fbpx

ZZS Rīgas domes vēlēšanās kā līderi apsver Artūru Graudiņu 3

Artūrs Graudiņš. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Līdz ar mazpazīstamo LZS ģenerālsekretāru minēts arī LZP pārstāvis Saeimā Askolds Kļaviņš

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Rīgas domes vēlēšanās kā saraksta līderi varētu piedāvāt sabiedrībā mazpazīstamo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) ģenerālsekretāru Artūru Graudiņu, raksta avīze “Diena”. Iepriekš kā viens no līderiem minēts ilggadējais Rīgas domes Vides pārvaldes direktors, tagad Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (LZP), vēsta aģentūra LETA.

Saeimas ZZS frakcijas vadītājs un faktiskais apvienības līderis Augusts Brigmanis stāstījis, ka Rīgā ZZS startēs atsevišķi un nepiekritīs “Vienotības” piedāvājumam labējām partijām veidot vienu sarakstu. Brigmanis uzskata, ka vēlēšanās Rīgā ir jādod iespēja sevi parādīt jauniem un enerģiskiem cilvēkiem, tāpēc viņš Graudiņu sarakstā liktu augstāk par pieredzējušo ”zaļo” kolēģi Kļaviņu.

Graudiņš apliecinājis, ka ir noskaņots startēt uz Rīgas domi un būt par vienu no saraksta līderiem, ja tas tiks piedāvāts. Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdis Edgars Tavars uz jautājumiem atbildējis izvairīgāk, bet viņš nevarot izslēgt Kļaviņa virzīšanu saraksta galvgalī, jo politiķim ir liela pieredze pašvaldībā.

Graudiņš 2013.gada augustā diena.lv publicētā viedoklī paudis, ka politiskās partijas Latvijā katra aizstāv kādas grupas intereses, taču programmās formulētās nostādnes lielākoties paliek nepiepildītas, jo rodas dažādi šķēršļi.

”Latvija ir maza valsts gan teritorijas, gan iedzīvotāju ziņā, taču, skatoties uz to, cik Latvijā ir reģistrētu politisko partiju, rodas pretējs viedoklis,” vērtējis LZS ģenerālsekretārs, ”saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem Latvijā uz diviem miljoniem iedzīvotāju ir reģistrētas 79 politiskās partijas un partiju apvienības. Visi šie politiskie veidojumi pārsvarā ir dibināti, lai aizstāvētu noteiktu sabiedrībā pastāvošo grupu intereses – uzņēmējus, zemniekus, skolotājus, ārstus, ģimenes, pensionārus u.c. sabiedrības pārstāvjus.”

”Lasot partiju programmas, varam pārliecināties, ka katrai partijai ir savs redzējums, kā risināt valstī samilzušās problēmas un nodrošināt, lai valsts būtu ekonomiski spēcīga, nacionāli attīstīta un inovatīva. Tomēr lielākā daļa programmatisko uzstādījumu paliek programmās, jo, lai tos realizētu dzīvē, nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem,” secina politiķis.

”Politiskās organizācijas nevar realizēt savas partejiskās nostādnes, jo lielākajai daļa no tām nav ietekmes nedz parlamentā, nedz pašvaldībās. Savukārt tās partijas, kas vēlēšanās ir pārvarējušas 5% slieksni, atrodas vai nu opozīcijā, vai arī ar saviem koalīcijas partneriem nevar vienoties par prioritāri risināmajām lietām. Īpaši partiju mazspēja aizstāvēt savu vēlētāju intereses ir redzama ikgadējā budžeta veidošanas procesā,” domā Graudiņš.

”Latvijas pilsoņi nemitīgi viļas politiķos un politiskajās partijās, jo atsevišķi caurkrituši politiķi ar noteiktu regularitāti dibina jaunas politiskās partijas un, piesolot zelta kalnus, rada apjukumu pilsoņu galvās. [..] Saskaņā ar Politisko partiju likumu jaunu politisko partiju dibināt ir vienkārši – ir nepieciešami partijas statūti, definēt, kāda būs partijas ideoloģija, kādi programmatiskie uzstādījumi un kādas intereses šī partija aizstāvēs, kā arī nepieciešams vienkopus savākt nieka 200 cilvēkus, kas būtu gatavi parakstīties zem partijas statūtiem,” domā politiķis.

Kā norādījis Graudiņš, grozot Politisko partiju likumu, būtu jānoteic, ka partijas dibinātāju skaits līdzšinējo 200 vietā nedrīkst būt mazāks par 500: ”Pašlaik likums ļauj dibināt partiju katram, kuram ir radušās ambīcijas tādu nodibināt – gan dažādiem pretvalstiskiem elementiem, kuri dibina partiju, lai grautu Latvijas Republikas teritoriālo vienotību un kurinātu starpnacionālo naidu, gan arī tiem, kuri jau neskaitāmas reizes ir bijuši pie varas un neskaitāmas reizes nav izturējuši politiskās varas smagumu.”

Kā atgādina ”Diena”, nesen LZS Centrālās padomes sēdē Brigmanis aicināja, kur vien tas ir iespējams, nodaļu pārstāvjiem pieteikt ZZS sarakstus, par to izšķiroties arī nelielajās pašvaldībās, kur var kandidēt no vēlēšanu apvienībām. Tas ir saistīts ar kampaņā atļauto finansējumu, kas noteikts atkarībā no tā, cik pašvaldībās partijas piesaka savus sarakstu. “Cik pārdomātas un stipras būs izveidotas komandas, tik stabili pašvaldību vadītāji varēs justies,” uzsvēris Brigmanis.

Pašvaldību vēlēšanās nākamgad jūnijā ZZS ir nolēmusi startēt vismaz 90 no 119 pašvaldībām.

Komentāri (3)

rinķī apkārt 07.09.2016. 12.14

Tas nav nekas cits, kā aiz skaistiem vārdiem slēpts darījums starp ZZS un SC,kaut kādas dažas balsis jau ZZS kandidāts dabūs Rīgas domes vēlēšanās,kuras pieskaitīt SC, bet pats galvenais – ar ZZS atsevišķu “startu”Rīgā tiks izjaukts kopējs triju Saeimas koalīcijas partiju vēstījums rīdziniekiem, ka laiks pienācis tikt vaļā no putinistiem Rīgas domē.

+4
0
Atbildēt

0

Adam 18.10.2019. 22.59

… [Trackback]

[…] Read More Information here to that Topic: ir.lv/2016/09/07/zzs-rigas-domes-velesanas-ka-lideri-apsver-arturu-graudinu/ […]

0
0
Atbildēt

0

온라인카지노 18.08.2019. 15.15

… [Trackback]

[…] Here you can find 36731 additional Information to that Topic: ir.lv/2016/09/07/zzs-rigas-domes-velesanas-ka-lideri-apsver-arturu-graudinu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu