Sirds sitas vidēji 72 reizes minūtē, 100 000 reižu dienā, 3 600 000 reižu gadā un 2,5 miljardus reižu visa mūža laikā.
Sievietes sirds minūtē sitas vidēji par 8 reizēm biežāk nekā vīrietim.
Jūsu sirds ir aptuveni tikpat liela, cik kopā sakļautas plaukstas.
No sirds pumpētās asinis pa 96 000 km aizceļo līdz 7,5 triljoniem cilvēka ķermeņa šūnu. Bez asinīm iztiek tikai acs radzene.
Senie ēģiptieši ticēja, ka sirdij un citiem galvenajiem orgāniem ir savs «prāts» un tie pārvietojas pa ķermeni pēc saviem ieskatiem.
Iemīlējušos pāru sirdspuksti sāk skanēt vienā ritmā, ja abas personas skatās viena otrai acīs trīs minūtes.
Pirmo stetoskopu izgudroja franču ārsts Renē Laeneks 1816. gadā. Iemesls – kautrība, jo pirms tam ārsti sirds veselību klausījās, piespiežot ausi pie pacienta krūtīm.
Lielākā sirds ir zilajam valim – tā sver ap 200 kg, un tās izmērs ir nepilni 2 metri.
Ir dažādas versijas par sirds simbola rašanos – it kā tas radies viduslaikos, aizņemoties siluetu no vīģes lapas; it kā vēl senāk – sengrieķu pilsētā Kirēnē, kas atradās tagadējās Lībijas krastā. Tur aug fenhelim līdzīga garšviela, kuras sēkla atgādina sirdi.
Cilvēkiem, kas strādā 11 stundu dienā, ir par 67% lielāks risks piedzīvot sirdstrieku nekā tiem, kas strādā 8 stundas.
Negaidīta sirdstrieka seksa laikā ir retums, taču 75% gadījumu to piedzīvo vīrieši, kas krāpj savu sievu.
Pagaidām nav neviena komentāra