Sienas pāris gadus pēc pabeigšanas bojājis sals un mitrums, pie vainas arī slikta java
Kultūras ministrija (KM) par 45 978 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, atjaunos granīta atbalstsienu apšuvumu un iesegumu pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā pieejamā informācija, ziņo portāls tvnet.lv, atsaucoties uz aģentūru BNS.
Bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts skaidroja, ka remontdarbi, lai risinātu situāciju, kad no sienas atdalījušās apšuvuma plāksnes, notiks pie LNB sagādes zonas Valguma ielas pusē. Ekspertu tehniskajā atzinumā ir sniegts risinājuma variants – mainīt flīzējuma konstrukciju, montējot to uz vieglmetāla karkasa, ko stiprina pie betona pamatnes.
Pēc Zilberta teiktā, iemesli bojājumiem esot vairāki – starp plākšņu šuvēm pastiprināti izdalās mitrums, tostarp kalcija karbonāts, un granīta plāksnes vietām atdalījušās no javas, kas nav kvalitatīvi samaisīta un viendabīgi uzklāta. Zilberts piebilda, ka jāņem vērā arī laikapstākļu faktors – mitruma un sala ietekme. Pēc ekspertu ieteiktā risinājuma paredzēts izveidot iekarināto fasādi, kas pieļauj pilnīgu pamatnes ventilāciju. Tā novērstu kalcija karbonāta izdalīšanos un citus mitruma bojājumus.
LNB pārstāvis norādīja, ka remontdarbi notiks ap 205 kvadrātmetru platība. Darbus finansēs KM, jo LNB pieņemšanas ekspluatācijā laikā ministrija un Nacionālā būvkompāniju apvienība parakstīja protokolu, vienojoties par to, ka granīta flīzējuma un konstrukcijas maiņas gadījumā par finansējuma piesaisti atbildīga ir KM.
Ministrijas izsludinātajā konkursā saņemts viens piedāvājums, ko iesniedza uzņēmums «Ulle». Pēc datu bāzē «Lursoft» pieejamās informācijas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Ulle» pērn strādāja ar 3069 eiro zaudējumiem, uzņēmuma apgrozījums bija 372 312 eiro.
Komentāri (21)
cabulis 06.09.2016. 23.04
To es saprotu:
Līgums starp SBRE un KM.
1. Mēs SBRE sūdīgi uzmaisījām javu un hrenovo pieķepinājām flīzes.
2. Ja tās flīzes nojāsies, mēs KM maksājam.
Paraksti:
K ministrs (kurš vai kura toreiz bija ?)
SBRE priekšnieks (droši vien tas, kura vadībā jumts uzgāzās 56 cilvēkiem uz galvas).
3
andrejs > cabulis 07.09.2016. 15.30
Mani pārsteidz, ka Demakova joprojām tiek aicināta uz visādiem svinīgiem VIP :) pasākumiem un sumināta kā DPils “krustmāte”, tāpat kā fakts, ka, nesen par amatnoziegumiem notiesātais, Rubenis mūsu sabiedriskajā LTV tiek parādīts kā Atmodas varonis. Viņš neko neeeesot zinājis… Tāpat kā par līgumu ar ko šis, būdams NT direktors, apņēmās par apaļu summiņu “konsultēt” vēl arī DT
0
zanE > cabulis 07.09.2016. 12.29
…Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende – bibliotēkas būvētājs Māris Saukāns ir tuvs ministres draugs…
– “Medijos izskanējusī informācija liecina par kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes ieceri nepiemērot izmaksu indeksāciju Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecībai. Tas nozīmētu valsts atteikšanos no būtiskiem finanšu līdzekļiem par labu būvniekam.””
http://delna.lv/2011/12/29/atteiksanas-no-gaismas-pils-buvniecibas-izmaksu-indeksacijas-butu-preteja-valsts-interesem/
– “Biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” ir beigusi vērtēt Kultūras ministrijas ieceri izbūvēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta (LNB) infrastruktūras sadaļu, to bez konkursa nododot pašreizējam ēkas būvniekam pilnsabiedrībai „Nacionālā būvkompāniju apvienība” (NBA). No tiesiskā viedokļa, šāda rīcība ir būtisks Publisko iepirkumu likuma un tā pamatā esošās ES direktīvas pārkāpums.”
http://delna.lv/kategorijas/darbibas-jomas/lnb-uzraudziba/
….utt.
0
valdemir > cabulis 07.09.2016. 09.09
Precīzi!
0
J.Biotops 07.09.2016. 09.09
Ar nopietnām iebildēm varētu pieņemt, ka ķeza gadās ar kādu jaunmodīgu materiālu, superdārgiem stikliem, alumīniju, visādu sintētiku, kaut ko tādu, kas nav vēl izgājis laika pārbaudi. Jo būvmateriāliem un celtniecības paņēmieniem (tehnoloģijām) laiks ir stingrākais kritiķis visdrošākais apstiprinājums.
Bet te – granīta apšuvums!
Lai nu kas, bet tā veidošana izkopta gadsimtiem, ja ne gadu tūkstošiem, pie tam granīts vispār ir tāds nu dikti stabils materiāls. Arī plākšņu pielipināšana vēl pirms gadiņiem 100 nebija nekāda problēma – paskaitīsim cik tādas mājas Rīgā. Tiesa, toreiz nebija ne iepirkuma likuma, ne kultūras ministrijas…
0
andrejs 07.09.2016. 10.26
Pēc Zilberta teiktā, iemesli bojājumiem esot vairāki – starp plākšņu šuvēm pastiprināti izdalās mitrums, tostarp kalcija karbonāts, un granīta plāksnes vietām atdalījušās no javas, kas nav kvalitatīvi samaisīta un viendabīgi uzklāta. Zilberts piebilda, ka jāņem vērā arī laikapstākļu faktors – mitruma un sala ietekme.
——————
“starp plākšņu šuvēm pastiprināti izdalās mitrums” – nu kurš tad to varēja paredzēt?
It sevišķi patika zinātniski pamatotais teksts par “kalcija karbonāta izdalīšanos”. Kaut kas tik neparasts laikam var notikt tikai Latvijā. Tāpat kā smukajam jumtam traucējošie autobusi un vilcieni.
1
+6
-1
Atbildēt
@dzeris49 > andrejs 07.09.2016. 10.42
” …jāņem vērā arī laika apstākļu – mitruma un sala ietekme…”
——————————————————–
Nu ko tur var darīt, neviens jau nav vainīgs, ka Latvija pēkšņi pārvietojusies no tuksnešu joslas uz Eiropas ziemeļiem, kurš tad pirms tam varēja ko tādu paredzēt.
Var tikai pasmieties vai paraudāt, bet, aizspogulija paliek aizspogulija, Alises brīnumzemē loģikas bija vairāk.
0