Kultūršoks • IR.lv

Kultūršoks

4
Zane Peneze

Šī nebūs recepte tautiešu atsaukšanai, bet stāsts ar negaidītu pavērsienu

Pirms diviem gadiem biju pilnīgi pārliecināta, ka šīs rindas rakstīšu Ņujorkā. Vai Kopenhāgenā. Noteikti rakstīšu Ir, bet nedzīvošu Latvijā.

Biju atgriezusies mājās pēc gadu ilgām studijām Ņujorkā ar neizmērojamām ilgām dzīvot kaut kur citur, nevis Rīgā. Taču Fulbraita stipendijas noteikumi lika divus gadus pavadīt Latvijā, un toreiz uzskatīju to par neizbēgamu nosacīto sodu.

Latvijas simtgadi gaidot, arvien biežāk dzirdam runas, ka galvenais mērķis būtu atvilināt aizbraukušos tautiešus mājās. Tāds nacionālpatriotisms mani nepavisam neuzrunā, jo es aizstāvu katra indivīda tiesības izvēlēties savu dzīvesvietu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu