Ir cilvēki, kuri tā uzskata, un viņi nav ziemas peldētāji jeb roņi. Nevajag ne āliņģi, ne dzelošu salu, labsajūtai pietiek ar iegremdēšanos piemājas ūdeņos
Pirmajā brīdī, brienot brūnajos Lielupes ūdeņos, no aukstuma aizsitas elpa. Citi smaidīdami peld garām, un apkaunojoša bēgšana nav iedomājama. Grimstu ūdenī un, nespējot noticēt, cik ātri pēdas un plaukstas kļūst aukstas, peldu. Pēc tam, kad kopā ar citiem Jelgavas skrējējiem, kuri šoruden pēc treniņiem sāka rūdīšanos aukstā ūdenī, krastā berzējos dvielī, adrenalīnu ātri nomaina par laimes hormoniem nosauktie endorfīni. Visi smejas un pļāpā gluži kā vasarā pludmalē. «Šis ir otrais manas dzīves rudens, ko sagaidu ar lielu prieku. Peldes aukstā ūdenī dod tādu mundrumu un dzīvesprieku!» brūnajām acīm dzirksteļojot, saka Svetlana Šanceva, 28 gadus veca finansiste, kura brīvajā laikā nododas sportiskām aktivitātēm. Kā pērn rudenī sāka, tā katru sestdienu peldēja līdz pat maijam. Un augustā atkal atsāka. Viņas pieredze iedvesmo.
Peld pēc adrenalīna
«Dienvidniekiem visu laiku ir silti, viņiem nav iespēju sajust aukstumu. Bet mums ir! Kāpēc to neizmantot?» tāda ir Svetlanas loģika. Viņa nav ziemas peldētāja, bet gan cilvēks, kurš peldēšanu bauda visu gadu.
Rūdīšanos aukstā ūdenī sāka pagājušajā gadā. Neapzināti. Kad vasaras vidū kolēģi piedāvāja piedalīties triatlona (skriešana, riteņbraukšana, peldēšana) sacensībās, sāka pēc skriešanas treniņiem doties uz upi peldēt. Pēc tam bija jāpiedalās vēl vienās sacensībās, nācās treniņus turpināt. Tā Svetlana nepamanīja, ka pienācis septembris, un viņa kopā ar citiem skrējējiem turpināja pēc treniņiem peldēt. Novembra sākumā bija paredzētas ziemas peldētāju sacensības, un, skriešanas treneres pamudināta, viņa tām pieteicās. Tāpēc Svetlanai bija jāturpina peldēt oktobrī. «Katru reizi, ejot ūdenī, bija mazliet bail, bet adrenalīnu sagādā arī baiļu pārvarēšana,» saka Svetlana. «Pēc peldes pārņem brīnišķīga labsajūta, un šo balvu es gribu saņemt.» Pēc sacensībām palika divas sportiskas sievietes Svetlana un Inga Gedroviča, kuras turpināja katru sestdienu skriet 3-5 kilometrus un pēc tam Lielupē nopeldēties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.