NBS karavīrs Ulvis Šulcs nopeldēja no Jelgavas līdz Lielupes ietekai jūrā. Tā bija viņa privāta iniciatīva, ko viņš paveica 44 stundās.
Jelgavniekam Ulvim patīk peldēt. Vasarās, kad baseins slēgts, viņš peld pa Lielupi. Katru dienu aptuveni trīs kilometrus. Novembrī Ulvis iedomājās, ka varētu aizpeldēt līdz jūrai. Ieminējās par to savam peldēšanas biedram, kurš strādā par jaunsargu instruktoru. Tas ieteica parunāties ar NBS virsnieku Ingu Siliņu, kurš savulaik peldēja uz Roņu salu, taču mērķi nesasniedza. Uz tikšanos tālu nebija jāiet, jo Ulvis ir NBS karavīrs. Ingus deva labus padomus, un Ulvis sāka plānot, izbrauca maršrutu. Apmaksāja degvielu, noalgoja mediķi un - 1. jūlija naktī zem Lielupes tilta Jelgavā viņu gaidīja motorlaiva. Lietum līstot, hidrotērpā Ulvis sāka ceļu.
Viņa ritms bija tāds: pēc 20 minūšu peldēšanas brasā ņēma 10 minūšu pauzi, iekāpjot gumijas laivā, kas bija piesieta pie pavadošās motorlaivas. Mediķis pārbaudīja asinsspiedienu, sirdsdarbību. Ulvis sasildījās. «Tā tikai šķiet - vasara, ūdens silts, bet ne jau naktī. Pirmās piecas stundas nesala vispār, bet pēc tam gan.» Ar veselību viss bija labi, mediķis teicis - izskatās, ka Ulvis vispār slodzi nejūt. Enerģiju peldētājs uzņēma ar siermaizēm un banāniem, vienu reizi Ulvja vecāki krastā sagaidīja ar siltiem rīsiem un vistas fileju. Nakti Ulvis krastā gulēja deviņas stundas.
