Režisora Renāra Vimbas (41) debijas filma Es esmu šeit pasaules pirmizrādi piedzīvos Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā. Savas pirmās pilnmetrāžas iznākšanu režisors uztver stoiskā mierā. Uztraukumu par filmu izrādīšanu publikai viņš esot izdzīvojis jau studiju laikā, kad šķitis, ka kādam parādīt savu mazo darbiņu esot kā izģērbties kailam
Tiekamies kinoteātrī Kino Citadele, jo, lai arī Berlināle sākas nākamnedēļ, mūsu tikšanās reizē darbs vēl nav galā – režisors tikko iznācis no filmas tehniskā seansa, blociņā atzīmējis labojumus, kas jāveic. Vimba pasmejas, ka šī esot gluži vai simboliska vieta – viņš Stockmann 4. stāva kafejnīcā esot rakstījis scenāriju. Kad vajadzējis pauzi, nācis uz kinoteātri noskatīties kādu filmu.
Viņa režisētā un sarakstītā Es esmu šeit, ko Latvijā sāks rādīt 26. februārī, ir ziemeļnieciski atturīgs pieaugšanas stāsts, kura galvenā varone ir Latgales laukos mītoša, bez vecākiem palikusi padsmitniece. Viņai pēc vecmātes nāves jāpieaug gluži vai triecientempā, uzņemoties rūpes par ģimeni.
Berlināles jauniešu filmu sadaļā Generation 14Kplus iekļautā filma arī iezīmē režisora interesi cilvēkos – viņu attieksmē un attiecībās. Intervijā Vimba stāsta par savu 10 gadus garo ceļu līdz kino.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.