Likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Cik smagi iedzīvotājus skars izmaiņas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”?

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā – tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu – būs trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba pieaugumu

Grozījumu mērķis, protams, ir apsveicams – papildināt sociālo budžetu. Kā zināms, pastāv četri speciālo budžetu veidi: valsts pensiju speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets. Grozījumu autori cer, ka papildus ienākumi aizpildīs trūkumus tieši pensiju budžetā.

Diemžēl realitātē labie nodomi, visticamāk, neizdosies – pirmajā gadā budžeta papildinājuma nebūs, un galu galā iespējams, ka daļa darba devēju samazinās savu darbinieku skaitu. Tādējādi likuma grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Turklāt komercuzņēmumiem pastāv arī iespēja darba līguma vietā izmantot uzņēmuma līgumu, kurā aprēķinātā bruto summa nav pakļauta nosacījumiem par Ministru kabineta noteikto minimālo algu. Īpašos gadījumos var piemērot autoratlīdzības līgumu, kurā noteiktā atlīdzības summa ne vienmēr tiek aplikta ar sociālajām iemaksām, bet ir pakļauta iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Sarežģītāka dzīve mikrouzņēmumiem

Paralēli šiem grozījumi tika apstiprināti arī grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 9% vietā būs 5%, savukārt nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs nevis 12%, kā līdz šim tika plānots, bet 8%.

Iespējams, mikrouzņēmuma nodokļa likmes samazinājums domāts kā atbalsts šā nodokļa maksātājiem, tādejādi izlīdzinot pieaugumu, ko radīs izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksās, taču realitātē tas krietni sarežģīs aprēķinus, kas jāveic mikrouzņēmējam. Ja līdz šim virkne mikrouzņēmumu īpašnieku spēja iztikt bez grāmatvežu pakalpojumiem, tad nākotnē, vismaz pārejas periodā, būs nepieciešami grāmatveža pakalpojumi, kas nozīmē papildu izmaksas.

Ja pieņemam, ka 4% samazinājums tomēr uzskatāms par atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tad redzams, cik smagi izmaiņas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” skars uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī darba ņēmējus, kuri strādā nepilnas slodzes, piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri vienlaikus strādā vairākās darbavietās.

Piemēram, ja skolotājs strādā nepilnu slodzi (nepilnas slodzes vairākās darbavietās), tad, saskaņā ar grozījumiem, „ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un obligāto iemaksu objektu aprēķina un saviem līdzekļiem veic darba devējs”. Turklāt, ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas ir tam darba devējam, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.

Grozījumi likumā smagi skars arī publiskajā sektorā strādājošos, turklāt nemaz nav jāgaida 2017. gada sākums – negatīvās sekas vērojamas jau patlaban. Tā 28. aprīlī Gulbenes novada laikraksts „Dzirkstele” rakstīja, ka pašvaldība ir spiesta reorganizēt bāriņtiesas, jo valstī mainās likumi un vairs nav izdevīgi tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi. Paredzēts, ka Gulbenes novadā līdz šā gada beigām tiks likvidētas visas sešas līdzšinējās bāriņtiesas un no amata tiks atbrīvoti to vadītāji, vietnieki un bāriņtiesu locekļi, lai izveidotu vienu ar būtiski samazinātu darbinieku skaitu.

Ja šādas sekas vērojams jau tagad, ar bažām jāgaida, ko nesīs 2017. gads, kad grozījumi stāsies spēkā.

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” lektore