Ušakovs varēja Krievijas vicepremjeram skaidri pajautāt, kad viņi plāno atcelt ieviestos tirdzniecības ierobežojumus starp abām valstīm?

Pirms pāris nedēļām Latvijā pavadīt atvaļinājumu ieradās Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, kurš tostarp atrada laiku, lai tiktos gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, gan neformālā gaisotnē pie kafijas tases patērzētu ar vairākiem koalīcijas ministriem.

Atšķirībā no ministriem Rīgas mērs ar Dvorkoviča kungu tikās pilnīgi atklāti, norādot, ka galvenais sarunu temats ir bijis Eiropas Savienības (ES) sankciju atcelšana pret Krieviju. No Ušakova teiktā var secināt – abas amatpersonas cer, ka ES sankcijas tiks atceltas iespējami ātri, un tikmēr Latvija pratīs “labi uzvesties”, par to tiekot apbalvota ar embargo atcelšanu mūsu uzņēmumu eksporta precēm. Tā nu mēs atkal varēsim savā starpā draudzīgi tirgoties, un abu valstu ekonomikas tā rezultātā plauks un zels. Izklausās jauki, taču šķiet, ka Ušakova kungs šajā visā ir piemirsis kādu būtisku aspektu.

ES nav ieviesusi nevienu sankciju pret Krieviju, kas apgrūtinātu Latvijas tirdzniecību ar šo valsti. Eiropas ieviestās sankcijas attiecas tikai uz atsevišķām, ietekmīgām un ar Krievijas eliti cieši saistītām amatpersonām.

Īpaši tām, kas ir tieši vainojamas pie kara Ukrainā un Krimas okupācijas. Preču importa ierobežojumus savā valstī ieviesa Krievijas politiskā elite, kura par, viņuprāt, Rietumu nepareizo ārpolitiku, kā ierasts, sodīja paši savus iedzīvotājus. No šī Krievijas atbildes gājiena ne tik smagi cieta Eiropa, kā pati Krievija, kurā ne tikai samazinājās preču sortimenta klāsts, bet arī krietni pieauga pārtikas cena. Tas it īpaši smagi ir atsaucies uz lielu daļu valsts iedzīvotāju, kuri jau pirms cenu kāpuma dzīvoja uz iztikas minimuma sliekšņa. Tikmēr iepriekš iecienītās, bet tagad nepieejamās Rietumu preces Krievijas turīgie iedzīvotāji, kā arī tas šajā valstī ierasts, iegādājas “par blatu” slepenās tirdzniecības vietās.

Varbūt tā vietā, lai abi sašutumā kratītu galvas, sak’, ka tikai ES beidzot attaptos un atceltu savas sankcijas, Ušakovs varēja Krievijas vicepremjeram skaidri pajautāt, kad viņi plāno atcelt ieviestos tirdzniecības ierobežojumus starp abām valstīm?

Pretējā gadījumā izskatās, ka Rīgas mēram vairāk rūp Krievijas elites iesaldētie finansiālie līdzekļi un iespēja brīvi pārvietoties Eiropā nekā Latvijas ražotāju eksportspēja.

Tikmēr, izrādās, slepeni ar Dvorkoviču tikušies trīs ZZS ministri – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs -, no kuriem tikai pēdējais par iespējamu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru esot informējis ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Pārējā koalīcija bija neizpratnē un solīja prasīt ZZS un premjera paskaidrojumus par šo ar pārējām partijām nesaskaņoto un slepeno tikšanos. Kamēr tādi joprojām īsti nav sekojuši, varam izdarīt vienkāršus un acīmredzamus secinājumus.

Ušakovam nav kauns tikties ar Dvorkoviču publiski, jo abu pārstāvētās partijas saista sadarbības līgums, kā arī “Saskaņas” vēlētājam lielu iebildumu pret šādu draudzīgu tikšanos nav. Tikmēr trīs valdības ministri ir spiesti ar Krievijas vicepremjeru tikties slepeni “pa pakšiem”, lai tikai viņu vēlētājs nenojaustu, ka ZZS ārpolitiskie mērķi ir ļoti līdzīgi tiem, kādus diezgan atklāti piekopj partija “Saskaņa”.

Šī slepenā tikšanās arī liek izdarīt secinājumus par to, kuri valdības ministri un aiz viņiem stāvošie cilvēki patiesībā vada Latvijas ārpolitiku. Un ļoti iespējams, ka viņiem vēlamais virziens ir diezgan lielā pretrunā ar to, ko Latvijas sabiedrībai deklarējusi valdošā koalīcija.

Autors ir partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs