Kad latviešu jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs pirms vairāk nekā simt gadiem aicināja «Latvji, brauciet, jūriņā!», viņam ne sapņos nerādījās ar traku ideju apsēsti tautieši, kas divatā airu laivā šķērsos Atlantijas okeānu, pirms tam izgājuši tikai pāris nedēļu kursus jūrasskolā. Taču Kārlis Bardelis un Gints Barkovskis ir to paveikuši. Tagad laimīgi atgriezušies mājās no Rio.
Klausoties, kā viņiem gāja, pāriet jebkāda vēlme gausties par ikdienas ķibelēm. 142 dienas sāļajā viļņu un vēju stihijā bija skarbs pārbaudījums miesai (nepārejoši augoņi un lauztas ribas!), bet dvēseli ielīksmoja fantastiskie saulrieti, īsts klusums un zvaigžņotais debesjums. «Nevis pieczvaigžņu hotelis, bet miljons zvaigžņu!» intervijā pēc atgriešanās saka Kārlis, pieredzējis esktrēmu pārbaudījumu cienītājs. Gints, kuru vienmēr vilkuši kalni un pirms tam airējis tikai pa savu dīķi Zosēnos, tagad saka: «Šis brauciens bija gandrīz neiespējams. Mani interesēja, kā gandrīz neiespējamais kļūst par iespējamu.»
Par iespējamo un neiespējamo arī šī žurnāla numura galvenā saruna ar NBS komandieri Raimondu Graubi. Pavisam citā toņkārtā. Politiskie teksti un militārie soļi, ar kādiem Krievija pēdējā laikā pievērš sev uzmanību Baltijā un citur pasaulē, nokaitē nedrošības sajūtu. Lecīgs ultimāts ASV, Iskanderi Kaļiņingradā un atomkara šausmu bazūnes Kremļa televīzijas propagandā – tas viss nelāgi ož pēc pulvera un asinīm. Kādi ir reālie draudu scenāriji un cik gatavi esam kopā ar NATO partneriem sevi aizstāvēt? Komandieris Graube ir ciets savā pārliecībā: nekādu krievu tanku Brīvības ielā nebūs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.