Visā pasaulē problēmas rodas no tā, ka trūkst informācijas un pastāv neziņa
Jūnija sākumā norisinājās Atbildīga biznesa nedēļa, kuras laikā uzņēmumi, dažādas organizācijas un visa sabiedrība tika aicināti pievērst uzmanību sakārtotas darba vides, darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kā arī citiem ar uzņēmuma ilgtspējību saistītiem jautājumiem. Kas tad galu galā veido sekmīgu uzņēmuma darbību?
Ilgtspējas indeksa pašnovērtējuma anketas aizpildīšana un vēlāk arī atzinīgā novērtējuma saņemšana palīdzēja apzināties un definēt faktorus, kas nodrošina darbinieku apmierinātību, tādējādi veicinot darba produktivitāti ne tikai mūsu uzņēmumā, bet arī jebkurā citā darbavietā.
Balstoties savā pieredzē, varu apstiprināt arī citur izskanējušo apgalvojumu – ir ārkārtīgi svarīgi, lai darbinieki būtu motivēti tajā, ko dara. Lai to panāktu, pirmkārt, jau pašam uzņēmuma vadītājam jābūt ar skaidru vīziju par to, ko uzņēmums radīs un kādas vērtības tas pārstāvēs. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo šīs vērtības caurvij katru dienu, katru darbību – ierašanos darbavietā, komunikāciju ar kolēģiem, klientiem utt. Un ir naivi uzskatīt, ka saziņā ar kolēģiem pieļaujama paviršība vai nesavaldīgums, savukārt komunicējot ar klientu būs iespējams ātri “pārslēgties” uz korektu saziņas stilu. Tas, kas notiek uzņēmuma iekšienē, ir ļoti pamanāms arī ārpus tā.
Par darbinieku motivāciju veicinošiem faktoriem aptaujājot „Compensa” strādājošos, noskaidrojām jau konkrētākus aspektus un atklājās, ka vislielāko motivāciju rada interesants darba saturs. Tālāk ierindojas uzņēmuma attīstības un izaugsmes līmenis, savukārt salīdzinoši retāk tiek minēta darbavietas stabilitāte. Interesanti, ka tādas kategorijas kā labas attiecības ar kolēģiem vai darba apstākļi tiek minētas tikai dažos gadījumos.
Tātad pašizaugsme, individuālie sasniegumi un gūtā pieredze tiek vērtēta augstāk nekā tas, kas norisinās apkārt un veido vidi.
Protams, jāņem arī vērā segments, kurā darbojas aptaujātie. Šajā gadījumā tā ir apdrošināšanas nozare, kurā pārsvarā strādā gados jauni cilvēki, kas ieguvuši augstāko izglītību, prot svešvalodas un jūt ambīcijas.
Neskatoties uz šo tendenci, jāatgriežas pie jau iepriekš minētā – darbavietas iekšējais klimats tomēr nav mazsvarīgs. Ļoti būtisku lomu šeit spēlē arī komunikācija ar vadību. Diendienā piedzīvot negatīvas emocijas nevēlas neviens, un, pat ja atalgojuma līmenis ir visnotaļ augsts un iespējami materiālie bonusi, darbinieks tomēr izvēlēsies atstāt konkrēto darbavietu, ja tajā pastāvīgi jāpiedzīvo emocionālā spriedze.
Veiksmīga darba procesa nodrošināšanā svarīga arī vispārēja informācijas aprite un saņemšana – tas katrā darbiniekā rada paļāvības un drošības sajūtu. Patiesībā ne tikai uzņēmumos, bet arī valdībā un, plašāk skatoties, arī visā pasaulē problēmas rodas no tā, ka trūkst informācijas un pastāv neziņa. Tas rada augsni dažādām spekulācijām un versijām, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Līdz ar to viens no kolektīva vadītāju izaicinājumiem ir darbinieku informēšana – arī to, kuri nejautā. Patiesībā tieši tas ir vislielākais izaicinājums darbā ar kolektīvu – atbildēt uz jautājumiem, kas netiek uzdoti.
Ne mazāk nozīmīga ir arī atgriezeniskā saite – jautājot darbiniekiem, kas varētu palīdzēt personīgo izaugsmes mērķu realizēšanai darbavietā, šis aspekts tika norādīts vairākkārt. Turklāt būtiski, lai vērtējums tiktu sniegts nevis formālu atzīmju, bet gan sarunu veidā – kopīgi noskaidrojot, kā sekmējas darba process, kā jūtas darbinieks, ko gūst uzņēmums. Nenoliedzami, šeit liela nozīme ir vadītāja talantam izprast konkrētā cilvēka raksturu, vajadzības, spējas un atraisīt šo darbinieku. Savukārt, ja kādam vadītājam šķiet, ka viņam nepiemīt šis talants, mūsdienās ir ļoti daudz iespēju apgūt tāda veida prasmes.
Šeit gan rodas jautājums – cik lielā mērā uzņēmums, tā vadība ir gatavi apgūt jauno? Jo tieši tie uzņēmumi, kas ir atvērti informācijai un aktīvi gūst zināšanas, katru dienu atrod arvien jaunas atslēgas uz veiksmi. Tieši tāpēc priecē pēdējā laikā vērojamā darbinieku vēlme attīstīties, augt, uzņemties jaunus pienākumus, nevis runāt par algu apjomu, bet izprast pašu atalgojuma sistēmu un perspektīvas vispār. Šim principam pilnībā piekrītu, jo uzskatu – pats svarīgākais ir nevis algas lielums, bet atalgojuma principi – lai tie ir godīgi, objektīvi un pārskatāmi. Lai darbinieks jūt, ka, darot darbus konkrētā apjomā, viņš saņem noteikta lieluma algu, savukārt veicot kādu uzdevumu papildus, attiecīgi arī palielinās nopelnītais atalgojums.
Rezumējot vēlos teikt – uzņēmumu virzību veido gan tas, kāds ir tā vadītājs, kādi ir darbinieki, gan arī šo abu pušu veiksmīga sadarbība. Darbiniekiem jājūt motivācija, jāapzinās sava darba ieguldījums uzņēmuma attīstībā un atbildība par to. Šajā kontekstā atceros nesen skatītos TNS veiktā pētījuma “Izaicinājumi darba devējiem un panākumu garants” rezultātus, kas norāda, ka 21% aptaujāto darbinieku atzīmē – viens no galvenajiem uzņēmuma panākumu garantiem ir tā darbinieki. Jāsaka, ka mūsu gadījumā šo variantu atzīmēja 89% darbinieku, tātad ar viņu pašapziņu viss ir kārtībā. Tas vērtējams pozitīvi, jo darbiniekam ir jāapzinās sava vērtība un attiecīgi arī atbildība par uzņēmuma virzību. Savukārt vadītājam jāsajūt situācija uzņēmumā un ārpus tā, viņam jāvirza, viņam jāredz, tomēr vienlaikus viņš nevar būt pilnībā neaizvietojams; ir regulāri jākomunicē ar savu komandu. Ja šīs lietas tiek ievērotas, ja tiek domāts par uzņēmuma iekšējo kultūru, neizpaliks arī materālie rezultāti.
Autore ir “Compensa Vienna Insurance Group UADB” Latvijas filiāles vadītāja
Komentāri (38)