Kā robotiņi ar vieglām plastmasas kājām – tā pirmo sezonu ar sniega kurpēm Latvijas purvos dodas dabas mīļotāji, lai atklātu vēl neredzētu pasauli. Ģeogrāfs un ģeologs, kas piedāvā šo iespēju neparastā veidā iepazīt dabu, Cenas tīreļa malā uzskrējuši virsū… kamielim
Mums ir paveicies. Janvāra svētdiena ir izcili piemērota pastaigām pa purvu. Viegls sals, zilas debesis ar pūkainiem mākonīšiem. Čaganas sniega kupenas, plašie klajumi, ko šur tur sķērso vienīgi dzīvnieku pēdas, mirgo saulē. Līko purva priedīšu zari viegli nosarmojuši. Purva malā, kur pat ziemā reibinoši smaržo vaivariņu lauki, aizvējā uz skuju čemuriem sniegs guļ apaļām bumbām kā vates dekorācija. Gandrīz nereāls skaistums!
Gids Kristaps Kiziks, kurš iet nopakaļ mūsu grupai, kamēr viņa vārdabrālis Kristaps Lamsters soļo priekšgalā, vaļsirdīgi atzīstas: šādā laikā organizatoru pienākumi viņiem pašiem ir kā izklaide. Putenī būtu jāriņķo ap grupu kā vanagiem, ne tikai saturot to kopā, bet arī apčubinot tos, kam gājiens šķiet par vienmuļu. Šodien cilvēki, no kuriem lielākā daļa uz purva virsmas uzkāpuši pirmoreiz, šķiet, nemaz negrib pārāk daudz informācijas. Katrs skats ir bauda acīm. Atpūtas brīžos slēpošanas tērpi ļauj atlaisties sniega krēslos kā solārijā. Visi fotografē cits citu brīnišķīgajā ainavā un priecājas par iespēju šeit vienkārši būt.
Pie purva kupola
Ne tik sen, 2014. gada novembrī, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorants Kristaps Kiziks ar kolēģiem devās uz dabas liegumu, Ziemeļu purviem pie Mazsalacas. «Tā man bija pirmā pieredze īstā, ekstrēmā purvā, no kura ir grūti tikt ārā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.