Spriedums Karadžičam ir spriedums arī etniskā un reliģiskā naida politikai
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pagājušonedēļ atzina bijušo Bosnijas serbu vadoni Radovanu Karadžiču par vainīgu genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos. Līdzās vēstījumam, ka nepaliks nesodīti arī politiķu noziegumi, šis spriedums atgādina, kādas ir sekas līdz loģiskai galējībai īstenotai politikai, kuras pamatā idejas par etnisko un reliģisko pārākumu un naids pret citādo.
Šādi motīvi pašlaik diemžēl vada ne tikai teroristus, kuri nogalina cilvēkus Sīrijā, Irākā un arī Eiropas galvaspilsētās, un ne tikai Krievijas politiku, kas agresiju pret kaimiņvalstīm aizbildina ar «tautiešu aizstāvību» un ir inkorporējusi pareizticīgo baznīcu valsts propagandas mašīnā. Galēji radikālu politiķu ietekmes pieaugums Eiropā liecina par daļas sabiedrības atsaucību līdzīgām idejām – ka vēršanās pret «svešajiem» un «citādajiem» esot atbilde uz Eiropai risināmajām terorisma un bēgļu problēmām, kuras šie politiķi turklāt mēģina vienādot. Viņu piedāvājumā atbalsojas Karadžiča savulaik teiktais, ka «musulmaņi nevar dzīvot kopā ar citiem».
Bosnijā šādu politiku Karadžiča un vēl viena apsūdzētā, spriedumu gaidošā ģenerāļa Radko Mladiča vadītā Serbu republikas armija īstenoja tādā mērogā, kāds Eiropā nebija pieredzēts kopš Otrā pasaules kara, veicot «etnisko tīrīšanu», masu slepkavības un izvarošanas, un 1995. gadā Srebrenicā nogalinot 8000 bosniešu vīriešu un pusaudžu tikai par to, ka viņi bija musulmaņi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.