Kooperatīvās sabiedrības Durbes grauds valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
Pērn, kad Latvijā nokūla graudaugu rekordražu, kooperatīvs
Durbes grauds pārdeva vairāk nekā 43 000 tonnu graudu, rapša un pupu. Šogad valstī prognozē krietni zemākas ražas, taču kurzemnieki ir pārliecināti, ka uz viņiem gan tas neattieksies
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai vajadzēja apmēram desmit gadus, lai no graudu importētājas, kurā valdīja uzskats, ka mūsu platuma grādos labību iespējams audzēt tikai lopbarībai, kļūtu par pārtikas graudu eksportētājvalsti. Tagad esam viena no salīdzinoši nedaudzajām zemēm, kas ne tikai pilnībā nodrošina sevi ar pārtikas kviešiem, bet lielāko daļu no izaudzētā pārdod citiem. Daudz vairāk pasaulē ir valstu, kas sevi ar pārtikas graudiem nodrošināt nespēj.
Viens no uzskatāmiem piemēriem, kā šīs pārmaiņas tautsaimniecībā un arī cilvēku attieksmē izdevies panākt, ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Durbes grauds. Sanākuši kopā 2003. gadā, to nodibināja 11 toreizējā Liepājas rajona Tadaiķu pagasta zemnieki.
