Jau kādu laiku dzird runas par «postdemokrātijas» laikmetu. Tendences pasaulē satrauc un liek rīkoties
Tehnokrātija, pieaugošs autoritārisms un populisms ir vērojams dažādās pasaules valstīs, starp kurām redzam arī pasaules visnobriedušākās demokrātijas. Alternatīvu paradigmu nav daudz, tāpēc «postdemokrātijas» iestāšanās nozīmētu atgriezties realitātē, kuru gadu desmitu vai pat simtu garumā esam centušies atstāt pagātnē. Īsāk sakot, izvēle ir starp «postdemokrātiju» un «funkcionējošu demokrātiju». Izvēlēsimies pēdējo.
Pilsoņi ir apjukuši – viņi zina, ko nevēlas, reizēm savu noraidošo attieksmi paužot sparīgos un pat vardarbīgos protestos, taču daudz mazāka ir skaidrība par to, kādu nākotni viņi vēlas un kā to sasniegt. Konflikts starp tirgus ekonomiku un demokrātiju bieži tiek vainots šajās bažās. Kā gan šis principā veselīgais attiecību pāris ir kļuvis par sociālās spriedzes avotu?
Atbilde slēpjas pastāvīgā līdzsvara izkropļojumā. Kā septembrī Handžou notikušajā G20 galotņu sanāksmē norādīja daži valstu vadītāji, ja netiks atrisināti globālie izaicinājumi, ko rada atstumtība un nevienlīdzība, populistu prettrieciens globalizācijai var apdraudēt pasaules ekonomiku. Attiecīgi G20 gala komunikē tika secināts, ka valstu vadītāji centīsies mazināt nelīdzsvarotu attīstību, veicināt sabiedrības iekļaušanu un mazināt nevienlīdzību, turpinot sekmēt ekonomisko izaugsmi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.