fbpx

Kā Āfrikas krāpnieki pelna naudu ar interneta flirtu Latvijā 22

Nigērijas naudiņas nairas. Foto: Reuters/LETA
Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

Latviete stāsta, kā trīs nedēļu ilgas romantiskas sarakstes laikā krāpnieki no Ganas centās piesavināties viņas naudu. Atklājam krāpnieku darbības shēmas.

“Sveika! No kurienes esi?” Ar šādu draudzīgu uzrunu angļu valodā Ilzi (vārds mainīts) sociālajā tīklā “Facebook” uzrunāja vīrietis, kurš uzdevās par britu ģenerāli Timu Kolinu. Kā pats skaidroja, viņš tobrīd dienēja miera uzturēšanas spēkos Somālijā. Tikai pēc vairākām nedēļām Ilze atskārta, ka ir piekrāpta – nekas no “ģenerāļa” sacītā nav bijusi patiesība.

Lielbritānijas pilsētā Belfāstā patiešām dzīvo Irākas kara varonis pulkvedis Tims Kolins. Viņa teiktā runa karavīriem ir pielikta goda vietā pie Baltā nama sienas. Nu jau pulkvedis ir devies pensijā, un patiešām izskatās gluži tā, kā redzams “Facebook” profila bildē, no kura Ilze saņēmusi vēstuli. Taču, pameklējot cītīgāk, atrodas vēl vairāki profili, kuros redzamas pulkveža fotogrāfijas. Tikai vienā no tiem ierakstīts lūgums sievietēm pārtraukt sūtīt vēstules, jo viņš nav atbildīgs par to krāpnieku rīcību, kas savtīgos nolūkos piesavinājušies viņa identitāti.

Krāpnieka Tima profils divreiz tika dzēsts no “Facebook”, tāpēc sarunu ar Ilzi viņš turpināja e-pastā, vēlāk “G-mail” “čatā” jeb tiešsaistes sarakstē. “Ģenerālis” sūtīja vēstules divreiz dienā un, tiklīdz abi bija tiešsaistē, pavadīja laiku sarunās. Trīs nedēļu laikā viņš neatsūtīja vēstuli tikai vienu reizi. Nākamajā dienā atvainojās un atsūtīja Belfāstas avīzes fragmentu, kur rakstīts par sprādzienu Somālijā. “Kara varonim” bijis jādodas pie saviem karavīriem uz slimnīcu, jo tie ievainoti sprādzienā.

Tomēr, dienām ejot, Ilze juta, ka kaut kas nav īsti pareizi. “Ģenerāļa” mentalitāte nešķita eiropeiska. Uzrunājis Ilzi par savu karalieni, viņš vaicājis, vai Ilze nemaz nevēloties būt precēta. Stāstījis, ka viņa mēnešalga ir 95 tūkstoši dolāru, solījis Ilzei pirkt māju. Mudinājis viņu jau izvēlēties īpašumu. Arī mašīnu nopirks, kādu vien viņa vēlas, varbūt tādu pašu kā viņam – kadiljaku. Nepiemirsa pavaicāt arī to, kāda ir Ilzes mēneša alga. Tikai lai pārliecinātos, vai viņa nesaņem par maz, ņemot vērā, cik daudz sieviete strādā, – tā viņš pamatoja savu interesi. Galu galā Ilzei sāka rasties aizdomas, ka vēstules divreiz dienā raksta viens cilvēks, bet vēlāk sarakstē sēž pretī pavisam cits. Ilzes aizdomas pamatoja kāda vēstule, kas beidzot izskaidroja viltus ģenerāļa patieso motivāciju.

Tims Ilzei pavēstīja, ka ļoti gribētu viņu apciemot Latvijā, taču drošības apsvērumu dēļ Somālijā viņam nav pieejas savam bankas kontam. Viņš lūdza Ilzi samaksāt par viņa lidojumu no Somālijas privātā lidmašīnā. Tas maksājot 2000 britu mārciņu.

Kā apstiprinājumu Ilze savā e-pastā saņēma “atvaļinājuma sertifikātu” no e-pasta adreses [email protected]. Uzdodoties par Apvienoto Nāciju organizācijas pārstāvi, vēstules autors aicina Ilzi samaksāt naudas summu uz kādu bankas kontu, lai varētu “saņemt” ģenerāli Rīgas lidostā. Nauda jāpārsūta uz bankas kontu Ganā. Un pēc iespējas ātri, kamēr nav mainīts laiks, kurā ģenerālim piešķirts atvaļinājums.

Ilze savam ģenerālim aizrakstīja, ka netic šīm muļķībām. Tad viņš mēģinājis pārlecināt Ilzi par pretējo: “Kā tā var? Vai kāds no taviem draugiem grib tevi precēt? Vai viņš tev pirks māju? Vai viņš tev vēl laimi?” Tikmēr Ilze savām šaubām meklēja arī citus apstiprinājumus. Galu galā viņa atrada vairākus sociālo tīklu profilus, kuros izmantota pulkveža Tima Kolina fotogrāfija.

Ilze nosūtīja atradumus “ģenerālim” un pieprasīja skaidrojumu, kas viņš ir patiesībā. Pēc neveiksmīgiem aizbildinājumiem, slepenais pielūdzējs atzinās. Atsūtīja aptuveni 20 gadus veca puiša fotogrāfiju. Viņš atvainojās Ilzei par neērtībām un nosūtīja Braiana Adamsa dziesmu “Forgive me”. Kļūdas pēc gan krāpnieks šai vēstulei redzami pievienojis vēl divu sieviešu e-pasta adreses, pēc nosaukumiem spriežot, viņas varētu būt no Latīņamerikas. Ja Ilze viņam piedod, viņa ir laipni aicināta braukt ciemos uz Ganu, tā “ģenerālis” noslēdz abu saraksti.

“Nigērijas vēstules”

Taču daudzām sievietēm un vīriešiem līdzīgas sarakstes nebeidzas tik vienkārši. Ja sarunā viņi uzticējušies partnerim un nosūtījuši kādu sensitīvu informāciju vai erotiska rakstura bildes, viņi tiek šantažēti. Ja netiks samaksāta prasītā naudas summa, materiāli tiks nosūtīti draugiem vai darba kolēģiem. Lai izvairītos no apkaunojošas situācijas, upuri krāpniekiem maksā prasīto naudu. Bez tam daudzi notic “ceļojuma sertifikātiem” vai līdzīgām pasakām un samaksā arī par to.

Šo interneta krāpniecības veidu mēdz dēvēt par “Nigērijas vēstulēm”, jo šajā Rietumāfrikas valstī, pēc ASV pētnieku aplēsēm, koncentrējas piektā daļa no visiem šāda veida krāpniekiem. Par “Nigērijas vēstulēm” cilvēki tiek brīdināti arī ASV Federālās izlūkošanas biroja (FIB) mājas lapā. Par šo noziegumu upuriem ik gadu kļūst tūkstošiem cilvēku visā pasaulē.

Romantiskas sarakstes ir tikai viens no krāpniecības veidiem. Citus uzrunā “Āfrikas princeses”, kuras varas pārņemšanas rezultātā nokļuvušas cietumā. Ja uzrunātais cilvēks samaksās viņas norādītajai personai naudu, viņa tiks atbrīvota un varēs piekļūt saviem bankas kontiem, lai dalītos ar atbrīvotāju miljonos vērtās bagātībās. Ir simtiem dažādu stāstu, kurus krāpnieki izmanto – laimētas loterijas, mantojumi no nezināmiem radiniekiem u.c. Tiem visiem kopīgs ir veids, kā noziegums tiek pastrādāts. Tiek iekarota upuru uzticība un lūgts atsūtīt naudu kādam konkrētam mērķim, pēc tam solot dāsnu atlīdzību. Tādās Āfrikas valstīs kā Nigērija un Gana valdība nav ieinteresēta krāpniekus apkarot, tāpēc tie brīvi darbojas jau gadiem.

Latvijas kriminālpoliciijai nav zināmi daudz “Nigērijas vēstuļu” upuru. Tomēr Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš skaidro – tas nenozīmē, ka šie noziegumi netiek pastrādāti. Ilze par krāpnieku mēģinājumiem piesavināties naudu policijai neziņoja. Tā dara vairākums upuru. Tie, kuriem nauda nav nozagta, par notikušo tikai pasmaida, bet tie, kuri ir piekrāpti – kautrējas kādam stāstīt. “No citām Eiropas valstīm zinām, ka tā ir plaši izplatīta parādība,” skaidro Lazdiņš.

Ja krāpnieki darbotos tepat Latvijā, viņus noķert nebūtu problēmu. Taču izvēloties valstis, ar kurām Eiropas Savienībai nav sadarbības līgumu, iespējas krāpniekus sodīt ir niecīgas.

“Be mine forever”

Pēc tikšanās ar Ilzi, “Ir” bija iespēja aplūkot arī krāpnieku “Facebook” kontus. Raksta gatavošanas laikā gan tie jau ir bloķēti. Krāpnieku apsēstā pulkveža fotogrāfija izmantota trijos profilos. Viens ir teju identisks tam, kāds uzrunāja Ilzi. Izmantota tā pati fotogrāfija un arī vārds – Tims Kolins. Privātuma iestatījumu dēļ daudz informācijas par Tima virtuālo dzīvi uzzināt nav iespējams, taču acīmredzams ir tas, ka krāpnieka valgos nonākusi kāda sieviete vārdā Anita, aptuveni 50 – 60 gadu veca. Tims savu mīlestību viņai izrāda, veidojot fotokolāžas, kuras ievieto savā profilā. Vienā sirds formas laukumā ielicis savu fotogrāfiju, otrā Anitas. Tam pievienojis parakstu: “I love You. Anita, be mine forever” jeb “Es mīlu tevi. Anita, esi mana uz mūžu”. Kolāžu ar sirdīm viņš ielicis arī kā sava profila galveno attēlu.

Rūpīgi veidoto mākslas darbu ar īkšķi uz augšu novērtējuši trīs citi profili. Tie visi liekas viltoti, jo to draugu lokā ir 7 – 12 personas, bez tam divām no tām profila galvenajā attēlā ieliktas līdzīgas bildes, kurās redzami ērgļi.

Timu varētu noturēt par reālu vīrieti. Viņa profilā norādītas ASV kantrī mūzikas grupas, kas viņam patīk, futbola komandas, kurām jūt līdzi. Savukārt viņa draugu loks ir noslepenots. Šā iemesla dēļ mums sociālajos tīklos neizdodas atrast arī Anitu, lai brīdinātu viņu par iespējamajām briesmām.

Šo pašu pulkveža Tima Kolina fotogrāfiju atrodam vēl divu krāpnieku profilos. Tie sevi nodēvējuši par Dilanu Kolinu. Caur viņiem iespējams piekļūt divu sieviešu “Facebook” kontiem, kuras publiski komentējušas krāpnieku fotogrāfijas, izrādot tām savu patiku. Viena ir no Paragvajas, otra no Vācijas. Aizrakstām abām sievietēm par iespējamajiem riskiem saistībā ar interneta krāpniecību un lūdzam pastāstīt ko sīkāk par to, kā iepazinušās ar Dilanu Kolinu un vai viņš nav mēģinājis izkrāpt no viņām naudu. Atbildes nesaņemam.

Ienesīgs rūpals

Interneta medija “Mother Jones” žurnāliste Ērika Eihelbergere 2014. gadā kā reportiere devās uz Nigēriju. Viņas tulks bija ļoti sabiedrisks un komunikabls, sarunu gaitā viņš atklāja, ka pazīst cilvēkus, kuru ienākumu avots ir “Nigērijas vēstules”. Par 130 dolāriem viņi bija ar mieru žurnālisti satikt un izstāstīt par savu rūpalu.

Šie krāpnieki savus upurus meklē sociālajā tīklā “Facebook” un iepazīšanās portālos. Viņu mērķis ir turīgas, vientuļas sievietes. Ja gadās izveidot kontaktu ar sievieti no Saūda Arābijas, esot svētki, jo tās nezinot, ko ar savu lielo naudu iesākt.

“Brīdī, kad prasām atsūtīt naudu, mēs zinām, cik daudz varam prasīt, cik daudz viņa nopelna,” žurnālistei stāsta krāpnieki. Viņi skaidro, ka pie šīs informācijas tiek, ilgstošas sarakstes laikā iekarojot sievietes uzticību. Sarunu viņi turpina tikai tad, ja jūt, ka sieviete ir pietiekoši turīga. Brīdī, kad uzticība ir nodibināta, krāpnieki lūdz sievietei atsūtīt viņiem naudu, jo radusies kāda neparedzēta situācija. “Un viņas naudu atsūta, jo mīl mūs,” žurnālistei stāsta krāpnieki, smejoties: “Bet mēs naudu izņemam un turpinām uzdzīvot šeit ar mūsu meitenēm.”

Viņi atklāj, ka agrāk spējuši no upuriem nopelnīt pat 12 000 dolāru, bet ASV tiesībsargājošo iestāžu aktivitāšu dēļ summas samazinājušās uz aptuveni 200 dolāriem no “klientes”. Vienlaikus viņi paliela kādu puisi no Kadunas pilsētas. Viņam arī pērn esot izdevies izkrāp 12 000 dolāru no kādas sievietes. “Un viņam nav pat 18 gadu,” sajūsmināti stāstījuši krāpnieki.

Abi žurnālistes intervētie ap 30 gadus jaunie vīrieši sevi neuzskata par zagļiem, jo veikt naudas pārskaitījumu ir pašu sieviešu lēmums. Gluži pretēji, viņiem šķiet, ka dara godājamu darbu, jo dod iespēju nopelnīt arī citiem nigēriešiem, kuriem citādi būtu jādzīvo lielā nabadzībā.

 

Komentāri (22)

J.Biotops 19.07.2016. 15.32

„…Pas šo noziegumu upuriem ik gadu kļūst tūkstošiem cilvēku visā pasaulē…” PaS savu pareizrakstību vajadzētu parūpēties IR-šiem pašiem.

Otrkārt – no tik atklātām blēdībām laimes alcējus nosargāt nav iespējams un tas arī nav neviena pienākums.

Ķeza, ka upuru īpatsvars raksturo sabiedrības saprāta līmeni un tas, diemžēl, iespaido visu dzīvi. Cilvēciņš, kurš tic Nigērijas vēstulei, tāpat notic arī kārtējā politikas Saulveža solījumiem un savas balsstiesības izmato tikpat rezultatīvi, kā nosargājis maku. To mums katram nāks sajust uz savas ādas.

+6
-1
Atbildēt

3

    Absints > J.Biotops 19.07.2016. 16.24

    Tas saucas ALKATĪBA.

    Gribas kaut ko iegūt par velti. Un ALKATĪBA aizmiglo acis..

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > J.Biotops 19.07.2016. 19.50

    droši vien tic ne tikai “IR”, bet arī visu pasugu liberāļu pasakām par iespējām integrēt miljonu kolonistu un okupantu.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Merilī > J.Biotops 19.07.2016. 18.55

    Cilvēciņš, kurš tic nigēriešu vēstulēm, tic arī “Ir” pasakām, ka musulmaņu pilsoņkaru veterāniem Eiropā jākļūst par auklējamiem un kopjamiem “bēgļiem”, tātad “Ir” interesēs nevar būt krāpnieku atmaskošana.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

Research 09.03.2020. 01.18

… [Trackback]

[…] Info to that Topic: ir.lv/2016/07/19/ka-afrikas-krapnieki-pelna-naudu-ar-interneta-flirtu-latvija/ […]

0
0
Atbildēt

0

https://dlugi-faktury.pl/ 10.03.2020. 20.26

… [Trackback]

[…] Find More Info here on that Topic: ir.lv/2016/07/19/ka-afrikas-krapnieki-pelna-naudu-ar-interneta-flirtu-latvija/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort