BBC miniseriāls Karš un miers – paradīzes putns LTV
Nedēļas beigās LTV ēterā savu grand finale jeb noslēguma epizodi piedzīvos BBC producētais miniseriāls Karš un miers. Šī pasaules literatūras vēsturē nozīmīgā romāna ekranizācija velsiešu scenārista Endrū Deivija (arī spēcīgo teleseriālu Lepnums un aizspriedumi, Kāršu nams scenāriju autors) un britu režisora Toma Hārpera izpildījumā Apvienotās Karalistes skatītājiem likusi masveidā diebt uz grāmatnīcu pēc Ļeva Tolstoja sacerējuma. Pirmo reizi romāns Lielbritānijā ierindojies 50 visvairāk pirkto grāmatu vidū. Taču ne mazāk intriģējoša ir pašmāju publikas polarizētā reakcija, kas svārstās no atzinības pilnām uzslavām līdz pārmetumam, ka šajā Karā un mierā «trūkst krievu dvēseles».
Neņemšos izskaidrot tik netveramu un reizē arī ilgi deldētu jēdzienu, tomēr jāatzīst: Tolstoja ekranizācijas kritika dažbrīd tik tiešām ir vietā. Taču man grūti piekrist tiem, kuri apgalvo, ka Karš un miers nav viens no labākajiem un saturīgākajiem Latvijas televīzijas satura iepirkumiem pēdējā laikā.
Jāpazīst publika
Hārpera un Deivija vīzija par Karu un mieru ir estētiski krāšņa – tas atspoguļojas gan pārdomātajā kinematogrāfijā, gan izsmalcinātajā (lai arī ne vienmēr precīzajā) laikmeta atainojumā, kas līdzās filmēšanas vietām Lietuvā un Krievijā iemūžināts arī Rundāles pils interjeros. 19. gadsimta krievu aristokrātijas attiecības un Napoleona kara hroniku seriāls ataino ar izjustu intrigu un neremdināmu spriedzes sajūtu, kāda piemīt vienīgi daudzsēriju kino, atstājot sakacināto skatītāju nākamās epizodes gaidās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.