fbpx

Bičkovičs: Nav pamata runāt par lielām kļūdām 14

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (no labās) un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Foto: Raitis Plauks, F64
Zane Mače
Print Friendly, PDF & Email

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs apgalvo, ka nekad nav norobežojies no tiesu sistēmai aktuālu problēmu risināšanas

Noslēgumam tuvojas Ivara Bičkoviča septiņu gadu termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Viņš ir izteicis vēlmi amatā palikt arī uz nākamo termiņu, kas ar izmaiņām likumā ir saīsināts uz pieciem gadiem. Kādi bijuši šie septiņi gadi, kamēr AT un tieslietu sistēmu kopumā stūrē Bičkovičs?

No klātienes intervijas viņš atteicās, piekrītot uz jautājumiem atbildēt rakstiski, tā liedzot iespēju uzdot pretjautājumus. Plašāku analīzi par šiem Bičkoviča darbības gadiem var lasīt žurnāla “Ir” 16.aprīļa numurā.

Atskatoties uz septiņiem gadiem amatā, vai varat nosaukt savu labāko darbu un lielāko kļūdu?

Neformulētu tos kā labākos, bet trīs atbildīgākos procesus, kas notikuši septiņu gadu laikā. Pirmais – Augstākajai tiesai kā iestādei pietiekami veiksmīga valsts ekonomiskās krīzes pārdzīvošana, nezaudējot darba kvalitāti un gan krīzē, gan pēc tam saņemot pozitīvu Valsts kontroles atzinumu. Otrais – Latvijā pilnīgi jaunas institūcijas – Tieslietu padomes – izveidošana un darbības sākums un pēc pirmā četru gadu darbības termiņa saņemot atzinīgu tiesnešu novērtējumu, kam apliecinājums bija visa vēlētā Tieslietu padomes sastāva pārvēlēšana nākamajam termiņam. Trešais – Augstākās tiesas reformu izdevies stratēģiski virzīt kasācijas instances kapacitātes stiprināšanai.

Protams, ne visas ieceres izdevies realizēt, bet runāt par lielām kļūdām, kas būtu pasliktinājušas tiesu sistēmas attīstību, neredzu pamatu.

Vai AT un tiesu sistēma kopumā Jūsu vadīšanas laikā ir kļuvusi efektīvāka, uzlabojusies? Ja ir uzlabojusies, tad kā? Ja nav, tad kāpēc?

Laikā kopš 2008.gada tiesu sistēma, neapšaubāmi, ir attīstījusies. Eiropas Padomes tiesu sistēmas efektivitātes pētījumi rāda, ka pēdējos gados Latvijas tiesu sistēmas rādītāji nebūt nav sliktākie starp ES valstīm, esam virs vidējā līmeņa. Šajos septiņos gados notikušas daudzas pozitīvas lietas – tiesu sistēmas atvērtība, tiesas nolēmumu pieejamība, tiesu procesu vienkāršošana, mediācija, tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas jaunā sistēma, tiesnešu disciplināratbildības reforma, izveidojot Disciplinārtiesu, tiesu modernizācija tehnoloģiju jomā, Tieslietu padomes izveidošana – tā ir daļa no šī uzskaitījuma. Šajā laikā pilnīgi noteikti ir noticis progress, ne regress tiesu sistēmas attīstībā. Diemžēl attīstību ievērojami nobremzēja ekonomiskā krīze.

Jūsu vadīšanas stilu mēdz dēvēt par favorītisku, piemēram, bez konkursa [pensionētais Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs] Pāvels Gruziņš ir iecelts Judikatūras nodaļas vadītāja amatā, tur tagad strādā arī pensionētais tiesnesis Zigmants Gencs [kuru bijušais AT vadītājs Andris Guļāns, secinot tiesneša ētikas pārkāpumus pēc grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” iznākšanas atbrīvoja no Civillietu departamenta vadītāja p.i. amata, bet Bičkovičs viņu amatā atjaunoja]. Kāpēc tā?

Neesmu līdz šim dzirdējis šādu savas darbības raksturojumu. Bet, atbildot uz jautājumu – domāju, Augstākā tiesa ir ieguvēja, saglabājot iespēju arī pēc pensionēšanās izmantot bijušo kolēģu – Goda tiesnešu Pāvela Gruziņa, Gunāra Aigara un arī Zigmanta Genca – lielo profesionālā darba pieredzi, aicinot viņus strādāt Judikatūras nodaļā vai par konsultantiem. Tas nodrošina pieredzes nepastarpinātu nodošanu jaunajai tiesnešu paaudzei. Un tas nav nekas jauns, drīzāk tā ir sena tradīcija – tieši tāpat savulaik pēc tiesneša amata beigšanas darbu Augstākajā tiesā turpināja, piemēram, Rolands Krauze, Roberts Namatēvs, Gunta Višņakova un citi cienījami profesionāļi.

Savas drabības laikā esat palielinājis AT Krimināllietu departamenta [no kura nāk arī Bičkovičs] tiesnešu skaitu, lai gan tur lietu uzkrājums nekad nav bijis tik liels kā, piemēram, Civillietu departamentā. Kāpēc neesat centies risināt lietu uzkrājumu Civillietu departamentā?

Pamats tiesnešu skaita noteikšanai katrā departamentā ir pašu departamentu priekšlikumi, kas pamatoti ar esošo un prognozējamo lietu skaitu. Tā bija departamentu priekšsēdētāju akceptēta vienošanās, ka Augstākās tiesas reformas rezultātā, stiprinot kasācijas instanci, pakāpeniski tiks palielināts tiesnešu skaits visos departamentos, bet, ņemot vērā, ka pirmā darbību izbeidza Krimināllietu tiesu palāta, pirmais palielinājums ir Krimināllietu departamentā, lai tādējādi nodrošinātu darba iespējas daļai Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu. Taču jāatzīmē, ka vienlaikus ir palielināts arī Civillietu departamenta tiesnešu skaits – 2014.gadā par divām vietām, 2015.gada sākumā – par vienu vietu, un pēc pēdējā plēnuma lēmuma Civillietu departamentam pārdalītas vēl divas tiesnešu amata vietas no Krimināllietu departamenta.

Runājot par lietu uzkrājuma mazināšanu Civillietu departamentā, vienmēr esmu aicinājis tiesnešus, jo īpaši Civillietu departamentu, nākt ar priekšlikumiem esošās slodzes un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, meklējot arī iespējas efektīvāk izmantot iekšējos resursus esošā finansējuma ietvaros. Kopīgiem spēkiem esam raduši arī praktiskus risinājumus – gan rosinot grozījumus procesuālajos likumos, gan, piemēram, sākot veidot zinātniski analītisko padomnieku dienestu.

Lai gan esat arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, daudzus jautājumus risināt deleģējat citiem, Saeimas komisijas sēdes apmeklē vietnieki. Kāpēc?

Lai paustu Tieslietu padomes viedokli, tam jābūt izskatītam Tieslietu padomē, un Tieslietu padomes priekšsēdētājs, tāpat kā jebkurš padomes loceklis, nevar savu personisko viedokli uzdot par visas Tieslietu padomes viedokli. Tādēļ Tieslietu padomes kopējo viedokli var pārstāvēt ne tikai padomes priekšsēdētājs.

Kas attiecas uz Augstākās tiesas pārstāvību, Saeimas atbildīgās komisijas, skatot procesuālo likumu jautājumus, uz sēdēm aicina ne amatpersonas, bet nozares ekspertus, tāpēc pašsaprotami, ka uz šīm sēdēm un darba grupām tiek deleģēti attiecīgo nozaru – civiltiesību, krimināltiesību vai administratīvo tiesību – Augstākās tiesas tiesneši. Bet komisiju sēdēs, kurās tiek risināti būtiski tiesu sistēmas, tostarp Augstākās tiesas reformas, jautājumi, piedalos personīgi un paužu viedokli – arī par taisnīgu un saprātīgu Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu profesionālās karjeras turpinājumu.

Publiski ir priekšstats, ka Jūs norobežojaties no problēmām, par kurām runā sabiedrībā. Piemēram, tiesnešu kopsapulcēs nekad par tām publiski nerunājat. Kāpēc?

Nekad neesmu norobežojies no tiesu sistēmai aktuālu problēmu risināšanas, un manas publiskās uzstāšanās tiesnešu konferencēs un Augstākās tiesas plēnumos, manuprāt, vienmēr ir bijušas atbilstošas šo pasākumu tematikai un darba kārtībai.

Jūs neesat izrādījis interesi par tiesu sistēmas pamatproblēmām, piemēram, maksātnespējas jautājumu, kuru apraksta arī žurnāls “Ir”, kā maksātnespējas lietas bieži nonāk pie konkrētiem tiesnešiem, konkrētās tiesās. Jums kā Tieslietu padomes priekšsēdētājam šis jautājums nedrīkstētu būt vienaldzīgs. Ko esat darījis tā risināšanā? Nosauciet konkrētas lietas, kuras esat sācis, lai maksātnespējas procesu padarītu neapšaubāmu?

Maksātnespējas administratoru jautājums noteikti nav tiesu sistēmas pamatproblēma, jo maksātnespējas administratori nekad nav bijuši un nav tiesu sistēmas sastāvdaļa vai tai piederīgas amatpersonas. Ar maksātnespējas procesiem saistītas tiesu lietas ir viena no jaunajām tiesās izskatāmo lietu kategorijām, kuru pareizu un vienveidīgu izskatīšanu Augstākā tiesa var sekmēt ar judikatūras veidošanu, kas arī tiek darīts ar izvērstiem Civillietu departamenta nolēmumiem konkrētās lietās. Savukārt pēc Tieslietu padomes ierosinājuma Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar tiesībzinātniekiem ir veikusi tiesu prakses apkopojumu prasības nodrošinājuma lietās. Tas ir tas, ko mēs varam darīt savas kompetences ietvaros. To, ka maksātnespējas procesu problemātika ir daudz plašāka un dziļāka, liecina publiskotais Valsts kontroles atzinums.

Esat ļoti kūtri izmantojis disciplinārlietu ierosināšanas iespējas pret tiesnešiem [septiņu gadu laikā ierosinātas trīs disciplinārlietas, no 2003. līdz 2008.gadam, kad AT priekšsēdētājs bija Andris Guļāns, tika ierosinātas 27 disciplinārlietas]. Kāpēc? Esat arī iestājies par to, ka tiesnešu vārdi, par kuru rīcību ir ierosinātas disciplinārlietas, netiek publiskoti. Kāpēc?

Vispirms precizēšu, ka aizliegums publiskot pie disciplināratbildības saukto tiesnešu vārdus nav atkarīgs no Augstākās tiesas priekšsēdētāja personiskā viedokļa un pozīcijas. To nosaka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 pants, kas tika ieviests ar likuma grozījumiem 2010.gadā. Tas nebija ne mans, ne Augstākās tiesas, ne Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikums, bet likumdevēja iniciatīva un griba. Jāpiezīmē, ka pēc Augstākās tiesas pieteikuma jautājums par šī aizlieguma atbilstību Satversmei iesniegts izskatīšanai Satversmes tiesā.

Uzskatu, ka aritmētisks ierosināto disciplinārlietu skaits amatpersonu salīdzinājumā pats par sevi neraksturo kopējo tiesu sistēmas attieksmi pret negodprātīgiem un neprofesionāliem kolēģiem. Mans mērķis nav popularizēt sevi ar ierosināto disciplinārlietu skaitu, jo es atbalstu virzību uz tiesu priekšsēdētāju atbildības palielināšanu par katras konkrētas tiesas, bet līdz ar to – arī par tiesu sistēmas darbu kopumā. Ar to tiek palielināta iespēja katras tiesas priekšsēdētājam būt atbildīgam par darba efektivitāti un profesionalitāti savā tiesā, tostarp par lietu nozīmēšanu un izskatīšanas savlaicīgumu, lietu atlikšanu, procesuālo dokumentu izsniegšanu un pieejamību u.c. jautājumiem – arī par disciplinārlietu ierosināšanu. Arī nesenie grozījumi likumā „Par tiesu varu” vērsti uz tiesu priekšsēdētāju lomas palielināšanu. Tādēļ pozitīvi vērtēju statistiski apstiprināto tendenci, ka, samazinoties Augstākās tiesas priekšsēdētāja rosināto disciplinārlietu skaitam, kopējais disciplinārlietu skaits nesamazinās, jo šis pienākums tiek deleģēts konkrētas tiesas priekšsēdētājam. Šī ir tā pieprasītā tiesnešu „pašattīrīšanās” – pašu tiesnešu aktīva vēršanās pret negodprātīgiem kolēģiem, negaidot, ka to darīs augstākstāvošas tiesas priekšsēdētājs. Es to vērtēju kā labu tendenci.

Runājot par Tieslietu padomi, kur esat priekšsēdētājs, viena no tās funkcijām ir uzklausīt AT priekšsēdētāja amata kandidātus un sniegt AT plēnumam viedokli par viņiem. Vai tas ir pareizi, jo šajā situācijā sanāk, ka padome sniegs vērtējumu par Jums, tās vadītāju? Kā izvairīsieties no interešu konflikta?

Šāda kārtība noteikta likumā „Par tiesu varu”. Uzklausīšanas un Tieslietu padomes viedokļa izteikšanas procedūra būs vienāda abiem kandidātiem. Personiski rīkošos tā, lai neietekmētu Tieslietu padomes balsojumu un pats no balsošanas atturēšos. Taču domāju, ka Tieslietu padomes locekļiem, ar kuru vairākumu strādājam kopā kopš padomes izveidošanas, viedoklis par manu piemērotību Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam nav jāveido vienā Tieslietu padomes sēdē, tas jau ir izveidojies kopējā darbā. Tieslietu padome ir autoritatīvu amatpersonu un tiesnešu vēlētu pārstāvju institūcija, kas nav Augstākās tiesas priekšsēdētāja konsultatīvā padome. Augstākās tiesas priekšsēdētājam tajā ir tikai viena balss.

Esat arī vēlējies palielināt Tieslietu padomes funkcijas, piemēram, iztikt bez Saeimas balsojuma AT vadītāja iecelšanā. Kāpēc?

Mana pozīcija par Tieslietu padomes lomas un funkciju palielināšanu, tai skaitā arī jautājumos, kas skar tiesnešu karjeru un tiesu amatpersonu apstiprināšanu, saskan ar starptautiskiem demokrātisku valstu standartiem un rekomendācijām par Tieslietu padomju lomu. Viens no argumentiem, Tieslietu padomei paužot šādu iniciatīvu, ir Latvijas Republikas Satversme, kurā likumdevējam nav piešķirta vai deleģēta tiesība iecelt vai apstiprināt tiesu varas amatpersonas. Domāju, tas ir pamatā kārtībai, ka, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētāju amatā pat bez saskaņojuma ar Tieslietu padomi apstiprina tikai paši Satversmes tiesas tiesneši.

Tieslietu padomes viena no kompetencēm ir izstrādāt vadlīnijas citos tiesu darba organizācijas jautājumos. Ko esat darījis šajā jautājumā? Piemēram, lai samazinātu lietu izskatīšanas termiņus?

Minētais piemērs ir procesuālo likumu, nevis tiesu darba organizācijas jautājums. Bet kas attiecas uz tiesu menedžmentu – Tieslietu padome ir vairākkārt vērtējusi un atbalstījusi gan tiesu sistēmas reformu, kas paredz pāreju un tīro trīs instanču tiesu sistēmu [AT likvidējot apelācijas instanci], gan tiesu namu izveides koncepciju, kas vērsta uz tiesu skaita optimizāciju. Tieslietu padome apstiprinājusi Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standartu noteikšanai un Vadlīnijas, organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai. Tie ir tiesu darba efektivizēšanas jautājumi.

Latvija nereti cieš sakāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), nākas maksāt kompensācijas. Šo zaudējumu iemesli nereti ir nekvalitatīvs tiesnešu darbs. Kā to risināt? Ko esat šā jautājuma risināšanā darījis?

Katrs ar Latviju saistīts ECT nolēmums tiek analizēts Augstākās tiesas departamentu tiesnešu sapulcēs. Pēc mūsu pasūtījuma veikts pētījums par ECT judikatūru Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos. Regulāri organizējam tikšanās ar ECT tiesnesi no Latvijas un Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Augstākā tiesa organizēja starptautisku konferenci par nacionālo Augstāko tiesu lomu cilvēktiesību nodrošināšanā, kurā piedalījās vairāki ECT tiesneši. Arī tiesnešu konferencēs vairākkārt bijuši priekšlasījumi un lekcijas par cilvēktiesību un ECT prakses jautājumiem. Augstākās tiesas mājaslapā izveidots latviski tulkotu ECT nolēmumu klasifikators. Tam visam mērķis – analizēt ECT spriedumus, diskutēt par cilvēktiesību principiem tiesu darbā, lai kļūdas neatkārtotos, lai būtu pieredze.

Kādi ir darāmie darbi nākamajos gados, ja tiksiet apstiprināts amatā?

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem – kasācijas instances stiprināšana Augstākajā tiesā. Tiesnešu slodzes samazināšana un vienlaikus arī lietu izskatīšanas ilguma samazināšana, kas panākams ar tiesnešu palīgu un konsultantu institūta attīstību.

Otrs svarīgs uzdevums – Augstākās tiesas reformas noslēgums un cieņpilns palātas tiesnešu turpmākās karjeras risinājums.

Trešais – Tieslietu padomes lomas stiprināšana un funkciju paplašināšana.

Šie visi ir jau risināt iesākti jautājumi, tas nozīmē – ir jāturpina tiesas darbības pēctecība, iesākto ideju un iniciatīvu realizēšana, ievērojot mūsu pašu izstrādāto Augstākās tiesas darbības stratēģiju turpmākajiem gadiem. Tajā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja darba uzdevumi neatkarīgi no viņa uzvārda.

Ko darīsiet, ja AT vadītāja amatu neiegūsiet?

Arī šobrīd joprojām esmu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts Augstākās tiesas tiesnesis.

Kā vērtējat Guļāna kunga izvirzīšanu amatam [Guļānu, kurš AT 14 gadus vadīja pirms Bičkoviča, izvirzīja Administratīvo lietu departaments]? Vai bez sevis un viņa redzat AT vēl kādu, kurš varētu vadīt AT?

Jautājumā, kuram no Augstākās tiesas tiesnešiem uzticēt tiesas vadību turpmākos piecus gadus, pilnībā respektēju Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces jeb plēnuma viedokli. [Kārtība, kādā virza priekšsēdētāja amata kandidātus – nominantus uzklausa un viedokli par tiem izsaka Tieslietu padome, tad aizklāti balso AT plēnums, vienu no pretendentiem virzot gala balsojumam Saeimā].

 

Komentāri (14)

Absints 16.04.2015. 08.33

Nekļūdās tas, kas neko nedara. Bičkovičs un Čaks Noriss nekļūdās nekad…

Latvijā ir ieviesta Noziegumu Brīvība. Brīvība izdarīt noziegumu un netikt par to sodītam.

Neviens no lielajiem noziegumiem nav joprojām iztiesāts, neviens nav sodīts…

Tiesu skaits samazinās, jo tiesu procesi ir tik ilgi, ka tiesa zaudē jēgu. Statistika uzlabojas..

Bičkovičs tiks ievēlēts vēlreiz, jo ir tik remdens, ka apmierina visus…

+9
0
Atbildēt

0

eltae 16.04.2015. 09.28

Jūtot. ka krēsls “sāk šūpoties” Bičkovičš steigā nominējot Kalnmeijeru nodrošinās ar “advokātu.”

+6
0
Atbildēt

1

    dzeris49 > eltae 16.04.2015. 12.56

    Nekas nekam nešūpojas, naiva cerība.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

dzeris49 16.04.2015. 08.10

Kārtējā intervija, kas parāda, cik ļoti neatbilstoša persona mums vada AT, tāpat, kā intervijas ar Kalnmeiejeru parādīja to pašu att. uz prokuratūru.

Vai nu cilvēki pilnībā atrauti no realitātes, un tiešām neko nesaprot, vai nu vienkārši negrib neko saprast, jo viņiem tas nav izdevīgi.

Kalnmeiejera un Bickovica pārvēlēšanu var salīdzināt ar sabotāžu, ar mērķi tālāk degradēt tss un izveidot no Latvijas absolūtu failed State, vismaz, attiecībā uz tss., kas, daļēji, jau noticis.

Protams, ne bez divu “izcilu” TM Bērziņa un Rasnača un Saeimas reālā vairākuma piedalīšanos.

Tā ka regress šeit turpināsies, tas gan kļuva skaidrs jau uzreiz pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, nekādi pārsteigumi.

+7
-2
Atbildēt

7

    nomale > dzeris49 16.04.2015. 11.24

    andrejs. …es gan neceru, bet vai nevarētu pastāstīt kko sīkāk par Bērziņa un lomu sliktajā AT un prokuratūras darbībā? :0 …

    —————————-

    Paskaties ārā pa logu!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > dzeris49 16.04.2015. 11.07

    es gan neceru, bet vai nevarētu pastāstīt kko sīkāk par Bērziņa un lomu sliktajā AT un prokuratūras darbībā? :0

    ——————————

    Protams, ne bez divu “izcilu” TM Bērziņa un Rasnača…..

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Skumjais Bruņinieks > dzeris49 16.04.2015. 12.18

    To General v_rostins

    Jūsu gaišība, aprakstiet lūdzu, kādi izskatās tie Jūsu “zatļerasti”?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    v_rostins > dzeris49 16.04.2015. 12.25

    Skumjais Bruņinieks

    Spogulīt spogulīt…..

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Skumjais Bruņinieks > dzeris49 16.04.2015. 12.35

    To General v_rostins

    Jūsu godība!

    Vai Jūsu elks,smagos noziegumos apsūdzētais Puzes Aivars, kad atklāti nogāna un noliedz mūsu valsts galvenos aizsardzības balstus NATO un ASV, nav “piesmieta Putina čekas kuce”?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    v_rostins > dzeris49 17.04.2015. 11.13

    Skumjais Bruņinieks

    Vai Jūsu elks,smagos noziegumos apsūdzētais Puzes Aivars

    ————–

    Kopš Zatļera, Sprūdža, Kozlovska un Rinkēviča uznāciena, Lembergs ir aizrotēts uz neliešu TOP30 pašu galu, pirmās 20 vietas pārliecinoši sadala manis nosauktā četrotne un vēl jau ir arī Āboltiņa, Pabriks, Kampars, Zaķis, Dombrovskis.

    Šādā situācijā piedaloties saskaņiešu sarīkotā Lemberga demonizēšanā, es arī būtu pēdējais kretīns.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > dzeris49 16.04.2015. 11.40

    aiz loga Bērziņa nav.

    p.s. bet man patīk Tavs arguments…:), jo neko vairāk arī necerēju sagaidīt.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu