Alise Putraima iekustinājusi limbažniekus skriešanai. «Man prieks par meitenēm, kuras tagad to dara,» saka Alise.
Bērnībā Alisei Limbaži nepatika. Viņa uzauga un dzīvoja netālu no Cēsīm, kas tajā laikā piesaistīja vairāk. Taču nu jau trešo gadu Alise ir limbažniece. Kad tiekamies pie Lielezera, viņa stāsta, ka pirms tam studējusi Rīgas Stradiņa universitātes veselības sporta speciālistu programmā un strādājusi vairākos sporta klubos par fitnesa treneri. Līdz brīdim, kad iepazinusies ar draugu limbažnieku. Aptuveni gadu Alise vairākas reizes nedēļā braukusi pie viņa no Rīgas, taču sapratusi, ka tā dzīve paiet mašīnā. «Draugs ieteica pamēģināt vadīt fitnesu šeit. Man šķita, ka būs traki, jo nevarēšu iekustināt cilvēkus. Taču man patīk tas, ko daru. Un, kad dari ar sirdi, viss nokārtojas. Apkārt nostājas labi cilvēki,» saka Alise. Draugs ir fotogrāfs - viņš nobildējis Alisi, samaketējis sludinājumu un izlicis Limbažu centrā. Uz pirmajām nodarbībām atnācis maz cilvēku. Ātri izveidojusies stabila vingrotāju grupa. «Cilvēku nevar piespiest kustēties: vingrot, skriet. Katram pašam jānonāk līdz sajūtai, ka tas ir vajadzīgs,» saka Alise. Pēc vienas nodarbības tā parasti nerodas. Piemēram, kāda kliente to sapratusi, kad bez aizelšanās varējusi izberzt vannu. Otra tad, kad nogājusi ārzemju ceļojumā 15 kilometrus. Trešā secinājusi, ka mazāk slimo, jo ir labāka imunitāte. Redzot veiksmīgus piemērus, arī apkārtējie vēlas kustēties.
