Juris Žagars (Jūhans) un Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Marianna).
Izrāde Laulības dzīves ainas - skumji un asprātīgi par to, kā sairst attiecības
Ingmars Bergmans šogad ir modē. Teātra sezonas pirmajā pusē Māra Ķimele JRT iestudēja Rudens sonāti, tagad - Regnārs Vaivars Dailē pirmizrādījis Laulības dzīves ainas. Dailes versija gan atšķiras no slavenā oriģināla, tomēr to nevajag uzskatīt par traucēkli. Izrāde sajūsmina ar režijas precizitāti, fantastiskiem aktierdarbiem un silti ironisku cilvēciskumu.
Tiem, kas nav pazīstami ar zviedru kino un teātra režisora, arī dramaturga (Laulības dzīves ainas ir gan Bergmana luga, gan viņa 70. gados režisēts seriāls) daiļradi, īsumā jāzina šis. Par spīti tam, ka Vaivars savu izrādi nosaucis par «pasaku», stāsts par attiecību izjukšanu ir skarbs. Lai cik saskanīgi izrādes sākumā izskatītos Jura Žagara atveidotais Jūhans un Ilzes Ķuzules-Skrastiņas Marianna, ainas, ko publikai rāda, it kā pārlecot pāri nebūtiskajam, ļauj ieskatīties pilnā cilvēcisko vājību un emociju spektrā: sākot ar iemīlēšanos un rutīnu, mazākām un lielākām nodevībām, beidzot ar cīņu, izmisumu un naidu.