Sešgadnieki skolā: vecāki netic, ka reforma vajadzīga

Noslēdzam debates par agrāku skolas gaitu sākšanu

Skolu vide un mācību organizācija patlaban nav draudzīga maziem bērniem, un nav arī ticības, ka tās spēs mainīties līdz ar sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē, liecina balsojums debatēs par skolas vecuma pazemināšanu. Aptuveni trīs ceturtdaļas ir pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto reformu.

Citi komentētāji norāda, ka jau patlaban ir obligātā izglītība arī piecus un sešus gadus veciem bērniem, citi aicina pēdējo bērnudārza gadu nosaukt par pirmo klasi un ļaut sešgadniekiem palikt tajos. “Ja ir bažas, ka sagatavošana bērnudārzos ir nepietiekama, tad tieši tur arī jāveic pārmaiņas,” viedokli pauž Linda Liepiņa. Tā viņa netieši atbild uz izglītības ekspertes Zanes Oliņas pausto, ka sešgadnieki ir gatavi lielākiem intelektuāliem izaicinājumiem nekā tiek nodrošināts pašlaik. Kā ziņots, vairākumā valstu bērni skolas gaitas sāk agrāk nekā Latvijā – sešu vai pat piecu gadu vecumā.

Bažas par to, ka pirmsskolas izglītība varētu nebūt vienlīdz kvalitatīva visā Latvijā galvenokārt pašvaldību atšķirīgo finansiālo iespēju dēļ, šopavasar pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas publicēja padziļinātu ziņojumu par Latvijas izglītības sistēmu. Tā arī norāda, ka skolu neapmeklē gandrīz 7,8% bērnu, kas jau ir sasnieguši septiņu gadu vecumu. Tas ir daudz, un neviens arī neesot analizējis, kāpēc tā.

IZM piedāvājums ir sešgadniekus uz pirmo klasi sūtīt 2018./2019. mācību gadā. Ministrs Kārlis Šadurskis kā galveno iemeslu minējis ekonomisko aspektu, sakot, ka Latvijā esot pārāk maz cilvēku darbspējīgā vecumā, tāpēc “nevaram atļauties turēt skolas solā jauniešus līdz 19 gadu vecumam”. Plašāka skaidrojuma tam, kāpēc pārmaiņas vajadzīgas, nav bijis, uz ko norāda gan biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija, gan vairāki citi viedokļu paudēji.

Visticamāk, ar skaidrošanu būs jānodarbojas Valsts izglītības satura centram (VISC), kura vadībā notiks apjomīga izglītības satura un metožu reforma. Kompetencēs balstīta satura izstrādei, mācību līdzekļu sagatavošanai, pedagogu apmācībai paredzēti 14 miljoni eiro – galvenokārt Eiropas Sociālā fonda finansējums. Viens no reformas uzdevumiem būs pārveidot saturu un pielāgoti skolas, pirmajā klasē bērni varētu iet jau sešu, nevis septiņu gadu vecumā.

Patlaban maziem bērniem neatbilstīga vide ir galvenais iebildums, liecina lasītāju komentāri biedrības ”Quo tu domā” veidotajās debatēs par agrāku skolas gaitu sākšanu. Aptuveni trīs ceturtdaļas balsotāju ir pret skolas agrāku skolas sākšanu, kā galveno iemeslu minot mazajiem bērniem nepiemēroto skolas vidi.