Ēku siltināšanas gliemeža tempi Rīgā

Dzīvokļu īpašniekiem jāpiedāvā konkrēti projekti

Galvaspilsētā no 46 ēkām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) ir nosiltinājis piecas. Kopumā Rīgā ar siltināšanu neveicas, jo tā notikusi tikai 0,39% dzīvojamo māju. Salīdzinājumam Valmierā nosiltināti 13,25% jeb 60 ēkas, Liepājā – 5,2% jeb 110 ēkas.

Kādēļ darbi nesokas, ja reiz Latvijai no ES struktūrfondiem laika periodā līdz 2020.gadam piešķirti 150 miljoni eiro ēku energoefektivitātes paaugstināšanai? Turklāt Latvijai ir īpaši izdevīgi nosacījumi, jo ES struktūrfondu līdzfinansējums var sasniegt pat 50%, lai gan vidēji Eiropā atbalsts ir 15 – 20%, kaimiņos Igaunijā – līdz 40%.

Darbi un izmaksas
Grūtākais esot panākt, lai iedzīvotāji pieņem lēmumu ar divām trešdaļām balsu. Cilvēki baidās no kredītsaistībām, un tas ir saprotams, tomēr, ja informācija par kopējo izmaksu pakāpenisku samazināšanos ir patiesa, tas ir viens no nozīmīgākajiem argumentiem, lai pierādītu siltināšanas izdevīgumu.

Iespējams, būtu jārīkojas aktīvāk, nevis organizējot kādus vispārējus seminārus un pēc tam atslābināti gaidot, kad nu dzīvokļu īpašnieki sanāks kopā un atnesīs pieteikumu siltināšanai, bet pašiem izstrādāt konkrētus piedāvājumus atsevišķām mājām un runāt par reāliem ēkā darāmajiem darbiem, izmaksām, kredīta lielumu un atmaksas kārtību. Lai Kalniņi no 3.dzīvokļa jau pašā sarunu sākumā redzētu, cik tieši viņiem izmaksātu siltināšana, kāds būtu atmaksas grafiks, kā samazinātos kopējais maksājums par dzīvokli un kā pieaugtu tā tirgus vērtība.

Ir labs teiciens – bailēm acis lielas. Informācijas trūkums izraisa gan bailes, gan baumas tur, kur tām nav pamata. Šobrīd RNP runājot ar 30 ēku pārstāvjiem, un 11 mājas it kā esot gatavas sākt siltināšanu. Jācer, ka sarunas būs veiksmīgas.

Bez rekonstrukcijas var sabrukt
Ēku siltināšana ir ne tikai kažoka uzvilkšana mājai, bet tās rekonstrukcija, tātad ekspluatācijas laika paildzināšana, kas palielina īpašuma vērtību, tātad katra dzīvokļa vērtību, kas savukārt turīgākus dara pašus dzīvokļu īpašniekus. Turklāt tās ir dzīvokļu īpašnieku rūpes par bērniem un mazbērniem, kuri kvalitatīvi varētu turpināt dzīvot mājā, kas bez siltināšanas, iespējams, jau būs sabrukusi.

Rīgā aptuveni 6000 ēkām tuvojas ekspluatācijas laika beigas, tādēļ ēku siltināšana ir svarīga pilsētas saglabāšanai un attīstībai.

RNP informācija liecina, ka izmaksas par viena dzīvokļa īpašumu, neskatoties uz kredītsaistībām par ēkas siltināšanu, nepalielinās, jo ievērojami samazinās maksa par karstā ūdens sagatavošanu, karstā ūdens cirkulāciju, apkuri. Kredīta maksājums ik mēnesi esot 15-40 eiro. RNP iesniegtā informācija liecina, ka izmaksas par vienu dzīvokli siltinātajā ēkās Bauskas ielā 51 divos gados nokritās zem līmeņa, kāds bija pirms renovācijas, bet Finiera ielā 15 tas notika jau nākamajā gadā. Turklāt renovētai ēkai pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% apmērā.

Atbilst divsimt
RD Mājokļu un vides komitejas sēdē, kurā izskatīja ēku siltināšanas gliemeža ātrumu galvaspilsētā, RNP pārstāvis taisnojas ar visdažādākajiem ārējiem apstākļiem, tikai ne ar pašu neizdarību. Vainīgs esot ALTUM, kas atbild par ES finansējuma saņemšanu, jo izvirzot nosacījumus un atļaujoties tos mainīt. Skaidrs, ka labāk patiktu saņemt 150 miljonus skaidrā naudā un nekādas atskaites nesniegt. RNP skaidro, ka šobrīd tikai 200 no viņu apsaimniekotajām ēkām atbilstot ALTUM prasībām finansējuma saņemšanai.

Ļoti labi, siltiniet divsimt! RNP darbu sarakstā šobrīd ir tikai piecas siltinātas mājas.

Par nākotni. Rīgas enerģētikas aģentūras mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka šobrīd ir noslēgti līgumi par 31 ēkas siltināšanu, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu. “Rīgas namu pārvaldnieks” kā projekta realizētājs ir izvēlēts tikai piecos gadījumos. Vai tas liecina par rīdzinieku uzticību lielākajam namu apsaimniekotājam galvaspilsētā?

Nils Josts ir Rīgas domes deputāts.