Līguma parakstīšana var radīt riskus
Oktobrī plānots noslēgt ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) jeb brīvās tirdzniecības līgumu. Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (”Gods kalpot Rīgai”) pārliecināta, ka šāda līguma parakstīšana radīs riskus.
Ja kodolkaram piešķirtu kādu viltīgu lielo burtu apzīmējumu un nosauktu to par “jaunās paaudzes, modernu starpvalstu attiecību regulēšanu”, esmu pārliecināta, ka neviens nepievērstu uzmanību politiķu rosībai, līdz par mūsu galvu sāktu lidot raķetes un bumbas.
Jebkuras diskusijas par CETA (brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu un ES) un TTIP (brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES) līgumiem sabiedrībā ir apklusušas, atduroties pret vienpusēju jautājuma pasniegšanas manieri – lielisks rādītājs tam, cik vienkārši mūsu valstī var dabūt cauri sarežģītus un nelabvēlīgus lēmumus, absolūtā klusumā.
Latvijā šiem līgumiem gandrīz nav oponentu un tikai pa retam kāda preses relīze no ārlietu ministrijas vai kāda koalīcijas politiķa atgādina sabiedrībai, ka mēs esam ceļā uz satraucoši ambicioza, jaunās paaudzes moderna nolīguma slēgšanu, kas nesīs mums jaunas preces, darba iespējas un radīs brīvu pieeju tirgum bez barjerām.
Abu šo līgumu nosacījumi (sarunas par CETA ir noslēgušās 2014. gada augustā, bet par TTIP – vēl turpinās) neskaitāmu ekspertu pētījumos un analīzēs ir atzīti par bīstamiem abām līgumslēdzējpusēm – apdraudēti patērētāju drošības, vides, darba attiecību standarti, vājināta kontrole pār ĢMO apriti, tiks ieviesta publisko pakalpojumu privatizācija un darbosies īpašie investoru tribunāli, kuros korporācijas var iesūdzēt valsti, ja tās likumi traucē gūt paredzēto peļņu. Neskatoties uz notikušajiem neskaitāmajiem protestiem citās Eiropas valstīs – Austrijā, Vācijā, Francijā, Grieķijā, Luksemburgā, Briselē, Latvija uz kopējā fona pavisam neizskatās neapmierināta ar savu turpmāko likteni.
Pēc gada veciem Eirobarometra datiem, uz ko atsaucas ārlietu ministrs savā atbildes vēstulē deputātiem par Latvijas nostāju TTIP sakarā, veseli 57% Latvijas iedzīvotāju atbalsta TTIP un visu, ko tas varētu nest – saindētu pārtiku, bezdarbu un pilnu pakļaušanos korporāciju iegribām. Diez vai respondenti pirms gada nojauta visus riskus, drīzāk – nemaz nebija informēti par līguma būtību. Bet ja sarunas par TTIP turpinās nedaudz “paaugstinātos toņos” un daži Eiropas valstu politiķi tās nosaukušas par pilnīgu fiasko, tad līgums ar Kanādu, kas jau kopš 2014.gada bija atstāts “uz ledus”, šobrīd tiek steidzamā kārtā virzīts uz parakstīšanu jau šī gada 18.oktobrī (ES valstu saskaņošana) un 27.oktobrī (svinīgā parakstīšanas ceremonija – ES-Kanādas samitā).
Kopš 12.Saeimas pilnvaru apstiprināšanas laika CETA ne reizi nav ticis apspriests Saeimā, bet premjera Māra Kučinska valdības deklarācijā kā prioritāte ir minēts tikai TTIP – ne vārda par CETA. Šī līguma pēkšņa parādīšanās Latvijas un Eiropas politiķu dienaskārtībā ir veids, kā lēmumu pieņemt ātri, sabiedrībai nepamanot. Ārlietu ministrs jau 2016.gada 14.septembrī ir parakstījis atbalsta vēstuli par labu CETA un TTIP līgumiem – Latvijas oficiālais viedoklis ES institūcijās jau ir noskaidrots un atliek tikai formāla procedūra.
Lieki piebilst, ka sabiedrības viedokli nedz par CETA, nedz par TTIP Ārlietu ministrija neplāno noskaidrot; tai pietiek ar veciem Eirobarometra datiem, bet viedokli par CETA apzināt nemaz vairs nav atlicis laika. Daži Eiropas eksperti apgalvo, ka CETA ir sagatavošanās posms TTIP, bet daži – pēc CETA parakstīšanas TTIP aktualitāte zudīs, jo daudzas ASV korporācijas ir reģistrētas arī Kanādā – noslēdzot CETA līgumu, mēs paveram vārtus visam, no kā centāmies pasargāt sevi, strīdoties par TTIP nosacījumiem.
Arī otra līgumslēdzējpuse ir nobažījusies: Kanādas arodbiedrības ir solidarizējušās ar Eiropas publisko pakalpojumu arodbiedrību apvienību, Kanādas piena ražotāju asociācijas izpilddirektors Alēns Burbo aicina Kanādas valdību neatbalstīt CETA, jo rūgta pieredze ar līdzīga rakstura līgumu ir pierādījusi, ka jebkura “moderna saistība” graujoši iedarbojas uz vides standartiem, darba attiecībām un patērētāju drošību.
Kopš NAFTA (Kanādas, ASV un Meksikas līguma) stāšanās spēkā Kanāda tika iesūdzēta īpašajā investoru tribunālā 39 reizes un zaudējusi 198 miljonus dolāru nodokļu maksātāju naudas. Latvija, parakstot CETA līgumu, uzņemas tādas pašas saistības – atbildēt īpašajā investoru tiesā par katru savu lēmumu, kas neapmierinās kādu korporāciju. Par šīm prasībām maksās Latvijas nodokļu maksātāji.
Redzot to, cik stabili pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz iznīcību, prātā nāk traģisks Rīgas pilsētas dibināšanas stāsts, kad 1200.gada vasarā bīskaps Alberts saaicināja vietējos lībiešu vecākos un viņu dēlus uz dzīrēm vācu tirgotāju namā Rīgas ciemā. Neko ļaunu nenojauzdami, lībieši atstāja ieročus ārpusē. Dzīres ritēja pilnā sparā, līdz kāds no lībiešiem pamanījis, ka viņi ir ieslēgti svētku zālē, bet pats Alberts pazudis. Ieslodzītajiem nebija iespēja pretoties, un viņiem nācās pildīt vācu prasības, jo viņu dēli tika sagrābti par ķīlniekiem un nosūtīti uz Vāciju. Tēviem savu dēlu dzīvība bija dārga, un tā vācieši tika pie vietas, kur celt pilsētu.
Arī mūsu vadošie politiķi, parakstot Latvijai bīstamus līgumus, rīkojas tā, it kā tiem nebūtu izvēles un dzīrēs aiz durvīm būtu palikuši ne tikai viņu ieroči, bet arī veselais saprāts, jo šādu rīcību var izskaidrot tikai ar smagiem personīgiem apstākļiem. Ja kaut viena valsts atteiksies parakstīt CETA līgumu, tas būs izgāzies – tāpēc zem liela spiediena viens pēc otra pakāpeniski padodas ES valdību vadītāji un tikai Austrijas kancleram Kristiānam Kernam, kā pēdējai cerībai tauta raksta petīciju, lūdzot neatbalstīt līgumu. Atšķirība ir tomēr tajā, ka citi ES politiķi pēc plašām diskusijām sabiedrībā, pēc lielām tautas demonstrācijām un piketiem, sper šo atbildīgo soli, apzinoties, ka savu vēlētāju priekšā uzņemas risku par līguma negatīvajām sekām un maksās par to ar savu politisko karjeru. Bet Latvijā – lai kas notiktu pēc šī līguma stāšanās spēkā, saikne starp politiķu liktenīgo lēmumu un tautas labklājību nebūs redzama vispār.
Ārlietu ministrijas argumentus par labu brīvās tirdzniecības līgumam lasi te.
Autore ir Saeimas deputāte, partijas “Gods kalpot Rīgai” biedre.
Komentāri (25)
jupissb 12.10.2016. 21.45
Meistarīgi – lībiešus piesauc! Orvels novērtētu.
Bet āža kāja lien laukā. Jo Rietumi vairāk integrējas, jo mazāka teikšana Jūlijas saimniekam, tāpēc jau spirinās. Īpaši nepatīk transatlantiskās saites, ja varētu Eiropu “atšķelt” no ASV un Kanādas…
12
sirtaki > 13.10.2016. 06.30
+100 000
0
atrium > 14.10.2016. 09.24
Normunds
Grostiņ, tas tu?
0
atrium > 13.10.2016. 19.27
Normunds
Integrācija tev būs, kad transnacionālās korporācijas pārvērtīs Latviju par ģenētiski modificēto augu un lopu poligonu
Vai tad labāk būt bezsugas organismam, krievam, dzīvot trūkumā un būt nozombētam, toties neilgi? Par ģenētiski modificētiem produktiem nekādu pierādījumu nav, bet dzīve z-Korejā, kā uz delnas.
0
Ēriks > 17.10.2016. 14.27
Ar šādu argumentāciju sist cauri nekvalitatīvus,Eiropas iedzīvotājiem neizdevīgus līgumus ir bīstama prakse,tas dod plašu iespēju čekistu propagandistiem attīstīt dažādas sazvērestības teorijas eiropiešu prātos.draugos.lv vesela propagandistu plejāde to vien gaida.
0
Ēriks > 16.10.2016. 12.37
Šajā rakstā neredzēju nekādu aicinājumu norobežoties no civilizētās pasaules.Es gan esmu lasījis,ka daudzviet civilizētā pasaulē ir bažas par šiem līgumiem.
Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu. «Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs,» uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.
http://financenet.tvnet.lv/zinas/630073-belgijas_valonijas_regions_bloke_ceta_parakstisanu
0
atrium > 15.10.2016. 22.27
Ēriks
Es nekad neēdu ĢM sūdus, bet labāk es ēstu sintētiskas kotletes un uzdzertu no naftas taisītu pienu, nekā kļūtu par bezsugas bezsmadzeņu krievvalodīgu organismu, kas mums draud ja uzcelsim mūri pret civilizēto pasauli uz ko aicina grostiņi un šķepaņenkas.
0
atrium > 17.10.2016. 09.48
Ēriks
Beļģiem nav krievu problēmas, Beļģija WWII karā nezaudēja 1/4 savu iedzīvotāju. Latvijai ir nemitīgi jālavierē. Mums vairāk jāuztraucas ne par ĢMO, bet gan par prokremlisko izdzimteņu aicinājumiem latvietēm plaši veikt abortus un jaunietēm ziedot savas olšūnas un latviešu jauniešiem nodoties pederastijai. Trūka vēl tikai aģitācijas visām latvietēm veikt sterilizāciju, bet līdz tam arī nav tālu.
0
Normunds > 13.10.2016. 20.15
Es vienmēr esmu zinājis, ka deģenerāts ir jenotu trollis, kurš cenšas diskreditēt nacionāļus.
0
Ēriks > 15.10.2016. 15.38
Nu gan nolaidi šķidru,mums ir palikušas tikai divas alternatīvas -dzīvot nabadzīgā Ziemeļkorejā vai ēst ģenētiski modificētos sūdus?Eiropa vairs nespēj sevi apgādāt ar normāli audzētu pārtiku?!
0
Normunds > 13.10.2016. 11.58
Stulbi kā zābaki, visur jums kremlis rādās. Integrācija tev būs, kad transnacionālās korporācijas pārvērtīs Latviju par ģenētiski modificēto augu un lopu poligonu un tu, bauri, nevarēsi neko iebilst, citādi tevi iesūdzēs Kuku salu šķirējtiesā un attiesās visus īpašumus un paliksi vēl parādā. Federālās rezerves piedrukās naudu, cik vajag un piedāvās latviešiem augstas cenas par īpašumiem. Pēc tam iegūtā nauda strauji zaudēs vērtību, jo bija uzdrukāta bez ekonomiska pamata. Tāpēc vienīgā reālā vertība ir resursi, zeme, mežš, ūdenskrātuves utt.
Ne velti banku pakalpiņi aicina paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļus. Tas ir ar aprēķinu, lai vietējie bauri gribētu atbrīvoties no īpašumiem un transkorporācijas varētu tos viegli iegādāties par sadrukātajiem papīrīšiem – stikla krellēm.
0
Jānis > 13.10.2016. 14.08
Kopš kuriem laikiem Eiropa ar saviem 500 miljoniem iedzīvotāju un 16 triljoniem IKP ir kļuvusi par maziņu. Lai klausītos Pabrikā vājprāta runas, ka nedrīkstam izolēties…. 500 miljoni nav izolēšanās.
0
Jānis > 13.10.2016. 13.10
Propogandas upuris
0
rinķī apkārt 12.10.2016. 19.42
….Latvijas iedzīvotāju atbalsta TTIP un visu, ko tas varētu nest – saindētu pārtiku, bezdarbu un pilnu pakļaušanos korporāciju iegribām. Diez vai respondenti pirms gada nojauta visus riskus, drīzāk – nemaz nebija informēti par līguma būtību….+++
Autorei taisnība, ka ir pārāk maz info par šo brīvās tirdzniecības līgumu, taču tas arī viss. Apgalvojums, ka pēc līguma parakstīšanas ES valstis pārpludinās saindēta pārtika uc briesmu lietas… :) Ja runa būtu par Krieviju, es tam piekristu.
Kas attiecas uz traģisko stāstu par lībiešiem, tā tas ir, taču šis nav vienīgais šāds stāsts no Latvijas vēstures. Salīdzinoši nesen Latvija zaudēja savu inteliģenci un viņus nenoslepkavoja 13. gs krustneši, bet 20. gs Kremļa komunisti, kuru atvase ir arī šī raksta autore
3
atrium > rinķī apkārt 12.10.2016. 21.39
rinķī apkārt
bet 20. gs Kremļa komunisti, kuru atvase ir arī šī raksta autore
Krievu pasaule, kuras noziegumu mantiniece ir arī autore.
0
Normunds > rinķī apkārt 13.10.2016. 11.50
Soross un viņa kolēģi nebūt nav labāki par kooperatīvu “Ozero”. Transnacionālās korporācijas gludina sev ceļu pasaules resursu sagrābšanai, tāpēc viņiem nepieciešams neitralizēt nacionālo likumdošanu, lai vietējie vaukšķi nemaisās pa kājām. Tāds ir šo līgumu mērķis.
0
Jānis > rinķī apkārt 13.10.2016. 13.50
Atceros bija pētnieciskās žurnalistikas raidījums, kur atklāja, ka Stepaņenko dēļ ir parakstīts Amerika un Ušakova pakts. Precīzāk sakarā ar Stepaņenko nepakļaušanos Urbanoviča īkšķim, Stepaņebko ir neatkarīga savās darbībās un lēmumos.
0
andreis 14.10.2016. 09.04
Rakst(eli)s izraisa riebumu. Draud ar atomkaru, saindētu pārtiku un stāsta par bīskapa Alberta savaņģotajiem lībiešu virsaišiem.
Tā vietā, lai analizētu līguma nosacījumus un skaidrotu mums – parastajai tautai iespējamos riskus, Jūlija uzdrukā atbaidošu histērisku raksteli.
Iespējams, ka bažām tiešām ir pamats, bet izlasot ko šādu drīzāk rodas iespaids, ka kādam šīs ir šarežģītākas dienas par pārējām.
0