Par gaidāmajām pārbaudēm tirgotājus brīdina Centrāltirgus darbinieki

Nodokļos no tirgū apgrozītajiem miljoniem valsts saņem grašus, secina LTV raidījums

Kaut arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Valsts ieņēmumu dienests Rīgas Centrāltirgū rīko regulārus reidus, lielākie tirgotāji visbiežāk paliek neskarti, jo informācija par kontrolēm tiek nopludināta iepriekš, noskaidrojis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Nopietnas aizdomas par ziņu izpaušanu krīt uz tirgus Sanitārās daļas vadītāju Mariju Piščikovu, kas savulaik pati strādājusi PVD, kā arī uz viņas nodaļas darbinieku, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti eksperimentā Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū pārdeva rudens avenes, un vienlaikus pirms tam, uzdodoties par citu tirgotāju, informēja par to PVD ātrās reaģēšanas daļu, kas solīja ierasties un visu pārbaudīt.

Viltus tirgotājs piezvanīja arī Marijai Piščikovai, jautājot, vai viņai jau ir informācija par paredzēto reidu. Viņa to noliedza, bet vakarā pirms PVD ierašanās nakts tirgū bija ieradusies personīgi, apstaigāja tirgotājus. Pēc tam vairāki savu produkciju pārstāja tirgot un atsāka to darīt tikai tad, kad pārbaude bija galā.

Par šādu “ziņošanas” sistēmu raidījumā atklāja kāda Centrāltirgus pārdevēja, kas apliecināja, ka par gaidāmajām pārbaudēm tirgotājus informējot Rīgas “Centrāltirgus ārsts”. Par regulāru informācijas nopludināšanas sistēmu Rīgas Centrāltirgus pārstāvju rīcību sauc kāda ilggadēja nakts tirgus tirgotāja. “Pāris sezonas ir nācis pašai tirgoties nakts tirgū ar vietējo produkciju no ģimenes zemnieku saimniecības. (..) Lielie tirgotāji jau vakarā tiek informēti par iespējamām pārbaudēm. Ir nācies novērot, ka Rīgas Centrāltirgus tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs Aivo Bruģis mēdz apstaigāt lielos tirgotājus jau pēc sava darba laika vakarā, kad gaidāma pārbaude,” viņa stāstīja.

Sarunās ar pārdevējām atklājas, ka visas ir instruētas, kā rīkoties, ja nāk kāds neparedzēts dienests – jābēg un prece, kas uz galda, jāatstāj konfiscēšanai. “Es vakar (reida laikā) gāju prom, man saka: “Godātā, jūs uz kurieni? Godātā, uz kurieni?” Es saku: “Pie bērniem!” Viņa mani – hops, aiz rokas, es uzreiz – hops, izrāvos ārā, viņa redzēja, ka esmu spēcīgāka par viņu. “Mēs jūs pārbaudīsim”. Es teicu – ej un pārbaudi!” par ierasto reida situāciju stāstīja kāda tirgotāja.

Kā noskaidrojuši “Aizliegta paņēmiensa” žurnālisti, lai arī dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecība Rīgas Centrāltirgū ir miljonos eiro mērāms bizness, valsts nodokļos no galvenajiem tirgotājiem 2015.gadā saņēmusi niecīgas summas. Tirgotāji neuzrāda patiesos tirdzniecības apjomus, bet pati tirgošanās visbiežāk notiek bez kases aparātiem.

Rīgas reģiona policija pagājušā nedēļā rīkojusi kratīšanu pie viena no Latvijas lielākajiem Polijas dārzeņu ievedējiem, kas kravas trīs reizes nedēļā nogādā Lubānas ielas noliktavās Rīgā, no kurienes tālāk tās plūst uz visiem Latvijas tirgiem. Oficiāli šai kompānijai pērn bijis aptuveni 490 000 apgrozījums, un kopējie maksājumi valsts budžetā sasnieguši 78 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienests nekādu uzmanību firmai līdz šim nav pievērsis, taču policija atklājusi, ka kompānija oficiāli uzrāda vien aptuveni sesto daļu no visa, ko ieved Latvijā. Piemēram, lielajā kravas automašīnā atrodas 17 tonnas dārzeņu, taču oficiāli tiek deklarētas tikai nepilnas trīs tonnas, par kurām maksāti nodokļi.

Policija aizturējusi firmas valdes locekli un grāmatvedi, ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Ja, oficiāli uzrādot tikai sesto daļu produkcijas, firma spējusi nodokļos samaksāt apmēram 80 tūkstošus eiro gadā, tad, ja tā deklarētu visas kravas, nodokļos valstij tiktu vismaz pusmiljons eiro.

Polijas produkciju tirgo arī tā sauktajā nakts tirgū. Centrāltirgus mājaslapā to dēvē par zemnieku diennakts tirgu, kas ļaujot “tirgotājiem no dažādiem novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem”. Taču lielākoties te atrodami Polijas produkti, vēsta žurnālisti. Tirgotājiem ir kases aparāti, taču raidījuma komanda novēroja, ka tos praktiski nelieto, bet ietirgotā skaidrā nauda vai nu pazūd pārdevēja priekšauta kabatā, vai tiek likta atsevišķā atvilktnē zem letes. Raidījuma pārstāvji kontrolpirkumos nakts tirgū maksājumu čekus nesaņēma.

Žurnālisti atraduši vairākas firmas, kas pēc novērotā nakts tirgū pārdod lielus dārzeņu un augļu apjomus, taču nodokļos pērn maksājušas ne vairāk par 1000 eiro mēnesī. Polijas dārzeņi un augļi nonāk arī mazumtirdzniecībā. Pirmā zona Centrāltirgū līdzās piena, dārzeņu un zivju paviljoniem iekšējā slengā tiek saukta par “obezjaņņiku” jeb mērkaķbūri. Šo teritoriju Centrāltirgus ir iznomājis firmai “KN un partneri” līdz 2018.gada 1.decembrim. Tā var piesaistīt apakšnomniekus. Firmas īpašnieki ir vairākas privātpersonas, vēl nesen to vidū bija Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Mihaila Kameņecka meita Marina. Šajā zonā tirdzniecības vieta maksā 20-25 eiro dienā. 2015.gadā visa gada laikā valsts budžetam no šīs firmas tikuši apmēram 2000 eiro jeb nepilni 200 eiro mēnesī.

Pie ieejas Centrāltirgū no autoostas puses, starp gaļas un piena paviljoniem ir pati elitārākā dārzeņu mazumtirdzniecības vieta, vietējā slengā saukta par VIP zonu. To apsaimnieko pats Centrāltirgus, tirdzniecības vietu cenas ir 14-18 eiro. Lielākoties mazumtirdzniecības vietas sadala dažas firmas, kas lielā mērā kontrolē visu tirgu. Tām tirdzniecības vietas ir visās zonās, arī nakts tirgū.

Raidījuma aplēses liecina, ka kopumā aptuveni septiņas firmas visā Centrāltirgū pārvalda aptuveni 60 galdus. Tirgotāji atklāj, ka zemeņu laikā apgrozījums vienam galdam var būt 400-1000 eiro dienā, normāls rādītājs ir 300-400 eiro, bet minimums, ar kuru vispār vērts galdu turēt, ir 200 eiro.

Ja firmai ir desmit galdu, pie pieticīgas aprites viena galda ieņēmumi ir 300 eiro dienā, tad kopējie ieņēmumi ir 3000 eiro dienā jeb aptuveni miljons eiro gadā, aplēsa “Aizliegtais paņēmiens”. Uzņēmumu oficiālajos rādītājos gan ir cita aina – gada apgrozījums nepārsniedz 36 000 eiro, nodokļos samaksāti 80-400 eiro.