Loskutovs pārmet mēģinājumus ”demonizēt” KNAB priekšnieku
Telekompānijas LNT un sabiedriskās domas pētījumu firmas TNS aptaujā 48% dalībnieku dokumentu pazušanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) uzskata par mēģinājumu diskreditēt tā priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, vēstīja raidījums ”900 sekundes”.
Aptaujā 30% dalībnieku nepiekrita, ka tas būtu mēģinājums nomelnot pašreizējo KNAB vadītāju, savukārt 22% nav viedokļa par to, kas un kāpēc notiek KNAB.
Jau vēstīts, ka pēc ziņas par valsts noslēpuma dokumentu pazušanu no KNAB biroja vadība nav sniegusi oficiālus skaidrojumus, gan solot, ka tas notiks pēc Streļčenoka atgriešanās no darbnespējas atvaļinājuma.
Bijušais KNAB priekšnieks, Saeimas deputāts un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs intervijā NRA šodien paudis, ka patlaban notiek process, lai ”demonizētu” Streļčenoku. Viņš atzinis – Streļčenokam ir trūkumi, taču publiskajā telpā viņu mēģina padarīt vēl nesalīdzināmi sliktāku, nekā viņš ir.
Viņš uzsver – publiski ziņots, ka dokumenti ir pazuduši: ”Teorētiski ir divi varianti – dokumenti iznīcināti uz vietas, kaut vai podā nolaižot, noslēpti uz vietas, vai tiešām dokumenti ir nozagti. Kāds tos ir paņēmis un iznesis ārā no biroja. Tā, bez šaubām, ir prettiesiska rīcība, un KNAB noteikti ir sākta dienesta izmeklēšana, kas vērtēs tās amatpersonas atbildību, kuras lietošanā šie dokumenti bija.”
”Es apzinos Streļčenoka kā vadītāja trūkumus. Viņa komunikācijas stilu nespēju pieņemt un uzskatu, ka ar plašsaziņas līdzekļiem jākomunicē pietiekami konstruktīvi, nevis jācenšas pēc iespējas attālināt saskarsmi,” teicis politiķis. “No otras puses, amatpersonu un mušu var nosist ar avīzi. Manuprāt, ir veltītas milzīgas pūles, lai Streļčenoka kungu publiskā telpā demonizētu. [..] Īpaši tajā brīdī, kad viņš sāka ieviest un nostiprināt prasības KNAB amatpersonām – visiem vienādas. Tas no dažu padoto puses tika pasniegts kā mobings, bosings un padoto terorizēšana, kaut gan runa bija par normālām prasībām. No tā brīža viņš tika padarīts par cilvēku, kurš nespēj vadīt, kurš var tikai terorizēt. Manuprāt, tas neatbilst patiesībai.”
Loskutovs uzsvēris, ka par KNAB nerunā “Vienotības” vārdā vai kā deputāts, bet gan paužot viedokli kā bijušais KNAB priekšnieks. “Kad man saka, ka es aizstāvu Streļčenoku, tad atbildu – es neaizstāvu Streļčenoku. Es aizstāvu godīgu attieksmi pret amatpersonu, kas pilda savus pienākumus.” Lūgts komentēt “sazvērestības teoriju, ka Juta Strīķe ilgajos darbošanās gados ir sakrājusi par “Vienotības” redzamākajām figūrām plašu “kompromatu” apjomu”, Loskutovs sacījis, ka nav redzējis tādas mapes, lai arī “pieņēmumi var būt jebkādi”.
Pārmaiņas “Vienotībā” Loskutovs komentējis, skaidrojot – ir notikusi partijas vadītāja maiņa, bet “pamatvilcienos “Vienotība” turpina gadu gaitā uzkrātās pieredzes veidoto taktiku”. Viņš pieļāvis, ka līdz Saeimas vēlēšanām tiks dibināta kāda jauna partija. “Jāskatās, kas notiek ar “Vienotību” pašu, tāpēc ka reģionālo partiju pārstāvji, kas darbojas “Vienotības” frakcijā, ir pietiekami aktīvi sevis meklējumos un apzināšanā. Jāskatās, cik reāls “Vienotībai” būs spēks pēc pusgada un gada”.
Komentāri (11)
dzeris49 04.10.2016. 12.32
Nu pāsrsmejos, vai tad Streļčenoka diskreditācijai vajadzīgs vēl kaut kas cits, ko viņš pats nebūtu izdarījis?
Nu kā var nosaukt valsti, kurā tāds KNAB, tāds KNAB vadītājs, un tādi politiķi, kas to visu aizstāv, ja ne par muļķuzemi, kaut, saprotu, dažus tas aizvaino.
0
Valdis Eiserts 04.10.2016. 14.53
Vai Loskutovs ir saskaitījis, cik tiesas procesus Streļčenoks ir NOLAIDIS PODĀ ?
0
dzeris49 04.10.2016. 14.04
Pilnīgi pareizi, valstī, kurā korupcija ir valsts pārvaldes forma un taktika, tāda organizācija ir pilnīgi bezjēdzīga.
Tāda organizācija der valstīs, kur ir politiskā griba cīnīties ar korupciju, nevis valstī, kur lielākā daļa politiķu ir vai nu uzpirkti, vai iebiedēti, un kur to darbība vai bezdarbība, faktiski, pilda vienu konkrētu uzdevumu – veicināt “valsts nozagšanu” savās un “sponsoru” intersēs, veicinot pie varas esošās “elites” labklājību, nevis cīnīties par “vispārējo labumu”.
Un lai šo uzdevumu pildītu, politiķi degradē tiesiskumu, cīnās ar tiem, kas vēlas nopietni apkarot korupciju, liek amatos streļčwenokus – bickovicus – rasnačus utt., un līdz ar to, degradē visu valsti, kas arvien vairāk atpaliek pilnīgi visur, sākot no medicīnas, beidzot ar konkurentspēju utt., Latvijas polituiķu darbošanās motivācija nebūt nav “vispārējs labums”, un tas ir skaidri redzams.
0