Alises Ģelzes un Aijas Bērziņas producētā filma Es esmu šeit ieguvusi Kristāla lāci Berlīnes kinofestivālā. Tas ir pirmais abu kopīgais darbs, kurš prasījis milzu neatlaidību četru gadu garumā
Uz galda filmu studijā Tasse Film stāv šampanieša glāzes un koši želejlācīši Haribo. Piektdienas darbdienā, kad Blaumaņa ielas birojā tiekos ar Alisi un Aiju, viņas vēl nezina, ka abu producētā filma Es esmu šeit uzvarēs Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla jauniešu konkursa programmā. Šampanietim ir cits iemesls – filmas pirmizrāde Berlīnē. Latvijas kinoteātros to varēs redzēt no 26. februāra.
Tikai to, kam tic
Alise un Aija ir priecīgas. Izdevies tas, uz ko tiecās četrus gadus. Es esmu šeit ir pirmais kinodarbs, ko abas producēja kopā. «Satikāmies pirms pieciem gadiem kinofestivālā Tallinā un sākām runāties. Sapratām, ka mums sakrīt domas par to, kāds kino patīk, kādu vēlētos taisīt,» atceras Aija. Viņai ir izglītība audiovizuālajā mākslā, studējusi Eiropas kino koledžā un tobrīd strādāja Vides filmu studijā. Veiksmīgi darbojās pie filmas Dokumentālists un kā izpildproducente strādāja arī filmas Modris komandā. Aija ir Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente. Savukārt Alise Ģelze, diplomēta socioloģe, ilgstoši darbojusies reklāmā un to producēšanā. Gribējies radīt kaut ko paliekošāku un saturīgāku. Vairāk gandarījuma sajūtas par paveikto. «Un filma ir tas, kas skatītāju neatstāj vienaldzīgu,» saka Alise. Arī viņas tēvs arhitekts Andrejs Ģelzis ieminējies, ka varbūt meita vēlas darīt kaut ko jēgpilnāku. Alise apguva montāžas un filmēšanas prasmes Luksemburgā. Kad abas ar Aiju nolēma dibināt savu filmu studiju, Alise studijā Tanka bija finiša taisnē ar Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu. Šajā studijā tapa arī komēdija Seržanta Lapiņa atgriešanās. Alise pa retam strādā arī par dīdžeju.
2011. gada beigās tika reģistrēta Tasse Film. «Kā krūzīte, kuru var piepildīt. Ar diviem «s», lai labi izskatās. Lai nosaukums viegli izrunājams,» stāsta Aija. Kopā abas sāka strādāt tikai gadu vēlāk, jo turpinājās darbi pie citur sāktajām filmām. Tassi reģistrēt bija svarīgi, jo, lai pieteiktos finansējumam Eiropas fondos, filmu studijai jābūt pastāvējušai vismaz gadu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.