Preses izdevēju asociācijas atklāta vēstule finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) pauž satraukumu un neizpratni par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas publiski pausto vēlmi mainīt preses piegādes atbalsta principus – dalīt pēc satura Latvijas drukātos medijus atbalstāmajos un neatbalstāmajos*. Ja tikts ieviests šāds princips, tad iedzīvotājiem būs liegta iespēja abonēt izvēlētos preses izdevumus ar vienādiem noteikumiem visā valsts teritorijā. Šāda pieeja jebkura informatīva avota klasificēšanā novestu pie lasītāju diskriminācijas pēc dzīves vietas.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos nostiprinātā norma, kas nodrošina vienādus nosacījumus piegādāt presi visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, mūsuprāt, arī turpmāk valsts pārvaldei ir jārespektē.

LPIA uzskata par nepieņemamu mediju dalīšanu pēc informācijas veida vai valsts iedzīvotāju šķirošanu pēc dzīves vietas, jo tas pasliktinātu ārpus Rīgas un citām lielajām apdzīvotajām vietām dzīvojošo iespējas izvēlēties un lietot drukātos medijus.

Atgādinām, ka šī gada 17. augustā LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar LPIA un VAS “Latvijas Pasts” vadību un sarunās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019. gada 31. decembrim ir jāsaglabā pašlaik noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību visiem lasītājiem, īpaši lauku reģionos.

VAS “Latvijas Pasts” ir pievērsis uzmanību, ka, vairs nesaņemot no valsts kompensāciju zaudējumu segšanai, ko rada abonēto preses izdevumu piegāde reģionos, preses abonētājiem šīs izmaksas būs jāsedz pilnā apmērā, tas radītu abonentu skaita krišanos. Tā būtu apdraudēta preses izdevēju turpmākā darbība, rezultātā būtiski pasliktinātos sabiedrības informētība par valstī un novados notiekošajiem procesiem un aktualitātēm.

Vēstuli LPIA dalībnieku vārdā parakstījis valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

* Piebilde. Reizniece-Ozola intervijā la.lv par nākamā gada budžeta veidošanu 16.augustā pauda:
”To, kas iedots, ļoti grūti paņemt atpakaļ. Turklāt ietaupīšana bieži saistās ar sarežģītiem politiskiem lēmumiem. Viens piemērs par Satiksmes ministriju: vai valstij jāapmaksā visi preses izdevumi, kas nonāk reģionos? Mums ir svarīgi, lai cilvēki reģionos būtu informēti un laukos varētu izlasīt avīzi. Bet vai “Latvijas Pasts” nodala šo svarīgo sociālo funkciju no pamatdarbības? Peļņu neskaitīt, bet lai valsts no savas puses finansē zaudējumu nesošo daļu? Vai viss plašsaziņas līdzekļu klāsts, kas tiek piegādāts lauku cilvēkam uz valsts rēķina, ir vajadzīgs? Svarīgākie mediji jānodrošina, bet, iespējams, izklaižu literatūra valstij nebūtu jāapmaksā. Tas, ka jāatbalsta, ir skaidrs, bet tas jādara pareizāk un efektīvāk.”