Desmitdaļa Valkas iedzīvotāju nodokļus maksā Igaunijā

Reģistrējoties Valgā, latvieši var saņemt kaimiņvalsts sociālo atbalstu un veselības aprūpi

Valkas novada 1019 iedzīvotāju no 10 000 kopskaita reģistrējušies Igaunijā, tur saņemot lielāku algu, maksājot mazākus nodokļus, kā arī saņemot kaimiņvalsts sociālos un veselības aprūpes labumus. Tā, atsaucoties uz oficiālo statistiku, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Ja strādā vai ir deklarēta dzīvesvieta Igaunijā, latviešiem piešķir sociālās apdrošināšanas numuru, kas dod iespēju saņemt virkni naudas pabalstu, atvieglojumus un ļauj bez problēmām lētāk ārstēties Valgas slimnīcā. Vietējā laikraksta žurnālisti secina – Valkas pašvaldībai šobrīd nav pārliecinošu trumpju, lai pārspētu kaimiņpilsētas Valgas dotos labumus un apstādinātu valcēniešu pārbēgšanu uz Igauniju.

“Visas sociālās garantijas, ko piešķir Igaunijas valsts un kas noteikti ir lielākas nekā mūsu pusē – bērnu pabalsts, atbalsts ģimenēm, mājokļa pabalsts, ja cilvēks nespēj nodrošināt sev iztiku. Arī bērnu naudas ir lielākas, dzimstot bērniem. Ja tu esi pierakstījies Igaunijā un piedzemdē bērniņu, tad pabalsts ir krietni lielāks nekā Latvijā. Tad ir apmaksa par dzīvokli kaut kāda daļa. Bērnudārzā sedz daļu ēdināšanas,” stāstīja avīzes “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Tiešas negatīvas sekas Valka izjūt jau šogad, un ne tikai no neieņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). “Ņemot vērā finanšu izlīdzināšanas likuma normu, kur pašvaldības finanšu vajadzību aprēķina pēc deklarēto iedzīvotāju skaita pa vecuma grupām, apmēram pusmiljonu eiro gadā pazaudē mūsu budžets. Tā mums ir ļoti liela summa,” atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Valcēniešu deklarēšanās Igaunijas pilsētā Valgā šogad ir radījusi 7% iztrūkumu Valkas novada kopējā budžetā. Tiek apdraudēta pašvaldības spēja pildīt savas funkcijas. “Tamdēļ tās ielas ir tik švakas, tamdēļ mums ir tādas grūtības atrast Eiropas projektiem līdzfinansējumu. Mums šo naudu ļoti vajag,” stāstīja Krauklis.

Tiklīdz Valkas novada iedzīvotāju skaits nokrities zem 10 000, tas vairs nevar kvalificēties dažādos projektos, piemēram, tam nebija tiesību kandidēt uz finansējumu biznesa inkubatora izveidei.

Valgas pilsētas mērs par jaunajiem iedzīvotājiem tikai priecājas. Lai arī apzinās, ka faktiski liela daļa valcēniešu ir tikai kā juridiskas vienības dokumentos, jo nemaz nedzīvo Igaunijā, tomēr pilsēta vienalga ir ieguvēja. “Kad skatos uz savu kaimiņpilsētu Valku – tur ir skumjš stāsts. Mums gan no tā ir labums, ja latvieši šeit maksā nodokļus un tā tad ir mūsu nauda. Mums Valgā tiešām no tā ir labums. Iedzīvotāju skaits lielāks,” stāstīja Valgas domes priekšsēdētājs Kalevs Herks.

No latviešu sastrādātā algas nodokļa igauņi uzlabo pilsētas infrastruktūru, piemēram, asfaltē ceļus, klāj bruģi, remontē skolas. “Šos latviešus neuztveram kā parazītus, mums tiek viņu nodokļi. Mums no tā ir ieguvums. Jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo lielāka dotācija no Igaunijas valsts budžeta. Tā ir ļoti vienkārša matemātika,” atzina Herks.

Lai deklarētu savu dzīvesvietu Igaunijā, nav pat jāpērk īpašums. Valcēniešiem Valgas pilsētā ir pietiekami daudz draugu un kolēģu, kuri ir gatavi latviešus deklarēt savos mājokļos tāpat vien. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Valkas iedzīvotāji mērķtiecīgi meklē iespēju dzīvesvietu deklarēt Igaunijā, ir veselības aprūpe. Naudas trūkuma dēļ slimnīca Valkā ir slēgta. Latvijas pusē valcēniešiem tuvākā slimnīca ir 50 kilometrus attālajā Valmierā, bet Igaunijas slimnīca Valgā ir tikai divu minūšu braucienu tuvumā.

Latviešu pacientu Valgas slimnīcā jau ir tik daudz, ka darbā par koordinatori bija jāpieņem arī latviete. Everita Pukinska skaidro – ja latvieši deklarējuši dzīvesvietu Igaunijā, viņi Valgas slimnīcā saņem pierakstu arī uz plānveida izmeklējumiem. Tas ir daudz ērtāk nekā dzīties uz Valmieru.

“Vislielākais pieprasījums ir pēc ķirurģijas, ausu, kakla, deguna speciālista, rehabilitācijas, ginekoloģijas speciālista, vēršas pie neatliekamās palīdzības speciālistiem, kā arī tiek izmantoti mūsu dzemdniecības pakalpojumi,” stāstīja Pukinska. Pēc viņas teiktā, ir izmeklējumi, uz kuriem rinda ir krietni īsāka nekā Latvijā.

Taču lielu daļu valcēniešu vilina kāds vienkāršs fakts – minimālā mēnešalga Igaunijā ir lielāka nekā Latvijā. Nākamgad starpība būs vēl lielāka – 470 eiro, kamēr Latvijā 380 eiro. Līdz ar to Valkai nākamgad tiek prognozēti vēl lielāki zaudējumi no neiekasētā IIN, jo kāpšot valcēniešu vēlme strādāt pāri robežai. Turklāt nav jau nemaz jāzina igauņu valoda. Latvieši Valgā strādā mazkvalificētos darbus, lielākoties gaļas fabrikā un mēbeļu ražotnē.

“Igaunijā 500 eiro pēc nodokļu nomaksas ir summa, par kuru mazāk nemaksā. Diemžēl Valkā to nevar piedāvāt. Tas ir visa iemesls,” zināja stāstīt Valgas iedzīvotājs Genādijs. “Ienākuma nodoklis Igaunijā ir zemāks nekā Latvijā. Turklāt pārmaksātos nodokļus Igaunija atmaksā katru mēnesi, nevis gada beigās,” stāstīja Valgas domes priekšsēdētājs.

Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs nevaino valcēniešus – labuma meklētājus, jo apzinās, ka situācija Latvijā ir sliktāka, salīdzinot ar Igauniju. Tomēr, lai Valkas budžets neciestu vēl vairāk, Saeimā un premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) iesniegts priekšlikums, kura būtība ir papildināt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu ar normu, ka Valkas aprēķinā vērā tiek ņemti tie Latvijas valstspiederīgie, kuri deklarējušies Valgas pilsētā.