Lielākais iztrūkums Rumānijā – 38%, mazākais Zviedrijā – 1,2%

Eiropas Savienībā (ES) 2014.gadā ir zaudēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu summa – 159,5 miljardi eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) publiskots pētījums, vēsta aģentūra LETA. PVN iztrūkuma likme bija robežās no 37,9% neiekasēta PVN Rumānijā līdz 1,2% Zviedrijā.

Absolūtos skaitļos vislielākais PVN iztrūkums ir reģistrēts Itālijā – 36,9 miljardi eiro, vismazākais Luksemburgā – 147 miljoni eiro. Pētījumā secināts, ka kopumā atšķirība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN ir nepieņemami liela.

Pētījuma atzinumi apstiprina EK nesen pausto aicinājumu pārstrādāt ES PVN sistēmu, lai samazinātu krāpšanu un palielinātu sistēmas efektivitāti. Kā norādījusi EK, dalībvalstīm ir jārīkojas atbilstīgi EK rīcības plānam ceļā uz vienotu ES PVN zonu, kas iesniegts šī gada aprīlī, un jāvienojas par turpmāko virzību uz galīgu PVN režīmu pārrobežu tirdzniecībai ES.

Jau tagad sākti vairāki steidzami pasākumi, lai risinātu krāpšanas problēmu PVN jomā, tomēr skaitļi liecina, ka vajadzīgas pamatīgākas reformas, brīdina EK. 2014.gada aplēses ir precīzākas nekā iepriekšējos gados, pateicoties uzlabotiem grāmatvedības datiem, ko sniedz ES dalībvalstis saskaņā ar jauniem starptautiskajiem standartiem.

Pētījumu par PVN iztrūkumu finansēja EK sava darba ietvaros saistībā ar PVN sistēmas reformu Eiropā, kura mērķis ir samazināt krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. EK ieskatā ziņojums pierāda, ka, neraugoties uz dažu dalībvalstu uzlabojumu PVN ieņēmumu iekasēšanā, būtisku progresu var panākt tikai tad, ja dalībvalstis vienosies par to, ka pastāvošā ES PVN sistēma jāpadara vienkāršāka, izturīgāka pret krāpšanu un labvēlīgāka uzņēmumiem.

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā PVN iztrūkums ir samazinājies par 2,5 miljardiem eiro, savukārt atsevišķu dalībvalstu rezultāti PVN izpildē joprojām drastiski atšķiras. Tikmēr 18 dalībvalstis ir uzlabojušas rezultātus, savukārt astoņas dalībvalstis nav spējušas iekasēt vairāk PVN ieņēmumu nekā iepriekšējā gadā.

EK šī gada aprīlī pieņēma PVN rīcības plānu ceļā uz vienotu ES PVN zonu. Plāns paredz nekavējoties un steidzamā kārtā veikt pasākumus, lai risinātu PVN iztrūkuma problēmu, kā arī stratēģiskus ilgtermiņa risinājumus, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu un uzlabotu PVN iekasēšanu ES. Tajā aprakstītas nepieciešamās darbības, kas jāveic, virzoties uz vienotu ES PVN zonu, un tas, kā PVN sistēmu pielāgot iekšējā tirgus realitātei, digitālajai ekonomikai un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Sagaidāms, ka EK 2017.gadā iesniegs tiesību aktu priekšlikumus, lai atkal iedarbinātu principu, ka ES iekasē PVN par pārrobežu tirdzniecību. ES pārrobežu krāpšana katru gadu rada PVN iztrūkumu 50 miljardu eiro apmērā, un jaunajai sistēmai būtu jāsamazina pārrobežu krāpšana par 80% – apmēram 40 miljardiem eiro.