. Tāds pakalpojums izmaksā no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro aģentam par veikalu atrašanu vienā valstī. Viens šāds līgums Nemo ir ar aģentu Lielbritānijā. Taču ķibele tāda, ka mēģinājums iekarot britu tirgu sākās reizē ar Brexit referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Zemdega-Grāpe neslēpj, ka tagad pirmās indikācijas rāda, ka tirgus aktivitāte tur krītas, neiet arī vietējiem zīmoliem. Tuvākā mēneša laikā Krāslavas uzņēmums sapratīs, vai Lielbritānijas tirgū ir perspektīvas.

Apdedzinās ar vietējo

Vēl pirms veiksmīgās sadarbības ar LIAA vēsturiski Nemo ilgus gadus sadarbojies ar Dānijas un Igaunijas uzņēmumiem. Ilggadējs partneris ir arī Dānijas uzņēmums Eva & Claudi, kas jau vairākus gadus uztic savu modelēto apģērbu ražošanu krāslaviešiem. Sadarbībā ar šo firmu Latvijas pierobežas pilsētā tapis arī slavenais Dānijas karalienes Margrētes mētelis. Tā piegrieztnes ir izgatavotas Nemo konstruktoru birojā, un mēteļi saražoti nelielā partijā. «Veiksmes stāsts ar Dānijas karalieni ir liels mūsu partneru Eva & Claudi nopelns, jo viņi spēja trāpīt desmitniekā un uzrunāt karalieni,» saka Zemdega-Grāpe un uzslavē arī Krāslavas konstruktorus, kuri «perfekti nostrādājuši mēteli». Tieši šī publicitāte par Nemo ieinteresējusi arī vietējos tirgotājus, pienāk zvani, e-pasti. Taču karalienes mētelis Latvijā nav nopērkams, to Nemo netirgo.

Zemdega-Grāpe stāsta, ka ar pārdošanas lietām nodarbojas viņa pati un pagaidām izdevīgāk ir runāt ar klientiem ārzemēs, kuru pasūtījumi ir krietni lielākos apjomos. Tam, ka sadarbība ar Latvijas mazumtirgotājiem Nemo pagaidām neinteresē, ir arī cits iemesls. Sliktā pieredze. Pērn Nemo vilnas mēteļus tirgojis uzņēmums M Concept, taču palicis šuvējiem parādā. «Joprojām nav samaksājis 30 000 eiro par mēteļiem, kas pircējiem pārdoti pirms gada. Esam pilnīgi bezspēcīgi,» neslēpj Zemdega-Grāpe. Šajā situācijā viņa neredz jēgu tiesāties, jo tas būs laikietilpīgi, tāpēc turpina sarunas ar veikalnieku. Tomēr no ķibeles guvusi mācību: turpmāk, sadarbojoties ar kādu Latvijā, par piegādāto preci prasīs priekšapmaksu.

Brauciet strādāt!

Nemo varētu dubultot konstruēšanas pakalpojumu apjomu, ko sniedz ārvalstu uzņēmumiem, taču to kavē darba roku trūkums Latgalē. Jau tūlīt uzņēmums būtu gatavs pieņemt darbā 10 speciālistus ar atbilstošu izglītību, jo pasūtījumu ir daudz, klienti stāv rindā vairāk nekā mēnesi. «Speciālistu nav, un neizskatās, ka tas mainīsies,» saka uzņēmēja.

Nemo tik nepieciešamos speciālistus sagatavo Rīgas Tehniskajā universitātē, taču no Rīgas neviens nevēlas braukt uz tālo Krāslavu. «Lai izdarītu izvēli par labu Krāslavai, speciālisti prasa būtiski lielāku atalgojumu nekā tādā pašā darbā Rīgā,» taču uzņēmēja nevar atļauties dubultot jau tā labās algas. Lai gan Krāslavā dzīves izmaksas ir zemas, jaunie meistari neizvēlas dzīvi mazpilsētās. «Es Rīgā par auto stāvvietu maksāju tik, cik Krāslavā par dzīvokli,» atšķirību ieskicē uzņēmēja, taču tas nepalīdz viņai atrast trūkstošās darbarokas.

Arī vietējās šuvējas nealkst pārkvalificēties par konstruktorēm, stāsta Zemdega-Grāpe. Apjautājot darbinieces, kuras vēlētos celt savu dzīves līmeni, saņemt lielāku algu, atsaukušās desmit dāmas. Uzņēmums piedāvājis bezmaksas pusgada mācības ar mājasdarbiem, cītīgu skološanos, lai kļūtu par apģērba konstruktorēm. Šuvējas atalgojumā saņem minimālo algu un piemaksas par virs normas izpildītiem darbiem, bet konstruktoru alga var uzkāpt līdz pat 800 eiro. Taču, uzzinot, ka lielāku algu varēs saņemt, tikai papildus darbam arī mācoties, divas atteicās uzreiz. «Tev ir iespēja celt kvalifikāciju. Par brīvu! Bet tu atsakies…» brīnās uzņēmēja.

Skats nākotnē tāpēc saistās ar bažām. Uzņēmums cenšas divas trešdaļas no peļņas ieguldīt attīstībā, taču nākamgad investīcijas sarukšot. Kā iemeslu viņa nosauc minimālās algas celšanu, kas pēdējos trijos gados kāpusi par 30%. «Personāla izmaksas ir 80% no kopējām izmaksām, gadā vairāk nekā 1,5 miljoni eiro tiek izmaksāti darbiniekiem,» uzņēmēja sarēķinājusi.

Tomēr no saviem plāniem viņa neatsakās. Jāizremontē gan ražošanas telpas, gan vieta, kur nākotnē Nemo varētu atvērt savu veikaliņu. Tajā konkrētās dienās varētu tirgot gan turpat Krāslavā šūtos mēteļus, gan audumu pārpalikumus. Tāpat Nemo turpinās ārvalstu tirgus iekarošanu, plānos esot arī Parīze.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Vēlme izdarīt kaut ko svarīgu, lietderīgu.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Paļaušanās uz partneru godaprātu nostrādājusi tikai 95% gadījumu, 5% gadījumi sāp ļoti.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Neceri uz vieglu peļņu, aiz katra eiro ir daudzas darba stundas.

Komentāri (39)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu