2017_09_16-02-22-12-16-10-209_photo.png
Stīmpanka žanrā sacerēts scenārijs Pirmā pasaules kara sākumam
Iedomājieties, ka, cīnīdamies ar Daugavas vējiem, milzu dirižabļi cenšas netrāpīt Pēterbaznīcas zelta gailī. Iedomājieties, ka uz Mežaparku balti šņākdami skrien tvaika tramvaji, pastā un pie lifta apmeklētājiem laipni paklanās automatoniņi, kas pilnībā aizstājuši dzīves sagurušos un mazāk precīzos cilvēkus, bet Bolderāja izsvītrota ārpus pilsētas robežām - tur labāk bez lunkaiņa, kas noalgots par pavadoni, nerādīties - piekrāps, aplaupīs, nositīs. Tāda varētu izskatīties Rīgas analoģija ar Andrjus Tapina romānā Vilka stunda uzburto 1905. gada stīmpanka žanrā zīmēto Viļņu.
Romāns 2013. gadā atzīts par Lietuvas labāko romānu, šobrīd tiek tulkots angļu, poļu un maķedoniešu valodā, nesen Indras Brūveres-Darulienes tulkojumā grāmata iznākusi latviski. Andrjus Tapins, kurš pagājušā gada nogalē Prozas lasījumos viesojās arī Rīgā, stāstīja, ka Vilka stunda ir iecerēta kā triloģija, jau uzrakstītajā otrajā daļā darbības ģeogrāfija paplašinās, bet trešajā grāmatā mums ir cerība sagaidīt iesaistāmies arī citas Viļņai netālās pilsētas. Un tas ir pirmais šā romāna valdzinājums - brīvība lietuviešu rakstnieka romānā ieraudzīt arī savu pilsētu - Londonu, Stambulu, varbūt nākamībā arī Rīgu - uzzīmētu stīmpanka alternatīvā.
