Eirokomisārs paredz Grieķijas atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes gada beigās
Lielbritānijai pašai pēc 23.jūnija referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jāizdara stratēģiska izvēle, kā tā vēlas veidot attiecības ar ES, vai vēlas saglabāt pieeju ES iekšējam tirgum, šonedēļ žurnālā Ir publicētā intervijā ”Krīžu epicentrā” saka Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis. Viņš pēc ”Brexit” pārņēmis lielāko daļu pienākumu, ko pildīja britu komisārs Džonatans Hils, kurš bija atbildīgs par finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus jomu.
”Lielbritānijai ir jāiesniedz notifikācija, pēc tās notiks sarunu process, kas turpināsies kādus divus gadus. Līdz tam Lielbritānija būs ES dalībvalsts ar visām tiesībām un pienākumiem,” uzsver Dombrovskis, ”Neapšaubāmi, tas ir negatīvs signāls. Pirmais precedents, kad dalībvalsts izstājas no ES, bet mēs neprognozējam, ka tas varētu novest pie tā, ka izstājas arī citas valstis.”
Svarīgs jautājums būs Londonas finanšu tirgu nākotne attiecībās ar ES, un Lielbritānijai ir jārespektē visas četras ES iekšējā tirgus brīvības – brīva preču, kapitāla, darba spēka un pakalpojumu kustība, jāsniedz finansiāls atbalsts ES un jāievēro ES normatīvi, norāda Dombrovskis. ”Šādi precedenti ir, tas ir tā sauktais Norvēģijas modelis, bet jāatzīst, ka šie nosacījumi lielā mērā ir tie, pret kuriem referendumā tika balsots,” saka komisārs, ”no ES viedokļa būtu labāk, ja Lielbritānija neizstātos.”
Vērtējot situāciju Grieķijā, par kuru pēdējā laikā dzird mazāk, Dombrovskis pauž, ka strukturālo reformu programma valstī ir ”pietiekami ambicioza, līdz ar to diskusijas noteikti turpināsies”. ”Taču aizdevuma programma tiek pildīta, un mēs prognozējam, ka šā gada otrajā pusgadā Grieķija varēs atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes gada griezumā,” saka eirkomisārs.
Šovasar EK nolēma neuzlikt naudas sodu Portugālei un Spānijai par budžeta deficīta noteikumu pārkāpšanu, lai gan pēc krīzes tika teikts, ka tagad valstu finanses uzraudzīs daudz stingrāk. Dombrovskis skaidro: ”Faktiski ir divu veidu sankcijas. Ir soda nauda, ir arī ES fondu saistību apturēšana. Komisija izšķīrās nepiemērot soda naudu, jo abas valstis ir veikušas ievērojamu konsolidācijas apjomu, pārvarot finanšu krīzi. No otras puses, Komisija turpina strādāt pie ES fondu saistību apturēšanas. Mēs varēsim vērtēt, vai valstis ir tiešām nopietnas savā apņēmībā koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu paredzētajā termiņā. Nevienai valstij sods nekad nav piemērots. Savukārt vienai valstij – Ungārijai – ir piemērota ES fondu saistību apturēšana. Iespējams, tieši tas piespieda Ungāriju saņemties un veikt nepieciešamos pasākumus budžeta deficīta samazināšanai.”
Bēgļu krīzi Dombrovskis vērtē kā nopietnu draudu ES solidaritātei un rīcībspējai: ”Krīzes pārvarēšanā ir jāstrādā vienlaikus vairākos virzienos. Pirmais ir ES ārējās robežas stiprināšana un nosacījumu par imigrantu un bēgļu reģistrāciju izpilde, lai Šengenas sistēma efektīvi funkcionētu, lai dalībvalstis varētu paļauties, ka ārējā robeža tiek aizsargāta. Otrs – efektīva sistēma, kas nodrošina ekonomisko migrantu nogādāšanu atpakaļ to izcelsmes valstīs. Trešais – šī sloga sadale starp ES dalībvalstīm, relokācijas sistēma. Ir pieņemti attiecīgi ES Padomes lēmumi, kas pašreiz tiek pildīti, bet temps stipri atpaliek no plānotā.”
Komentāri (18)
Ivars 02.09.2016. 09.16
Brexit pats par sevi nav ES nestabilitātes cēlonis, bet vienīgi problēmu simptoms. Lielākie Eiropas Savienības sabrukuma riska cēloņi mitinās Berlīnē un Briselē. No tā, ka EK nelegālo imigrantu piespiedu uzņemšanas kvotas tagad pārdēvē par relokācijas sistēmu, vairāk ticības ES dzīvotspējai nerodas.
3
andrejs > Ivars 02.09.2016. 15.44
Tomēr tieši par to runā katru dienu visi mediji.
————
Latvijā jau bija līdzīgi. Nelikumīgi ievesto krievu kolonistu referendumu par krievu valodas pilnīgu legalizāciju valsts līmenī mūsu “demokrātiskā” prese centās pasniegt kā saujiņas krievu “ekstrēmistu”, nu tur Linģermans un Osipovs padarīšanu. Pat pēc tam, kad šo provokāciju bija atbalstījis galvenais kremļa emisārs Latvijā – Ušaks.
Nožēlojami…
0
Aldis-2 > Ivars 02.09.2016. 13.05
Ivars raksta: “No tā, ka EK nelegālo imigrantu piespiedu uzņemšanas kvotas tagad pārdēvē par relokācijas sistēmu, vairāk ticības ES dzīvotspējai nerodas.”
:)))
Ir meli, ir lieli meli un ir eirokomjauniešu vērtības.
Šai ziņā jautri vērot sabiedrības vazāšanu aiz deguna Francijā.
Pēc novembŗa teroraktiem galvenais plašsaziņas līdzekļu temats bija … PILSONĪBAS ATŅEMŠANA teroristiem. Atņemt pilsonību bija apņēmies neviens cits kâ sociālistu prezidents Olands.
Skaidrs, ka pilsonības atņemšana pati par sevi nenovērsīs terorismu, bet kâ viens pasākums no daudziem citiem, tas varētu būt. Kāpēc nē?
Problēma tikai, ka tas bija gandrīz vai vienīgais pasākums, kas tika piedāvāts.
Pēc dažām nedēļām runas par to bija pieklusušas. Tad labējie mediji sāka prasīt prezidentam, kâ tad ir ar to pilsonības atņemšanu? Prezidentam nācās atsākt sarunas par pilsonību. Tika pasludināts, ka tas ir konstitūcionāls jautājums, līdz ar to ir jāgroza franču satversme. Ir vajadzīgs kvalificēts vairākums. Labējiem, protams, vajadzētu atbalstīt šādu grozījumu. Gan tāpēc, ka viņi ir tieši labējie, gan tāpēc, ka pilsonības atņemšanu atbalsta tautas vairākums. Un te notiek brīnums, daļa labējo balso pret. Kvalificētā vairākuma nav. Un sociālistu prezidents laimīgs paziņo, ka jautājums ir slēgts. Tautai no ausīm nokarājas vien gaŗum gaŗi makaroni… gaidot nākamo teroraktu.
Pēc Nicas terorakta notiek kaut kas līdzīgs.
Pēkšņi pilsētas, ko pārvalda lielākoties sociālisti, aizliedz peldkostīmu burkini. Arī sociālistu premjerministrs paziņo savu atbalstu šādam aizliegumam.
Burkini ir viens no daudziem islāma simboliem. Turklāt pavisam niecīgs, drīzāk dekorātīvs. Katrā pludmales pilsētā to valkā vien ap desmit sieviešu. Visā Francijā kāds simts.
Aizliegt visus islāma simbolus (daudzu citu pasākumu kopuma ietvaros), lai apturētu islāma izplatīšanos – tam, protams, būtu jēga. Bet ja līdzīgu tērpu, vēl piesedzošāku, valkā tūkstošiem sieviešu katrā pilsētā, bet tos neaizliedz, tad tikai un vienīgi pludmales peldkostīma aizliegšana liekas vairāk nekâ dīvaina.
Tomēr tieši par to runā katru dienu visi mediji. Tikai par to. Burkini aizliegums kâ līdzeklis terorisma un islāmisma izskaušanai.
Lai franči aizmirstu par patiesiem terorisma avotiem, viņiem katru dienu tiek karināti burkini makaroni uz ausīm.
Vai tiešām viņi tik zemu vērtē savas tautas prāta spējas?..
Šķiet, ka Lepenas uzvara vēlēšanās kļūst neizbēgama. Ja ne šajās, tad nākamajās vēlēšanās.
0
J.Biotops > Ivars 02.09.2016. 17.00
„..Vai tiešām viņi tik zemu vērtē savas tautas prāta spējas?” Ievēlēti ir, tad jau laikam jau pazīst un zina, kā vērtējams elektorāts.
Vācijā nupat noskanēja atklājums, ka kreiso un AfD biedri vienoti labvēlīgi Puķinam (tādus provinciāļus kā mani tas nez kāpēc nepārsteidz) Lepēna ņem ķepā no Krievijas pavisam atklāti, ne partiju, ne elektorātu/tautu tas nemulsina. Cik Šrēderu katrā valstī, velns vien zina, bet neviens no viņiem nav ticis pie darīšanas bez savas tautas atbalsta.
Nu jāsāk domāt, kas gaidāms Latvijā.
0
Aldis-2 02.09.2016. 12.40
Citāts: “Lielbritijai ir jārespektē visas četras ES iekšējā tirgus brīvības – brīva preču, kapitāla, darbaspēka un pakalpojumu kustība, jāsniedz financiāls atbalsts ES un jāievēro ES normātīvi, norāda Dombrovskis. ‘Šādi precedenti ir, tas ir tā sauktais Norijas modelis, bet jāatzīst, ka šie nosacījumi lielā mērā ir tie, pret kuŗiem referendumā tika balsots'”
Nu re. Tieši pret brīvo darbaspēka kustību tika balsots.
Tâtad Norijas precedents neder.
Nāksies apgūt pilnīgi jaunu PRECEDENTU, kuŗā nebūs vairs ne darbaspēka kustības, ne financiālā atbalsta, ne ES normātīvu.
Anglija tagad parakstīs tirdzniecības līgumus ar citām pasaules valstīm un tad iesniegs pieteikumu par izstāšanos no ES.
Šādā situācijā ES varēs kaitēt tikai pati sev. Var arī kļūt saprātīgākai.
Domāju, ka Vācijai būs svarīgāk turpināt savu eksportu uz Angliju, nekâ mēģināt sodīt Angliju.
Savukārt šis precedents mainīs arī ES attiecības ar Noriju un Šveici, arī tās gūs tādus pašus noteikumus attiecībās ar ES kâ Anglijai.
4
moonlight > 02.09.2016. 14.24
lno
Alda komentāri parasti ir disonansē ar Vienotības fanātiķu un tās centrālā orgāna izpratni par “labo un ļauno”.
0
lno > 02.09.2016. 13.58
Varu saprast Dombrovski, kurš saņem lielu algu ES komisijā, bet nesaprotu tos, kuri liek mīnusus pie Alda komentāriem:)
0
fretka > 02.09.2016. 14.41
Dombrovska kolēģis Eiropas Komisijā Franss Timmermanss ir paudis vēl dziļāku domu: “Lielbritānija paliks Eiropas valsts arī pēc tam, kad vairs nebūs ES sastāvā.”
Eiropu vada ģēniji.
Ļoti labi atalgoti ģēniji.
0
serioussam909 > 03.09.2016. 13.52
Anglija tagad parakstīs tirdzniecības līgumus ar citām pasaules valstīm un tad iesniegs pieteikumu par izstāšanos no ES.
———–
UK to nemaz nedrīkst darīt. Eksistējošie līgumi ko ES parakstījusi ar tām valstīm joprojām ir spēkā un UK kā ES dalībvalsts nedrīkst slēgt nekādus papildus līgumus kamēr nav pilnībā izstājusies.
Aldim kā padomju cilvēkam tikai nagi niez paņemt un uzmest. Civilizētas valstis tā nerīkojas. UK tomēr nav Krievija kurai ir uzspļaut visiem starptautiskajiem līgumiem.
Un tā kā pašlaik neviens nezina kādas tad būs turpmākās UK attiecības ar ES – UK pagaidām nav pat īsti ko tām citām valstīm piedāvāt.
Un ko tu īsti domā ar “sodīt Angliju”?
Vai tad izturēšanās pret UK, kas vairāk nebūs ES dalībalsts, kā pret jebkuru citu valsti kas ir ārpus ES ir sodīšana? Tieši otrādi – kāpēc mums būtu jādiskriminē, piemēram, tādas valstis kā Austrālija, Kanāda vai Jaunzēlande dodot UK speciālas privilēģijas? Tagad spried kā kaut kāds britu impērists kas uzskata ka UK ir kkāda īpaša nācija kam pienākas speciālas privilēģijas tāpat vien.
0
aivars15 04.09.2016. 17.27
Interesanti ka gan žurnālisti, gan komentētāji labprāt apspriež augsta līmeņa lietas – sabruks ES vai nē, par civilizāciju sadursmi utt.
Praktisks jautājums, kas notiks ar Lielbritānijā esošajiem latviešiem un arī no turienes aizbraukušo latviešu pensijas tiesībām nevienam neinteresē.
0